Daudzi psihologi iesaka censties paaugstināt savu pašapziņu, ka tas it kā padarīs cilvēku veiksmīgāku. Mākslīgi paaugstināta pašcieņa, pašapziņa ir kā ilūzija, kam nav reāla piepildījuma, tā neko nedod, bet var arī atnest daudz problēmu, tā var ne tikai dot iespēju progresēt, bet arī degradēt cilvēku, radot lielas ciešanas no tā, gadījumā ja cilvēks nevarēs savas ambīcijas realizēt.

Ambīcijas var dot iespēju progresēt, vai arī sagraut cilvēku. Īsts viedais ir tāds, kam  ambīcijas ir mazākas nekā nesavtīga darbība.

Ja cilvēks sev nepelnīti iestāsta, ka ir labs, skaists, gudrs, veiksmīgs, klausās un atkārto mūsdienu psihologu ieteiktos pašiedvesmas tekstus, kā piemēram : “es esmu veiksmīgs, man viss izdodas”, tas rada tikai pašapmānu, jo reāli jau nekas nemainīsies,  tikai pazudīs spēja normāli komunicēt ar apkārtējiem, jo radīsies nepamatota augstprātība.

Drudžaini domājot par nākotni, cilvēki aizmirst tagadni, tāpēc nedzīvo nedz tagadnē, nedz arī nākotnē.

Ja cilvēks, kas kaut ko ir gribējis priekš sevis, un ir radījis sev bija stipru ticību, bet tas tomēr  nenotika un viņš savu mērķi nespēja sasniegt, jo liktenis to nedeva, tad rezultātā viņam radīsies liels stress, bet enerģija, ko cilvēks virzīja uz objektu, kam ticēja, pagriezīsies atpakaļ un sagraus pašu cilvēku.

Daudzi domā, ka laime ir dzīvošana komfortā, taču visnelaimīgākie ir tieši tie cilvēki, kas slinki dzīvo komfortā, jo tie neredz dzīves jēgu un biežāk kā citi izdara pašnāvības.

Cilvēki par katru cenu vēlas kļūst bagāti, slaveni, seksuāli hiperaktīvi, daudz  patērēt un ekspluatēt apkārtējos, lai realizētu savas vēlmes.

Muļķi ir tie, kas netic mūžīgai dzīvei, lolo savu mirstīgo miesu, jo uzskata to par savu vienīgo prieka avotu, bet tas tikai rada bailes un bēdas.

Savu vēlmju apmierināšana nekad nedod laimes sajūtu, tikai īslaicīgu prieku. Laimi var iegūt nevis izdabājot savām vēlmēm, bet gan tieši otrādi, racionāli izvērtēt savu vēlmi, tās jēgu un ietekmi uz nākotni.

Attiecības ar citiem cilvēkiem tiek uzskatītas par vērtīgām tikai tad, ja tās ir pašam izdevīgas, ja cilvēks var iegūt sev labumu no šīm attiecībām. Tādas attiecības, kas nav izdevīgas cilvēks tad noliedz un atgrūž tās.