Draudzība ir Dieva dāvana, to nosaka cilvēka karma. Ir maldīgi domāt, ka mēs varam draudzēties ar jebkuru ar ko ienāk prātā.

Labu draugu var iegūt tikai ar labestīgu rīcību. Nelietis nekad nespēs iemantot sev labu draugu, tas varēs dabūt par draugu tikai tādu pašu nelieti.

Nekad nevajag noraidīt draudzību, pat ja sākumā mums cilvēks it kā nepatīk. Draugs, kas ir neglīts, kas slikti izskatītās, nav sevišķi gudrs un ir nabadzīgs, arī var būt liels atbalsts dzīvē.

Ja kāds cilvēks izrāda vēlmi draudzēties, tad nekad nevajag uzreiz atteikt. Visi grib, lai viņu draugs būtu ietekmīgs, bagāts un citādi izcils cilvēks. Tā domādams cilvēks var atteikt draudzību labam cilvēkam, ko liktenis piespēlējis kā draugu, kas viņu atbalstītu, un nonākt ārēji spožu, bet patiesībā slēpto ienaidnieku lamatās.

Attiecības vienmēr ir saistītas ar risku, jo nekad nevar skaidri zināt, kā cilvēks pret jums izturēsies dažādās situācijās un kā tas mainīsies laika gaitā.

Īsts draugs ir tāds, kas izrāda savu līdzjūtību. Ja cilvēks nav līdzjūtīgs un vienmēr nedomā, kā jums var palīdzēt, tad tas nav īsts draugs. Tāds cilvēks parasti lieto frāzes – nav mana problēma, pats vainīgs utt.

Kamēr nav problēmu, ar visiem cilvēkiem kopā ir labi. Ir sakāmvārds “Pie pilniem galdiem visi ir draugi”. Savu īsto seju cilvēks parāda tikai tad, kad jūs esat nonācis kritiskā situācijā.