Baltu vēdiskā vēsture

Bieži nākas saskarties ar dažādiem stereotipiem, mītiem un vienkārši kļūdainiem priekšstatiem par jogu un vēdiskajām zinātnēm. Viens no populārākajiem ir tāds, ka joga un vēdiskās zināšanas ir austrumu, indiešu jeb vienkārši svešas kultūras zināšanas un prakses, kurām mūsu kultūrai nav nekāda sakara.

Šāds mīts ir ļoti izplatīts galvenokārt tāpēc, ka ir radies priekšstats, ka joga ir radusies Indijā un ka šo zināšanu autentiskie radītāji un nesēji ir indieši. Vēsturiski vēdiskās zināšanas Indijā parādījās, pateicoties āriešiem, kas, nākdami no Ziemeļiem, apmēram tagadējās Ukrainas teritorijas, apmetās uz dzīvi mūsdienu Ziemeļindijas, Irānas un Pakistānas teritorijās, līdzi nesdami šīs senās zināšanas. Ārieši ir baltās rases cilvēki, kuru izskatam raksturīgs garš augums, stipras miesas būves, dabīgi blondi vai gaiši brūni, rudi mati, zilas vai zaļas acis. Āriešu vēsturiskā dzimtene bijusi Ziemeļeiropā, un tie bija senās baltu tautas, kas runāja baltu valodās, valoda kurā ir pierakstītas vēdas – sanskrits, kas ir pirmvaloda, valodnieki apstiprina ka vistuvāk sanskritam ir tieši lietuviešu, prūšu un latviešu valodas. Baltu tautas dzīvoja gan Ziemeļeiropā, gan Balkānos, gan Izraēlas, Ukrainas un Pakistānas teritorijā. Būtībā baltu valodas ir indoeiropiešu valodu koka stumbrs, šo valodu pamatvalodas. Diemžēl mūsdienu latviešu valoda pēdējos gadu simtos ir stipri modernizēta un sintētiski veidota no daudzu pēdējo izmirstošo baltu tautu valodām – kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu, un vēl citu mazāk zināmu baltu tautu valodām.

Pēdējā gadu tūkstotī pārdzīvotie ilgstošie kari, epidēmijas, svešu tautu okupācijas periodi un kristīgās baznīcas veiktās raganu medības ir izravējuši gandrīz visas mūsu tautas vēdiskās zināšanas, un metodiski tika  uzspiests viedoklis, ka it kā mēs esam neattīstītu zemnieku tauta. No vēstures redzams ka vienmēr okupantu tauta, negribēdama atzīt, ka viņi kā rupjāka un neattīstītāka ir paverdzinājusi attīstītāku tautu, tāpēc cenšas iznīcināt paverdzinātās tautas garīgās vērtības, valodu, sagroza vēstures faktus sev pievilcīgākā formā. Latvijas teritorijā 10-14 gs. notikusī krustnešu invāzija faktiski bija jaunās kristīgās reliģijas nikna cīņa pret veco vēdisko pasaules sapratni, tās laikā Baltijas teritorijā dzīvojošās baltu sentautas (prūši, zemaiši, aukstaiši, kurši, zemgaļi, latgaļi, utt) pēc kristīgās baznīcas rīkojuma tika apspiestas ar nolūku izravēt vēdisko pasaules sapratni un zināšanas, kas diemžēl ilgstošā laika periodā viņiem arī izdevās. Kas tad nesa mums šo „dievišķo mīlestību”? Faktiski kristiešu bruņinieku ordeņi, kas tika nokomplektēti no noziedzniekiem, laupītājiem, slepkavām un piedzīvojumu meklētājiem, kurus kristīgā baznīca bija nolīga ticības nešanai pagāniem, tolaik noziedzniekus atbrīvoja no cietumsoda, ja viņi labprātīgi piekrita doties krusta karos. Tā mērķtiecīgi tika iznīcināti viedie zinošie cilvēki, jo kā zināms, zināšanas tolaik nepierakstīja, tās nodeva no paaudzes paaudzē mutiski. Vēlāk, lai slēptu patiesību okupanti centās uzspiest viedokli par savas tautas pārākumu un paverdzinātās tautas niecību, iznīcinot mūsu rakstu paliekas, rupji uzspiežot savu alfabētu un valodu, vēlāk apgalvojot ka ir atnesuši kultūru, izplatot aplamu uzskatu it kā balti it kā nav mācējuši celt mūra mājas, un apstrādāt dzelzi, kaut gan realitātē balti bija augstāk attīstīta tauta, viņi vienkārši uzskatīja mūra mājas par sliktām, un kaujā uzskatīja ka smagās bruņas tikai traucē, viņi bija ļoti drosmīgi karotāji kas nebaidījās nāves, par ko saglabājies ļoti daudz vēsturisku liecību

Ne velti tagad tieši Latvijā tik plaši tiek praktizēti vēdiskais dzīvesveids un joga. Cilvēku interese par ezotēriku un garīgo attīstību izvirza Latviju par vienu no līderiem šajā jomā visā pasaulē. Pat Indijā un ASV nav tik pilnas auditorijas un labi apmeklēti semināri par autentisko vēdisko dzīvesveidu un zinātnēm. Zinātnieki valodnieki arī apstiprina, ka baltu tautas ir tiešie āriešu pēcteči. Vēdās un tautasdziesmās paustā dzīvesziņa ir identiskas. Tāpēc būtu pilnīgi aplami uzskatīt, ka vēdas un t.sk. joga ir austrumu svešās zinātnes. Tieši otrādi, cilvēki, kas nodarbojas ar jogu un studē vēdas, patiesībā studē un praktizē to, ko zināja mūsu senči daudzus tūkstošus gadus atpakaļ un šo zināšanu apjoms nav salīdzināms ar fragmentārajām folkloras zināšanām, ko popularizē dažādi dziednieki, zintnieki, dievturi un citi entuziasti. Nesen dzirdēju dievturu pausto viedokli, ka vajag nodarboties ar savu folkloras studēšanu, tautasdziesmu dziedāšanu, rakstu zīmju pielietošanu un ka nevajag nodarboties ar svešām, no austrumiem nākušām sistēmām, ar to domādami jogu un vēdiskās zināšanas. Liela daļa cilvēku un tai skaitā arī dievturi atrodas lielā stereotipu un nezināšanas varā, jo mūsu folklorai saknes ir vēdās. Zināšanas, ko pauž tautasdziesmas ir vēdiskas izcelsmes, rakstu zīmes Lielvārdes jostā stāsta par tādu pašu visuma izcelsmi un uzbūvi kā vēdas. Šādus acīmredzamas līdzības piemērus varētu saukt bezgalīgi. Tradīcijas kopt vajag, bet labāk ir kopt tās tradīcijas un uzturēt tās zināšanas, kas ir autentiskas un tām nav dažādu vergturu tautu reliģiju atstāts nospiedums. Arī kristietība, kas Latvijā ienāca tikai 12.gadsimtā, iespiedusies tik dziļi cilvēku prātos, ka cilvēki aizmirsuši savas saknes un vecākas, viedākas Dieva pielūgsmes formas liekas svešas un pagāniskas, tāpēc nosodāmas un iznīcināmas. Savu kultūras sakņu nezināšana ir plaši izplatīta un tāpēc eksistē arī aplamie priekšstati par vēdām un jogu kā svešu kultūru, bet tieši vēdas ir šo mūsu folkloras elementu izcelsme, avots un saknes.