Visas problēmas dzīvē ir no tā, ka cilvēks ir nepareizi izturējies pret citiem cilvēkiem savā iepriekšējā dzīvē, vai arī šajā dzīvē. Bieži vien tas nozīmē, ka viņš nav rūpējies par tiem, par kuriem viņam bija jārūpējas saskaņā ar dharmu, jeb viņa pienākumiem.

Apkārtējie cilvēki ir mūsu radinieki, darbabiedri, un visi pārējie tie cilvēki, ar kuriem mūs dzīve ir savedusi kopā mums gribot vai negribot to.

Rūpes nozīmē ar līdzjūtību ieklausīties un saprast viņu problēmas un piedāvāt palīdzēt tās risināt, ja tas ir iespējams neprasot pārmērīgu piepūli.

Pienākums rūpēties par apkārtējiem nav  apgrūtinošs darbs citu labā, bet tas ir pirmkārt vajadzīgs pašam, savai attīstībai un labklājībai. Kad cilvēks rūpējas par apkārtējiem, tad faktiski viņš rūpējas par sevi, par savu nākotni. Jo vairāk cilvēks ar savām rūpēm uzlabo apkārtējo cilvēku dzīvi, ja vairāk viņam uzlabosies viņa paša dzīve.

Mūsdienā psihologi popularizē viedokli, ka vajag rūpēties tikai pašam par sevi, par savu laimi, un izmantot citus kā līdzekli savas laimes sasniegšanai.

Patiesībā garīgā attīstība notiek tieši attiecībās ar tuvākajiem, palīdzot viņiem, un viņu problēmas ir Dieva dota iespēja mums viņiem palīdzēt.

Nekas mūsu dzīvē nav nejaušība. Visi radinieki un tuvākie cilvēki nav nejauši nonākuši mūsu tuvumā, bet Dievs ar nolūku mūs ir savedis kopā. Viņiem palīdzēt vai nepalīdzēt ir mūsu brīva izvēle, ko Dievs  pēc tam attiecīgi novērtēs.

Katram cilvēkam viņa ģimenes locekļi kaut kādā mērā reprezentē viņa dzīves jomas.

Vecāki reprezentē cilvēka pagātni, viņu attieksmi pret mums ietekmē mūsu pagātnes kļūdas.  Caur vecākiem mēs saņemam senču karmu, varbūt iedzimtās slimības, un arī labo karmu un talantus. Cilvēka rūpes par saviem vecākiem dot iespēju atvērties talantiem,  un samazina negatīvo karmu. Ja par vecākiem nerūpējas, tad pastiprinās negatīvā senču karma.

Rūpes par mums līdzīgajiem, samazina problēmas tagadnē. Rūpes par līdzīgajiem nozīmē saprast mūsu draugu un paziņu nepilnības un kļūdas, un nepieprasīt, lai viņi būtu ideāli attiecībās. Ir ļoti svarīgi pieņemt mums līdzīgos bez pretenzijām ar visām viņu kļūdām, tādus kādi viņi ir. Līdzīgo nepieņemšana var radīt spazmas, muguras sāpes.

Rūpes par bērniem atbrīvos mūs no problēmām nākotnē. Rūpes par bērniem nenozīmē viņu lutināšanu, bet gan pareizu audzināšanu, lai tie izaugtu par labiem cilvēkiem.

Kaimiņi reprezentē sirdsapziņu. Kaimiņi mūs redz no malas tādus, kādi mēs esam. Tāpēc kaimiņos ir jāieklausās, lai cik arī aplami sākumā liekas viņu pārmetumi, tie ir pazemīgi jāuzklausa un kritiski jāizvērtē, un jāpateicas viņiem par to taisnību, ko viņi mums saka.

Darbabiedri reprezentē mūsu slimības. Mūsu attieksme pret darbabiedriem, ietekmēs mūsu  veselības stāvokli. Piemēra, ja ir agresīvs attiecībās, tad nāksies izciest kaut kādas sāpes no slimībām.