Vēdas ir zinātne un reliģija kopā, sākotnēji šīs lietas nebija nodalītas. Vēdas ir zināšanas, nevis sentimentāla reliģija. Vēdās ir aprakstītas daudzas tehnoloģijas, kas balstās uz cilvēka harmoniju ar dabu, kas ir apkārtējai videi draudzīgas.

Diemžēl mūsdienu zinātne ir atrauta no reliģijas un mūsdienu tehnoloģijas ir kļuvušas videi nedraudzīgas, tās neefektīvi ekspluatē dabas resursus, neatgriezeniski sagandējot apkārtējo vidi. Ekoloģiskās katastrofas cēlonis ir tehnoloģiskā attīstība. Tūkstošiem gadus cilvēki dzīvoja bez tehnoloģijām un necentās pēc tām, bet vairāk domāja par garīgumu un Dievu.

Tagad reliģija ir atdalījusies no zinātnes, tā ir kļuvusi sentimentāla un noliedz zinātni, līdz ar to neinteresanta, bet zinātne savukārt noliedz reliģiju, tāpēc ka to nevar pataustīt, izmērīt un aprakstīt ar formulām. Mūsdienu zinātnieki ar vien mazāk redz Dievu un cenšas pakļaut dabu izmantojot zināšanas par valdošajām likumsakarībām, bet zem tām neredz un nesaprot, ka tās kāds ir radījis.

Ateistiskais pasaules uzskats un darbības neizbēgami noved pie ekoloģiskas katastrofas, kas patlaban strauji notiek:

Katru gadu izcērt miljoniem hektārus meža, kas ir planētas gaisa filtrs.

Lai palielinātu ražu augsnes mēslošanai izmanto ķīmiskos minerālmēslus un aizsardzībai pret slimībām un kaitēkļiem izsmidzina pesticīdus, kas iznīcina augsni. No augsnes šīs ķimikālijas lietus rezultātā tiek ieskalotas upēs, piesārņojot to ūdeni. Rezultātā upēs izmirst zivis un dzīvās radības.
Intensīvā lauksaimniecība izaudzē produktus, kas būtībā ir indīgi un sagandē cilvēku veselību.

Automašīnas pilsētās rada tādu gaisa piesārņojumu, kas katram cilvēkam līdzvērtīgs vairāku cigarešu izsmēķēšanai. Ķīnā jau tagad dažās vietas nav iespējam uzturēties bez respiratora.

Naftas ieguve, metālu un citu materiālu ieguve automašīnu ražošanai, tāpat nolietoto automašīnu atliekas piesārņo zemi un ūdeņus.

Palielinātais rūpniecības preču patēriņš, ko rada nepamatotā tieksmi pēc materiālajām lietām patērē daudz dabiskos resursus un rezultātā rada milzīgus atkritumu kalnus, daudzi atkritumi tiek mesti upēs un nonāk tālāk jūrās un okeānos.
Zivis un citi jūras dzīvnieku iet bojā no to ietekmes.

Atomelektrostaciju radioaktīvie atkritumi, kurus labākajā gadījumā norok zemā vai iemet okeānā, pilnībā sadalās tikai 250000 gados. Teritorijas ap šīm vietām ir neapdzīvojamas un pat cilvēkam bīstamas.

Intensīvā kosmētikas rūpniecība ražo losjonus un aerosolus, kas sagrauj ozona slāni.

Lielu daļu no ekoloģiskās katastrofas rada gaļas rūpniecība. Ir aprēķināts, ka katra kg gaļas ražošana rada 55 m2 tropiskā meža izciršanu. Tikai Dienvidamerikā vien 260 miljoni akri tropu meža jau ir izcirsti, lai iegūtu teritoriju gaļas lopu ganībām.

Intensīvā graudu audzēšana, lai pabarotu lielo skaitu gaļas lopus, noved pie augsnes erozijas.Viena gaļas kg ražošanai tiek patērēts 39 reizes vairāk enerģijas kā ekvivalenta daudzuma graudu iegūšanai. Apmēram 50% no visa ūdens piesārņojuma rada tieši gaļas lopkopība.

Garīgie vadītāji un viedie cilvēki vienmēr ir nosodījuši materiālismu kā postošu ceļu.

Mūsdienās dzīves kvalitāti nosaka pēc patēriņa. Popularizē uzskatu, ka jo vairāk naudas nopelna un tātad arī vairāk tērē kāda nācija, jo augstāks ir tās dzīves līmenis. Rietumu sabiedrības etalona dzīvesveids ir sekojošs: katram sava automašīna (jo ar kājām iet ir apkaunojoši), ēd pārsvarā gaļas produktus, palielināta preču ražošana un patēriņš (nemitīga jaunu preču iegāde, iepirkšanās kā izklaide), kas rezultātā rada milzīgi lielu atkritumu daudzumu – tas viss ir radījis ļoti lielus draudus planētai. Mēs redzam, ka mūsdienu nesaprātīgā civilizācija, kas balstīta uz ateisma filozofiju ir radījusi nopietnas briesmas visai cilvēcei.

Ticēt Dievam nav katra personīga lieta, tā ietekmē visus apkārtējos, no notiekošā mēs redzam, ka īstenībā ateisti ir noziedznieki, kas ved ne tikai sevi, bet visu cilvēci pretim katastrofai.

Tagad daudzi domā, ka ar kaut kādām virspusējām metodēm varēs uzlabot ekoloģiju, dažādas biedrības un organizācijas iet demonstrācijās, cīnās, piemēram, pret sliktu attieksmi pret dzīvniekiem, par dabas aizsardzību, pret kaut kādas dzīvnieku sugas izmiršanu, cenšas nepieļaut atomenerģijas kodolatkritumu izgāšanu okeānā, utt. Tomēr ir redzams ka pamatā no tā nekas nemainās, un arī nemainīsies, jo sakne ir pats materiālisma gars, kas rada šo krīzi.

Skaidrs ir tas, ka nenovēršot cilvēku kaislīgo tieksmi pēc materiālajām vērtībām, un nepievēršoties pie garīgām vērtībām, krīze tikai turpināsies.
Kā atrisināt ekoloģisko krīzi:
1. visiem pāriet uz veģetāru diētu (1 gaļas ēdienu ražošanai patērē tikpat daudz resursu cik 20 veģetāriešu pārtikai, un attiecīgi tūkstoš reižu vairāk piesārņo dabu)
2. izglītība reforma, cilvēcisko vērtību izmainīšana ( mūsdienu izglītība ražo ateistus ar egoistisku domāšanu, kas uzskata sevi par ķermeni, kas dzīvo tikai vienu dzīvi, un tāpēc nejūtas atbildīgi par savas darbības jēgu un sekām, tiem nav nekāda garīguma)
3. pāriet uz citu laimes izpratni – no laimes par materiālo vērtībām (tagad laime ir ārpusē, kaut ko redzēt, kaut ko iegūt īpašumā) pāriet uz laimi garīgajās vērtībās
4. pāriet no tirgus ekonomikas uz agrārās saimniecības ekonomiku, slēgt visus industriālos kompleksus. Ja ir pareiza lauksaimniecība, tad nevajadzēs traktorus un citus mehānismus, kas rada ekoloģisko katastrofu. Patiesībā mazās fermās govis un citi lopi pilnīgi aizstāj visus mehānismus.

Ir naivi domāt, ka tūlīt visi tā darīs. Tomēr jau tagad ir cilvēki, kas tā dara. Katrs atbild tikai par sevi un katrs no mums arī var sāk tā dzīvot jau šodien.

Ko vajadzētu darīt jau šodien – pārcelties uz laukiem uz organizēt savus domubiedru grupas, kas gatavas dzīvot saskaņā ar dabu, bez mehānismiem. Vajag dzīvot nevis daudzveidīgu ārējo (ceļojumi, izpriecas, mantas) un garīgi nabadzīgu dzīvi, kā tagad lielais vairums to dara, bet pavisam vienkāršu ārējo dzīvi, kad viss ir blakus, viss ir dabisks, bet garīgi bagātu iekšējo..

Ar ko cilvēks ir kopā, tāds arī paliek. Dzīvošana kopā ar mehānismiem, sadzīves tehniku, automašīnu, datoru, viedtālruni, padara cilvēku kā mašīnu, kas nespēj saprast cilvēciskās vērtības.