Stress ir neizbēgams faktors dzīvē, visiem, pati dzīves ideja rada stresu, neviens nevar no tās pilnīgi izvairīties. Stress vajadzīgs lai uzvarētu sevi, lai spētu saprast sevi un dzīves jēgu.
Stresu rada bailes. Bailes ir dabisks stāvoklis dzīvajai būtnei, tad kad viņa atrodas nedabiskā, bīstamā stāvoklī. Stresa brīdī izdalās hormoni, kas palīdz sakoncentrēt enerģiju. Cilvēkam ir bailes ir no visa nezināmā, no nezināšanas, vai arī no zināšanas, ja viņš zina, ka tas ir bīstami.
Ja ir bailes, tad cilvēks grib garantijas, ka būs pasargāts. Kad nav ticības Dievam, tad vajag garantijas, kad nav garantijas, tad rodas bailes un stress.
Cilvēka dzīve notiek prātā. Saprāts ir sapratne no iepriekšējām dzīvēm. Stress ir saprāta slimība. Stress var sagraut dzīvi, radīt daudzas slimības.
Stresu nevar noņemt ar tabletēm un masāžu, tā var tikai uz laiku notrulināt savas sajūtas. Ja cilvēks ir saskāries ar šķēršļiem dzīvē smagi pārdzīvo savas neveiksmes, tad tas sagrauj viņa psihi. Nepamatotas bailes traucē normāli dzīvot. Stresu var likvidēt tikai izprotot dzīves jēgu un materiālās pasaules likumus.
Stress var būt pārvarams ar saviem spēkiem, ar citu palīdzību, un nepārvarams.
Ir savtīgi un nesavtīgi mērķi. Stress ir kā eksāmens, kas liek izmainīt uzskatus par savu dzīvi, ieliek rāmjos. Parasti tad cilvēks dusmojas, pretojas, negrib atzīt ka dzīvo nepareizi. Kas to neparko neatzīst, tam rodas slimības no stresa, piem. audzēji, un citas slimības tad sagrauj cilvēku pavisam.
Mūsdienās cilvēkiem ir savtīgi dzīves mērķi, vai bieži vien to vispār nav. Mūsdienu pedagoģija nemāca izvēlēties mērķi un motivēt sevi. pareizs dzīves mērķis nevar būt tikai kļūt par bagātu un godājamu cilvēku, vai izveidot labu ģimeni. No stresa var izglābt tikai cēls, nesavtīgs dzīves mērķis. Ja ir tāds mērķis ir, tad stress nevar būt. Stresu rada tikai savtīgu mērķu stādīšana augstāk par šiem. Ģimenei, veselībai un karjerai protams arī ir liela nozīme, bet tie nedrīkst būt par galveno dzīves mērķi.
Cilvēka dzīves uzdevums nav nopelnīt naudu vai iegūt sev varu, slavu vai citus labumus. Cilvēka dzīves uzdevums ir sava apziņas līmeņa paaugstināšana, garīgā attīstība. Daudzi cilvēki, nezinot materiālās pasaules būtību, uzstāda sev lētus dzīves uzdevumus, un grib tos viegli sasniegt.
Nevajag arī koncentrēties uz savu ķermeni, jo ķermenis vienalga ātri novecos, nav vērts uz to stipri koncentrēties, sportot, vingrot, kā arī pārmērīgi nodarboties ar skaistumkopšanu. To jādara tikai tik daudz, lai uzturētu ķermeni formā.
Ģimene, veselība un karjera labākajā gadījumā spēj dot tikai īslaicīgu laimes sajūtu, nevis īstu laimi. Stress rodas no tā ka dzīvojot nav laimes.
Ja cilvēkam ir auksta sirds, tad tam dzīvē nav laimes un mīlestības, un tas rada viņam stresu. Tādi cilvēki tad bieži izvēlas pīpēšanu, bet jo vairāk tie pīpē, ja aukstāka sirds viņam paliek.
Stress ģimenes dzīvē
Sievietei stress darbā ir daudz bīstamāks un grūtāk pārdzīvojams, bet stress ģimenē viņai ir viegli pārdzīvojams. Vīrietim stress ģimenes dzīvē ir daudz bīstamāks un grūti pārdzīvojams, bet stress darbā vīrietim nav tik sāpīgs.
Tāpēc vīrietim ir jāstrādā darbā un jāatpūšas mājās, bet sievietei jāstrādā mājās un viņa var strādāt tikai tādu darbu, kur ir jāatpūšas, piemēram, kādā valsts organizācijā, kur var pļāpāt ar kolēģēm un nav nekādas atbildības.
Ja sieviete strādā algotā darbā, koncentrējas uz darbu, tad tas viņai rada beziemesla stresu, jo viņa dzīvo savai sievietes dabai neatbilstošu dzīvi. Pēc darba viņai vairs nav spēka dot mīlestību vīrietim, viņa tikai ar mokām spēj pasmaidīt viņam.
Tāda sieviete, kas ir stresā, saspringta, darbā nogurusi, tāda vīriešiem kļūst neinteresanta, jo vīrietis meklē pie sievietes mieru un mīlestību.
Tāda sieviete nesaprot, kā tad tā – es esmu skaista, gudra un bagāta, bet mani neviens negrib, tālāk par seksu attiecības neveidojas. Tāda sieviete metas ap kaklu pirmajam vīrietim, kas pasaka viņai komplimentu, lec ar to gultā, bet vīrieši to ātri pamet jo nesajūt mīlestību.
Sievietei ģimenes dzīves tēmai ir jābūt visaktuālākajai dzīvē, nevis profesionālās studijas. Ja sieviete ir nezinoša ģimenes jautājumos, viņu sagaida lielas ciešanas, kaut arī viņa būtu mācījusies vairākās augstskolās. Jebkurai sievietei ir ļoti svarīgi mācīties un saprast kā pareizi dzīvot ģimenē.
Sievietei tikai un vienīgi vīrietis ir ceļš, caur ko realizēt sevi dzīvē un dzīvot mierīgi bez lieka stresa.