Vai pareizi vienmēr atklāti teikt patiesību?

Gudro no muļķa uzreiz var atšķirt tikai tad, kad tie sāk runāt. Runa ir jākontrolē. Parasts cilvēks redz velnu visur, bet neredz Dievu.  Nedrīkst nevienu skaļi kritizēt, nosodīt, lamāties, asi izteikt savas pretenzijas. Vairums no visiem konfliktiem izceļas tikai no tā vien, ka cilvēks ir slikti izteicies.

Gudrs cilvēks ir tas, kas māk runāt patiesību ar patīkamiem vārdiem. Citus apvainojot cilvēks ātri zaudē savu pozitīvi karmu.

Daži psihologi izplata nepareizu viedokli, ka visi apkārt esošie cilvēki ir pelnījuši dzirdēt par sevi visu taisnību, un tas ir tikai pozitīvi, visiem teikt patiesību acīs, jo tādā veidā it kā taisnības sacītājs esot vienkārši godīgs pret sevi.

Taisnīgums ir tiekšanās pēc patiesības. Protams, nekad nedrīkst runāt nepatiesību. Cilvēkam vajag izvairīties runāt lietas, kas ir nepatiesība, nedrīkst melot.

Patiesība ir ļoti svarīga, bet patiesībai ir vienmēr jābūt kopā ar labsirdību. Ir aplami visu patiesību skaļi teikt. Patiesība bez labsirdības var smagi sagraut otru cilvēku, tā ir ļauna, nosodāma darbība. Pret patiesību neviens nevar aizstāvēties, tāpēc ka tā ir patiesība, tā ir ļoti spēcīga un tāpēc tā ir spējīga sagraut cilvēku. Ja kādam grib nodarīt ļaunu, tad var teikt viņam patiesus negatīvus faktus, nepatīkamu taisnību, un tā sagandēt viņam dzīvi.

Prakse pierādīta – ja citi atklāti norāda uz cilvēka negatīvajām īpašībām un viņa vājībām, tā rezultātā cilvēks gandrīz nekad nesāk mainīties uz labo pusi, bet ieraujas sevī, vai arī paliek naidīgs.

Patiesības faktus ir jāizmanto tikai citu cilvēka attīstības labā. Lai cilvēks pozitīvi mainītos jācenšas par viņu runāt tikai labo taisnību, jāslavē viņu par tā labajām īpašībām un labajiem darbiem.

Nekad nevajag runāt lietas, kas, kaut arī ir taisnība, bet ir nevēlama un nepatīkama citiem, vai arī ir izdevīga kādām atsevišķām personām.  Nevajag teikt taisnību, ja tas ir nelietderīgi, nevēlami un nepieklājīgi.

Vissliktāk un pilnīgi nepiedodami ir teikt negatīvo patiesību vecākiem cilvēkiem (vecākiem pēc stāvokļa sabiedrībā un vecuma). Tā cilvēks iegūst sev ļoti negatīvu karmu un sagrauj savu likteni.