Pēdējā laikā apbrīnojami strauji popularitāti ieguvis vegānisms, kad cilvēki no savas diētas izslēdz ne tikai gaļu, bet arī piena produktus. Vegānisma ideja ir iebraukšana no viena grāvja otrā grāvī. Kali jugā, kad valda tumsonība, vegānisms ir labs ierocis dēmonu rokās, lai novērstu pa pusei saprātīgu cilvēku prātus no veģetārisma, kas ir zelta vidusceļš.

Ir daudz rakstīts un veiktas pārbaudes par to, ka veģetārisms ir veselīgs, un nav neviena pētījuma, kas pierādītu, ka tas nav veselīgi. Ir daudzi pierādījumi tam, ka gaļas ēšana ir kaitīga un ir arī daži pētījumi, kas pierāda, ka vegānisms, atteikšanās arī no piena produktiem, ir kaitīgs.

Fizioloģiskā atšķirība it tā, ka cilvēka zar­nu trakts nav piemērots gaļas sagremošanai, bet ir perfekti piemērots piena produktu ēšanai. Piens un piena produkti ir ideāla barība cilvēkam, kas uztur audus fizioloģiskā līmenī un ļauj saprast dzīves augstākās patiesības garīgā līmenī.

Visām dzīvajām būtnēm ir dvēsele. Vēdu rakstos teikts, ka tas, kurš vēlas vairot sava ķermeņa miesu, ēdot citas būtnes miesu, par to saņems ciešanas, un nākamajā dzīvē iemiesosies dzīvniekā.

Toties Vēdās nav dotas nekādas norādes par to, ka piena produkti ir kaitīgi, bet tieši otrādi, tie tiek uzskatīti par vislabāko pārtiku. Cilvēks var pārtikt tikai no piena vien, tas ir unikāls, ideāli sabalansēts produkts, ko Dievs radījis tieši cilvēku, iekaitot bērnu, pārtikai. Krišna pats ganīja govis, viņam vislabāk garšoja jogurts un sviests. Jēzus Kristus tāpat pārtika no jogurta. Parasti visi svētie ēda pienu, medu un augļus.

Tas nav arguments, ka govs piens ir domāts teliņam, nevis cilvēkiem. Bites arī nevāc medu priekš cilvēkiem, neviens auglis, ne arī dārzenis neaug tieši priekš cilvēkiem. Dabā iekārtots tā, ka katrs ēd to, ko tam Dievs vēlējis.

Govs ir mājdzīvnieks, viņai cilvēks ir nepieciešams, jo viņa nevar dzīvot savvaļā. Cilvēks kopj govi, rūpējas par to lai viņai būtu ko ēst un jumts virs galvas. Par to, ka cilvēks rūpējas par viņu, par to arī govs pateicībā viņam dod pienu. Tā nav nekaunīga ekspluatācija, tas ir visiem izdevīgi.

Piens ir pilns ar mīlestības enerģiju, kaut arī dzīvnieku valsts produkts, tas neapgāna cilvēku, jo tas nav vardarbības produkts, bet tieši otrādi. Govs savu pienu cilvēkam dod labprātīgi, ar mīlestību, viņa ir laimīga, kad to izslauc. Toties tad, kad to grib nogalināt, tā bēg projām un izjūt lielu stresu.

Vegāni ir izvirzījuši sev neapstrīdami cēlu mērķi – iestāties par mājlopu aizsardzību, pret sliktu izturēšanos pret govīm fermās, taču līdz galam nesaprotot reālo lietas būtību, savu darbību rezultātā vegāns nodara ļaunumu ne tikai sev, bet arī piena lopiem un lauksaimniecībai.

Pilna cikla bioloģiskā lauksaimniecība nevar pastāvēt bez lopiem, kas apēd zāli un rada kūtsmēslus ar kuriem apmēslo laukus.

Ja neviens neēdīs piena produktus, tad govis tiks nokautas, jo neviens lopkopis neuzturēs govis tikai aiz tīras mīlestības, jo tas prasa daudz naudas un darba.

Ir naivi iedomāties ka vegānu darbības rezultātā lopkopji govis palaidīs vaļā brīvā dabā, un tās tur varēs brīvībā laimīgi dzīvot. Realitātē viss notiek pēc cita scenārija – ja pienu no lopkopja nepērk, tas pārdod savu gotiņu gaļas kombinātam, kur to nežēlīgi nokauj.

Teiciens – ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts, attiecas uz šo gadījumu. Visas govis grib dzīvot. Katrs vegāns, kas, govīm labu gribēdams, pienu nepirkdams un vēl citus aģitēdams pienu nelietot, atņem iespēju dzīvot vienai govij, patiesībā viņu var uzskatīt par netiešu govs slepkavības izraisītāju aiz savas nezināšanas, ar ko viņš nopelnīs sev negatīvo karmu, kā jau par slepkavību. Jāatgādina, ka Vēdās govs slepkavība ir pielīdzināta cilvēka slepkavībai.

Tāpēc visiem vegāniem, kuri reāli grib palīdzēt govīm, izņemot tos, kam ir fizioloģiska piena nepanesamība, saprātīgāk ir kļūt par veģetāriešiem un atsākt lietot piena produktus.