Veģetārisms

Veģetārisms

Vārds «veģetārisms», cēlies no latīņu vārda vegetus, kas nozīmē «ve­selīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs». Vārda sākotnējā nozīme sevī ie­tver sabalansētu filozofiski morālu dzīves izpratni, kas ir daudz vairāk nekā vienkārši augļu un dārzeņu diēta.

Ir daudz rakstīts par to veģetārisms ir veselīgs, un nav neviena pētījuma, kas pierādītu, ka tas nav veselīgi (ir tikai daži pētījumi, kas pierāda, ka vegānisms, atteikšanās no gaļas un arī no piena produktiem, var būt kaitīgi)

Fizioloģiskā atšķirība it tā, ka cilvēka zar­nu trakts nav piemērots gaļas sagremošanai. Gaļas ēdājiem dzīvnie­kiem zarnu trakts ir īss (trīs reizes garāks par ķermeni), lai gaļa, kas ātri gremošanas sulu ietekmē sadalās un sāk pūt, rada toksīnus, tiktu ātri izvadīta no ķermeņa. Tā kā augu ēdieni sadalās lēnāk nekā gaļa, augu ēdāju zarnu trakts ir vis­maz sešas reizes garāks par ķermeni. Tāpat kā zālēdājiem dzīvniekiem, arī cilvēkam ir garš zarnu trakts, un, ja viņš ēd gaļu, organismā nonāk toksīni, kas ir cēlonis daudzām slimībām.

Vēl jāpiemin ķimikālijas, kas tiek izmantotas gaļas ražošanā. Tik­ko dzīvnieks ir nokauts, tā miesa sāk pūt un pēc dažām dienām kļūst pretīgi pelēkzaļa. Gaļas industrija šo krāsas izmaiņu novērš, apstrādājot gaļu ar nitrītiem, nitrātiem un citiem konservantiem, kas piešķir gaļai spilgti sarkanu krāsu un novērš pūšanu. Stāvokli vēl slik­tāku padara daudzās ķimikālijas, kuras izmanto dzīvnieku nobaro­šanai. Lopus uztur pie dzīvības un uzbaro, pastāvīgi izmantojot trankvilizatorus, hormonus, antibiotikas un 2700 citu medikamentu. Kad jūs nopērkat gaļu, visas šīs ķimikālijas joprojām atrodas tajā, taču esošā likumdošana nemaz neprasa, lai, pārdodot gaļu, kaut kur būtu minētas ķimikālijas ar ko šī gaļa apstrādāta.

Cilvēka organisms vispār nav piemērots ga­ļas ēšanai, mums nav nepieciešamas dzīvnieku olbaltumvielas. Mūsu anatomija — zobi, žokļi un gremošanas sistēma — nav pie­mērota gaļas lietošanai. Pat industriāli visattīstītākajās valstīs tieksme pēc gaļas ir ne vairāk kā simts gadus sena. Tā ir sākusies ar ledusskapja ieviešanu un divdesmitā gadsimta patērētāju sabied­rības rašanos. Gan ārēji, gan iekšēji salīdzinot cilvēka un dzīvnieka uzbūvi, re­dzams, ka dabiskais ēdiens cilvēkam ir augļi un sulīgi dārzeņi.

Tabula, kurā salīdzināta cilvēka, plēsīgo dzīvnieku un zālēdāju uzbūve.

Nepieciešamās olbaltumvielas 100% var saņemt no veģetāras diētas, kurā ietilpst dažādi graudi, pākš­augi, rieksti, dārzeņi un augļi, piena produkti, graudi, pupas un rieksti. Augu valsts ir visu cilvēkam nepieciešamo olbaltumvielu avots.

 

Gaļēdājs dzīvnieks Zālēdājs dzīvnieks Cilvēks
asi nagi nav asu nagu nav asu nagu
ādā nav poru, atdzesē ādā ir miljoniem poru, ādā ir miljoniem poru,
ķermeni caur mēli caur kurām izdalās caur kurām izdalās
sviedri sviedri
Ir asi ilkņi, kas nepieciešami nav asu ilkņu nav asu ilkņu
gaļas plēšanai
vāji attīstīti siekalu Ir labi attīstīti siekalu Ir labi attīstīti siekalu
dziedzeri (jo nevajag vajadzības dziedzeri, kas dziedzeri, kas
ar siekalām apstrādāt nepieciešami graudu un nepieciešami graudu un
graudus un augļus) augļu iepriekšējai augļu iepriekšējai
apstrādei apstrādei
skābas siekalas, kurās sārmainas siekalas, kas sārmainas siekalas, kas
nav pitalīna graudu satur daudz pitalīna satur daudz pitalīna
iepriekšējai apstrādei graudu iepriekšējai graudu iepriekšējai
apstrādei apstrādei
nav plakanu dzerokļu plakani dzerokļi ēdiena plakani dzerokļi ēdiena
ēdiena sakošļāšanai sakošļāšanai sakošļāšanai
kuņģī ļoti stipra skābe sālsskābe, Vāja kuņģa skābe, 10x xreizes Vāja kuņģa skābe, 10x reizes
lai sagremotu sīkstos vājāka nekā vājāka nekā
dzīvnieku muskuļus, gaļēdājiem gaļēdājiem
kaulus u.c.
zarnu trakta garums tikai zarnu trakta garums zarnu trakta garums
3 reizes lielāks par ķermeņa 6 reizes lielāks par 6 reizes lielāks par
garumu, lai ātri varētu no ķermeņa garumu jo augļi ķermeņa garumu jo augļi
ķermeņa izvadīt gaļu, kas sadalās lēni sadalās lēni
strauji sadalās un sāk pūt

Viss gaļas dzīvnieka mūžs no sākuma līdz beigām ir ciešanu pilns. Nežēlīga apiešanās, kastrēšana, turēšana tumsā un saspiestībā, mēslos un netīrībā, nenormāla barošana ar tiem nedabisku un nepiemērotu barību, tai skaitā dažādiem atkritumiem, hormonu preperātiem augšanas stimulācijai, ķimikālijām un antibiotikām, lai uzturētu tos pie dzīvības, psiholoģiski pazemojoša eksistence un šausmu pilni braucieni uz lop­kautuvēm, tā ir «modernās» lopu au­dzēšanas realitāte. Lopkautu­ves ir kaut kas līdzīgs ellei, kur līdz nāvei pārbiedētos dzīvniekus apdullina ar veseru sitieniem pa galvu, vai elektrošoku. Pēc tam, aiz kājām pie­kārti, tie virzās uz priekšu pa lopkautuves konveijeriem. Vēl dzīviem esot tiem pārgriež rīkles un pa gabaliem nogriež miesu, kamēr tie braucot pa konveijeru noasiņo līdz nāvei. Grūti saprast, kāpēc noteikumi, kas attiecas uz attieksmi pret mājdzīvniekiem, neattiecas uz kaujamajiem lopiem. Daudzi noteikti kļūtu par veģetāriešiem, ja kaut reizi apskatītu lop­kautuvi vai arī ja viņiem pašiem nāktos nokaut gaļai domātos dzīv­niekus. Visiem gaļas ēdājiem noteikti vajadzētu redzēt, kā dzīvnie­ki dzīvo un tiek nokauti.

Vecajā Derībā norādīts: «Tev nebūs nokaut.» (Otrā Mozus grāma­ta, 20. 13.) Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas attiecas tikai uz slep­kavošanu, taču ebreju oriģinālā teikts /o tirtzach., kura tulkojums ir nepārprotams: «Tev nebūs nokaut.» Dr. Rubeņa Alkalaja «Pilnajā eb-reju-angļu vārdnīcā» teikts, ka vārds tirtzach, it īpaši klasiskajā eb­reju lietojumā, apzīmē «jebkura veida nogalināšanu», ne tikai cilvēka slepkavību.

Daudziem kristiešiem galvenais klupšanas akmens ir priekšstats, ka Kristus ēda gaļu, un daudzās norādes uz gaļu Jaunajā Derībā. Taču, ielūkojoties sākotnējos grieķu manuskriptos, var redzēt, ka tas, kas tulkots kā «gaļa», visos gadījumos attiecas uz trophe, brome un citiem vārdiem, kas vienkārši apzīmē «ēdienu» vai «ēšanu» plašākā nozīmē. Piemēram, Sv. Lūkasa evaņģēlija (8. 55.) var izlasīt, ka Jēzus piecēla kādu sievieti no miroņiem «un viņš pavēlēja tai dot gaļu»*. Vārds, kas pārtulkots kā «gaļa», sākotnējā grieķu tekstā ir phago, kas vienkārši nozīmē «ēst». Grieķu valodā gaļa ir kreas («miesa»), un šis vārds ne reizi nav izmantots saistībā ar Kristu. Jaunajā Derībā nekur nav tiešas norādes, ka Jēzus ēstu gaļu.

Bībelē, protams, var atrast vietas, kur Dievs atļauj cilvēkiem ēst ari gaļu. Piemēram, pēc grēku plūdiem, kad visa augu valsts bija iznīcināta, Dievs atļāva (nevis ieteica) Noasam ēst visu radību, kas kustas. (Pirmā Mozus grāmata, 9. 3.) Taču visi šie gadījumi bija izņē­mumi, un ar tiem nevar pamatot gaļas ēšanas nepieciešamību, bal­stoties uz svētajiem rakstiem.

Visām dzīvajām būtnēm ir dvēsele. Vēdu rakstos teikts, ka tas, kurš vēlas vairot sava ķermeņa miesu, ēdot citas būtnes miesu, par to saņems ciešanas, un nākamajā dzīvē iemiesosies dzīvniekā.

Lielākā daļa veģetāriešu ir cilvēki, kuri ir sapratuši, ka mieru sa­biedrībā mēs varam panākt tikai tad, ja esam atbrīvojuši no var­darbības tieksmēm savās sirdīs. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tūk­stošiem citādi visatšķirīgāko cilvēku savos patiesības meklējumos ir kļuvuši par veģetāriešiem. Veģetārisms ir būtisks solis pretī labākai sabiedrībai, un, ja jūs izvēlēsieties kļūt par veģetārieti, tad ziniet, ka neesat viens. Šo ceļu ir gājuši arī tādi domātāji kā Pitagors, Sokrāts, Platons, Aleksandrijs Klements, Plutarhs, valdnieks Ašoka, Leonardo da Vinči, Montēņs, Džons Miltons, Izaks Ņūtons,  Voltērs, Bendžamins Franklins, Žans Žaks Ruso, Ralfs Voldo Emersons, Ļevs Tolstojs, Džordžs Bernards Šovs, Rabindranats Tagore, Mahātma Gandijs  un Alberts Einšteins.

Vēdās jau 5000 gadus atpakaļ tika ierakstīts, ka cilvēki, degradācijas rezultātā Kali Jugā sāks ēst gaļu, un tas sākās apmēram 3000 gadu atpakaļ. Galvenais visas cilvēces degradācijas faktors ir tas, ka cilvēki ir zaudējuši sapratni par smalko ķermeni, karmu, sirdsapziņu. Tagad tumsonīgi cilvēki vērtē tikai barības ķīmisko iedarbību, un nemaz neņem vērā psihisko. No šī viedokļa visvērtīgākais produkts ir gaļa (un kad tumsonība aizies vēl tālāk, tad cilvēki sāks ēst arī cilvēka gaļu). Gaļa ir ļoti enerģētisks produkts, bet sagrauj cilvēka veselību un arī psihi, apgāna apziņu, sabojā dzīvi, ienes dzīvē agresiju, lamāšanos, skandālus, neveiksmes.

Gan cilvēka, gan dzīvnieka smalkais ķermenis nekad nemirst, nāves brīdī tas atdalās no fiziskā ķermeņa, miesas un ārpus tās visu redz un jūt. 40 dienu garumā nogalinātā dzīvnieka smalkais ķermenis un dvēsele, kas atdalījusies, dzīvo blakus ķermenim un redz visu to kas ar šo miesu notiek, kā to pārstrādā, pārdod veikalā un kā kāds to apēd. Dzīvnieks, kas nogalināts, atrodas blakus savam līķim un to visu redz, redz to kā viņa gaļu ēd, un tad izjūt ciešanas un naidu pret slepkavu un to cilvēku, kas viņu ēd. Šīs dzīvnieka sajūtas ir kā lāsts, tās ietekmē mūsu dzīvi turpmāk, rodas visādas slimības, kas pamazām sagrauj veselību.

Augi, ko cilvēks ēd, arī tiek nogalināti, bet tie dzīvo daudz zemākā attīstības pakāpē, viņi dzīvo kā sapnī, viņiem nav saprāta, tāpēc viņi neizjūt naidu pret tiem, kas viņus ēd.

Apavi no ādas, kažoki – ja tie ir ņemti no nogalināta dzīvnieka, tad to nēsātājs uzņemas daļu no dzīvnieka slepkavības karmas.

Dēmoni, kas pārvalda pasauli, ir ieinteresēti lai cilvēki ēst gaļu, tāpēc lai turētu cilvēkus savā pakļautībā. Gaļu sociumā ieviesa tāpēc, lai tauta palikt stulba un slima. Dzīvnieks izjūt bailes, gaļa satur bailes un ciešanas, kad cilvēks apēd gaļu, viņš sāk baidīties

Ar medniekiem nevajag pat draudzēties, tie ir nolādēta šķira, nākošajās dzīvēs noteikti piedzims par dzīvniekiem.

Ja cilvēks ēd gaļu, tad viņš varbūt arī kļūs fiziski nedaudz spēcīgāks , bet paliks spēcīgs kā dzīvnieks, un arī kā dzīvnieks primitīvāks domāšanā.