Attiecību uzturēšana

Attiecību uzturēšana

Sieviete un vīrietis ir stipri atšķirīgi. Ja kāds nesaprot šīs atšķirības, tad tas arī nevar saprast un dot padomus kā veidot harmonisku dzīvi, tas ir kāpēc vairums mūsdienu psihologu padomu nestrādā.

Sievietes uzdevums, ir rūpēties par to, lai ģimene neizjuktu, jo viņa ir spēcīgāka un labāk saprot attiecības kā vīrietis. Ja sieviete to neprot un nevēlas saturēt ģimeni, tā izjūk. Tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sievieti.

Vīrieša uzvedība ģimenes dzīvē ļoti lielā mērā ir atkarīga no sievietes uzvedības, jo sievietei piemīt daudz lielāks spēks ietekmēt attiecības.

Gandrīz jebkura strīda iemesls ģimenē ir sieviete, precīzāk, viņas nezināšana, kā pareizi jāuzvedas attiecībās.

Ja sieviete ir ļoti izglītota savstarpējo attiecību zinībās, un zina kā tās pielietot sadzīvē, tad viņa var izdarīt tā, ka viņas vīrs, pat kaut galīgi pagrimis būdams, nedzers, neies pa kreisi un būs viņai labs vīrs. Ja sieviete in neizglītota, viņa pat labu vīru padarīs par dzērāju un brunču mednieku.

Zināšanas par attiecībām ir paredzētas nevis sava partnera pāraudzināšanai, bet savas attieksmes izmainīšanai.

Attiecībās ir ļoti svarīgi vairāk dot nekā saņemt, bet, ja mēs darām otrādi, tad, tas ātri iznīcina jebkuras attiecības.

Vienmēr vajag atcerēties, ka attiecībās ir nepārtraukti jāiegulda savs darbs. Dzīvē tas nozīmē:

  • vienmēr pildīt savus solījumus;
  • atcerēties svarīgos datumus draugiem, radiniekiem;
  • cik ātri vien iespējams atvainoties, ja esam kādu aizvainojuši, pat tad, ja nejūties vainīgs;
  • sekot savai runai, intonācijai, sejas izteiksmei, vienmēr vajag būt pieklājīgam un draudzīgam;
  • nekādā gadījumā neizteikt pretenzijas, bet vienmēr, cik vien iespējams, par visu izteikt pateicību;
  • vienmēr klausīties uzmanīgi, arī tad, ja jādzird otra cilvēka negatīvais viedoklis par sevi;
  • sniegt un saņemt dāvanas. Nekad neiet ciemos bez dāvanas, kaut vai pavisam nelielas;
  • esi uzticīgs visos aspektos saviem tuvākajiem un mīļajiem;
  • nekad runāt neko sliktu aizmuguriski.

Sievietes ir uzmanīgas, viņas labi saskata sīkumus, visus sava vīra trūkumus, bet savus trūkumus neredz, jo tie ir apslēpti, un tāpēc tām liekas, ka viņas ir daudz labākas kā vīrs.

Sievietei jāsaprot, ka neviens cilvēks, arī viņas vīrs nav ideāls, bet viņai ir iespējas savu vīru būtiski izmainīt ar savu darbu, zinoša sieviete var izveidot no sava vīra ideālu, ieliekot viņā savu mīlestību, nevis dodot padomus.

Sievietei jāizprot vīrieša viltus ego, jo tas vienmēr centīsies dominēt attiecībās, un ja sieviete pretosies un neļaus viņam būt galvenajam, tad vīrietis nekad nespēs izrādīt savu vīrišķo spēku.

Labai sievai vīrs neiet pa kreisi.

Laulībai jābūt rūpīgi apdomātai, balstītai uz saprātu, nevis uz jūtām.

Jo mazāk jūtu un emocionālās piesaistes partnerim, jo vieglāka un sekmīgāka laulības dzīve.

Nevajag piesaistīties sievas/vīra ķermenim, bet dvēselei.

Problēmas ģimenē rodas no iepriekšējo dzīvju karmas, tās ir katra paša nopelnītas, nevis tikai nejauša sagadīšanās.

Cilvēki ģimenes dzīvi uzskata par iespēju gūt baudas, bet tā ir liela kļūda.

 

Ja attiecības veidotas kaislē, tad tās iziet secīgi šādas četras stadijas: izsalkums, piesātināšanās, pārsātināšanās un pretīgums.

 

Jo vairāk cilvēks iegrimst jutekliskās baudās, jo lielāks paliek viņa viltus egoisms.

Vīram un sievai guļot kopā vienā gultā, tiem abiem pastiprinās seksuālā kaisle, bet pavājinās saprāts, attapība un reakcija, kaut gan paši to neizjūt. Nerekomendē vīrietim un sievietei gulēt kopā vienā gultā, tāpēc, ka tad, ja cilvēka enerģētiskajā  laukā nonāk pretējais dzimums, tas abiem uzbudina kaisli, tāpat nevajag arī biežu ķermenisku tuvību. Tas, kas ir bieži, tas ar laiku rada pārsātinājumu un vēl vēlāk pretīgumu.

Atturība un ieturēta distance attiecībās uztur savstarpēju interesi un cieņu.

Cilvēki, kas kaislē cenšas apmierināt tikai savu mēli, vēderu un ģenitālijas, sāk līdzināties   dzīvniekiem.

Ja sieviete ģimenes dzīvē ir egoistiska, bauda un jūsmo par sevi, bērniem, u.t.t., bet nedod mīlestību savam vīram, tad vīrietis var pieprasīt vairāk seksu, lai kompensētu šo mīlestības trūkumu.

Vīrieti nekad nevajag kritizēt cerībā, ka viņš mainīsies, uz sievietēm tas var nostrādāt, bet uz vīriešiem tas nekad nenostrādās .

Ja sieviete grib kaut ko panākt, tad nekādā gadījumā to nedrīkst darīt ar varu. Vienīgais veids kā likt vīrietim darīt to ko vēlas sieviete, ir mīlestība.

Sieviete sapņo par bruņinieku, kas viņu aizsargās, jo viņa jūtas neaizsargāta. Kad vīrietis redz, ka sieviete viņam pakļaujas, tad viņš būs gatavs viņu aizstāvēt. Ja sieviete uzstiepj savu, situācija ar katru reizi pasliktināsies. Ja sieviete pareizi uzvedas, vīrietis attiecībās izpaudīs savas vislabākās īpašības.

Sievietei ir dabiski pakļauties vīrieša prasībām. Vīrietim nav tik svarīgi, lai viņa šīs prasības izpilda, bet viņam ir daudz svarīgāk ir redzēt, ka viņa pakļaujas.

Sieviete nedrīkst apvainoties, ja vīrs viņu komandē, tad viņā atmostas saprāts. Ja viņa apvainosies, tad tas nogalinās viņā centienus uzlabot savu raksturu.

Sievietei jādara viss vīrieša laimei. Ja viņa to nedarīs, tad viņš meklēs laimi ārpus ģimenes, un ārpus ģimenes ir daudz sieviešu, kas arī gribētu pretendēt uz viņas vīrieti, jo vīrieši ir mazākumā.

Necienīgs vīrietis ir tas, kas seksuāli apmierinās ar sievieti, bet negrib uzņemties atbildību ne par sievieti, ne viņas bērniem.

Sievietei, kamēr viņa nav precējusies, jādzīvo kopā ar vecākiem, pilnībā jāpakļaujas tēvam, bet, kad apprecējusies, tad pilnībā jāpakļaujas vīram, tad viņa būs aizsargāta.

Visaugstākais līmenis attiecībās ir tad, kad ir mīlestība, tad, kad visu dara aiz mīlestības, un nav vajadzīga pienākuma apziņa. Nedaudz zemāks līmenis ir darbība aiz pienākuma. Ja visu dara pienākuma apziņas dēļ, tad, tas nozīmē, ka ir jau nedaudz sevi jāpiespiež darīt to, ko negribas. Ja nav mīlestība, tad var kalpot aiz pienākuma, bet ja nav pienākuma, tad var kalpot ar likumu. Slikti ir ja nav ne mīlestības ne pienākuma apziņas, tad tādus cilvēkus ierobežo likumi. Bet ja tie neievēro arī likumus tad, tad jālieto piespiedu līdzekļi.

Sievai jābūt visā atkarīgai no vīra, bet vīram nevajag būt nekādā veidā atkarīgam no sievas. Vīrietim labāk neko neņemt no sievas.

Sieviete nedrīkst ar varu ierobežot vīrieša brīvību, viņam ir jājūtas tā, it kā viņš ir pilnīgi brīvs.

Sievieti pastāvīgi ir jāapskauj, jāglāsta, jāsaka komplimenti.

Vīram ir jākalpo Dievam, bet sievai ir jākalpo vīram.

Attiecības starp vīru un sievu, kas ir balstītas uz seksuālo pievilcību, pārvērtīsies par ciešanām saviem bērniem.

Laulība, kas tiek nodibināta tikai ar nolūku baudīt seksu, nesīs nelaimi ģimenei.

Vīrietis, kas ir zem sievas tupeles, ar tādu nevajag draudzēties. Tāds vīrietis ir tumsoņa, kas nezin kā uzvesties ģimenē, kas ar savu izturēšanos grauj visu sabiedrību. Tādā ģimenē bērni redz aplamas attiecības ģimenē, un vēlāk paši nemāk normāli veidot attiecības.

Sieviete pēc savas dabas tiecas uz pakļaušanos, bet viņai ir jāredz atbilstošu pavēlnieku. Var kalpot tikai tādam, kas izpilda pats savus pienākumus.

Ģimenes dzīvei jābalstās uz veselo saprātu, cilvēkam nopietni jānovērtē savu partneri, savu saderību ar viņu, kādi ir abu divu mērķi, kā abi iedomājas kopdzīvi, jāsaskaņo ko darīs tad, kad nodibinās ģimeni, kāpēc darīs, kad darīs. Ja tāda sapratne nav, tad var teikt ka laulība ir bezmērķīga.

Sievietes spēks ir viņas vājumā. Vīrietis vēlas aizsargāt sievieti, kas ir vājāka. Ja sieviete izrāda, ka pati ir spēcīga un izglītota un pati ar visu spēj tikt galā, tādu neviens nekad neaizsargās, jo tāda sieviete pati visiem uzbrūk, pat vīrietim jāuzmanās, ka pats vēl nedabū ciest no viņas.

Sieviete nedrīkst censties būt pārāka par vīrieti, tas sagraus ģimeni.

Sievietei jāgreznojas mājās esot, nevis tad, kad viņa iziet no mājas. Ja sieviete mājās staigā nevīžīgi apģērbta, rāda vīram savu apakšveļu, to kā pati sakopj sevi, ar to viņa zaudē savu pievilcību vīra acīs, un tā pati sagrauj savas attiecības ar vīru.

Sievai ar vīru kopā iet uz tualeti ir ļoti aplami, tas strauji sagrauj sievietes pievilcību vīrieša acīs.

Lai sieva un vīrs pārāk nepierastu viens pie otra, vajag attiecībās ieturēt nelielu distanci, katru nakti negulēt kopā, neskatīties viens otram acīs, jo pārāk tuvās attiecībās zūd cieņa vienam pret otru.

Gudra sieviete ģērbjas nevis tā, kā to diktē esošā mode, bet tā, kā patīk vīram, jo saglabāt labas attiecības ar vīru ir daudz svarīgāk nekā izskatīties labi sabiedrībā.

Visu problēmu cēlonis ir tumsonība un egoisms. Viltus egoisms liek mums visu laiku meklēt materiālos labumus, baudas, savu jūtu apmierināšanu.

Ja tomēr ir sanācis apprecēties un jau dzīvo kopā ar nepieņemamu sievu,  tad vajag darīt visu iespējamo lai situāciju mainītu, nevis uzreiz šķirties.

Kā izturas sievas dažādās gunās:

  • Labestībā – sieviete ir cēlsirdīga, nekad nedusmojas, ieturēta, savaldīga savās vēlmēs, mierīga, līdzsvarota, nav skaudīga, ziedo sevi ģimenei.
  • Kaislē – cēlsirdīga, dažreiz dusmojas, nedaudz ieturēta, pārsvarā savaldīga, daudz vēlmes, ir dažreiz kaprīza, kontrolē savas jūtas, skaudīga, cenšas gūt baudas, pienākuma pēc daļēji ziedo sevi ģimenei.
  • Kaislē/tumsonībā – bieži dusmojas, kaprīza, skopa, skaudīga svešai laimei, ziedo (aiz vēlmes dabūt atpakaļ vēl vairāk).
  • Tumsonībā – par katru sīkumu dusmojas, kaprīza, skopa, skaudīga, neziedo neko nevienam, pat ja ar varu piespiež, negrib neko dot no sevis

Sieviete, kurai ir daudz seksa, no tā iegūst daudz enerģijas, bet garīgi degradējas – kļūst ļoti aktīva, augstprātīga, sevi uzskata par Dievu.

Skaistums, zināšanas, labdarība un drosme atstāj cilvēku, ja viņu par to neslavē.

Mēs varam runāt ar savu sievu/vīru dažādi – tā kā tas viņam patīk, tad viņš ir priecīgs un laimīgs, un pret mums izturas labi, varam runāt neitrāli, tad viņš pret mums arī ir neitrāls, un var runāt tā kā viņam nepatīk un tad viņš ir dusmīgs, naidīgs pret mums. Kā mēs izturamies pret savu vīru/ sievu, tādu attieksmi mēs saņemam atpakaļ.

Vīriešu psiholoģija atšķiras no sieviešu psiholoģijas. Pati vīrieša konstitūcija nosaka viņa vēlmi uzspiest savu varu pār sievieti. Sieviete savā konstitūcijā tendēta paklausīt savam vīram.

Paklausība ir sievietes iedzimts instinkts, tāpēc, tad kad vīrs cenšas nodibināt savu vadošo pozīciju ģimenē, tad  šī kārtība sievai ir stingri jāievēro. Pat tad, ja kaut kas nav kārtībā, sieva nedrīkst strīdēties ar vīru,  tad starp laulātajiem nekad nebūs domstarpību.

Vīrietis rodas dabiska vēlēšanās aizsargāt savu sievu tikai tad, ja viņš redz, ka sieva viņam pilnīgi pakļaujas.

Sievai jāizpilda jebkura vēlēšanās tāpēc, ka tad, kad vīrs redz, ka sieva visu izpilda bez ierunām, ar to viņš saprot, ka jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem, un ar to viņš kļūst atbildīgāks. Tieši tā sieva padara vīru par atbildīgu cilvēku.

Ja vīrs izdara muļķību, bet sieva neko neaizrāda, nekritizē viņu, tad rezultātā vīram atmostas saprāts un viņam paliek kauns par savu aplamību, un tā viņš kļūst paškritisks. Tādā veidā sieva kultivē vīrā saprātu.

Sievai ir jāmācās savaldību un nekādos apstākļos nevajag dot vaļu savām sajūtām, pat gadījumā, ja ir kādas nesaskaņas ar vīru.

Sievieti nevar mācīt ar sodīšanu. Ja viņai agresīvi uzbrūk, tad viņa vispār pārstāj domāt un saprast.

“Manu samhita” teikts, ka galējas nepieciešamības gadījumā, ja citādi nevar, tad augstākais ko varētu vīrietis atļauties ir iesist pliķi, bet arī tad, ņemot vērā to, ka sieviete ir maiga un vāja būtne.

Darbā un citās attiecībās ar sabiedrību, kurās vīram ir jāstrādā, viņam ir daudz jāuztraucas. Tāpēc, kad vīrs pārnāk mājās, sievai ir jādot vīram atpūta no darba uztraukumiem, jārunā ar viņu tikai ar maigiem vārdiem.

Ja sievietei ir bijušas attiecības ar citiem vīriešiem, dzīves laikā līdz pat trīs vīriešiem, bet tikai ar vīra vai aizgādņa atļauju, tad sieviete savu tikumisko tīrību tikai daļēji zaudē.

Vēdās teikts, ka, ja sievietei dzīves laikā ir bijušas seksuālas attiecības ar vairāk kā 5 vīriešiem, un bez vīra atļaujas, tad tāda sieviete ir pagrimusi, prostitūta, un viņa ar to iemantos sev attiecīgu negatīvu karmu.

Sieviete, kas apprecas ar citu vīrieti, kamēr vēl viņas pirmais vīrs ir dzīvs, ir uzskatāma par izlaidīgu sievieti.

Gadījumā, ja kādam no partneriem māte ir prostitūta, tad nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt šādas mātes vērtības.

Tumsonīga sieva attiecas pret savu vīru kā pret ērzeli, kas viņai ir nepieciešams priekš seksa, un kam jāstrādā, lai radītu bērnus un pelnītu naudu un uzturētu ģimeni. Viņa parasti izvēlas fiziski spēcīgus, gados jaunākus vīriešus. Viņa pati uzskata, ka vīrietis ir ne šāds, ne tāds, nekam citam kā seksam nav derīgs. Lielākā vai mazākā mērā tā ir mūsu sabiedrībā plaši izplatīta attieksme.

Sievietes, kas neredz sev tuvumā cienījamus vīriešus, lai aizpildītu to trūkumu skatās pa TV mākslīgi safabricētas nereālas filmas par cēliem vīriešiem, bruņiniekiem un lasa nereālus saldus romānus.

Ja vīrietis redzēs, ka sieva izturas nenopietni pret viņa norādījumiem, viņam nepakļaujas, tad viņš aiz dusmām viņai aizliegs aizvien vairāk. Dumja sieviete, to nesaprot un cenšas spuroties pretim, ar katru reizi situāciju pasliktinot, un konfliktu tikai saasinās.

“Manu Samhita” saka – sievieti var arī fiziski sodīt, bet tikai ekstrēmos gadījumos un ar ierobežotu spēku. “Manu Samhita” teikts ka tad, ja sieviete bez vīra atļaujas atgriežas mājās pēc saulrieta, tad jāuzskata ka viņa ir netikumīga, un ir jāizraida no mājas, un jāliek viņai,  lai viņa iet un veic attīrīšanos. Mūsdienā tāda stigrība liekas pārmērīga.

Tas vīrietis, kas būdams atkarīgs no sievietes seksa, izdabā sievietes kaprīzēm, par to juzdamies kā varonis, ir tumsoņa, un pat viņa sieva tādu vīrieti necienīs un uzskatīs par sunīti, kas dejo pēc viņas stabules.

Sievietei dažādās dzīves situācijās pret vīru jāizturas dažādās lomās: kā sievai, kā mātei, kā meitai, un kā māsai, tāds ir viņas pienākumus. Kad vīrs ir slims, sievai jāizturas kā mātei, ja vīrs ir ļoti laimīgs ar priecīgu noskaņojumu, tad sievai jāizturas kā meitai, un, ja vīrs vēlas jutekliskas baudas, tad sieva jāuzvedas kā prostitūtai, un ja reliģiskos jautājumos tai jāuzvedas kā māsai. Sievai pašai jāsaprot kādu lomu ieņemt.

Sieviete bieži mēdz izvirza lozungu – “Visu ģimenei!” Šis lozungs parasti ir  nepareizs, tāpēc, ka katrs ģimenes loceklis to saprot pavisam savādāk – sieviete ar to saprot visu līdzekļu novirzīšanu tikai viņas un bērnu komfortam, bērni ar to saprot, ka visu vajag tikai viņiem vien, bet vīrs ar to saprot – visu viņam. Šāda attieksme sagrauj ģimeni, jo, tad sieva pārstāj rūpēties par vīru, vīrs sāk slēpt naudu no sievas, bet bērni izaug par egoistiem.

Sievietes tīrību nosaka garīgā tīrība. Ja sievietei ir seksuāli kontakti ar citiem vīriešiem, kaut vai tikai savā prātā viņa domā par tiem, vai arī ir kaut kādās attiecībās ar citiem vīriešiem, tad viņa ir netīra, lai arī cik reizes dienā mazgātos. Nekādas attīrīšanās procedūras, ne mantru skaitīšana nespēs uzlabot situāciju.

Jo grēcīgāka un tumsonīgāka ir ģimene, jo sievišķīgāks vīrietis un vīrišķīgāka sieviete ir ģimenē. Jo vairāk ģimenē garīgi attīstās laulātie, ja vīrišķīgāks paliek vīrietis un sievišķīgāka sieviete.

Vīrietis var justies brīvi un komfortabli blakus tikai tādai sievietei, kas uzvedas pazemīgi attiecībās ar viņu.

Ja sieviete mīl vīrieti, tad viņa tam ļoti tic un ir uzticīga. Ja sieviete netic savam vīran, tad viņa to arī nemīl.

Ir tāds salīdzinājums, ka jūtas ir kā zirgi, prāts ir kā groži, saprāts kučieris, bet pasažieris ir dvēsele. Prāts savieno saprātu ar jūtām. Jūtas ir spēcīgas, bet dumjas, tāpēc uz jūtām paļauties nevar. Ja jūtas ir spēcīgākas par saprātu, tad tās ved cilvēku tur, kur tām patīk, nevis tur, kur pasažieris gribētu nonākt.

Ja cilvēks nekontrolē savas jūtas, tad viņš paliek kā dzīvnieks, kurš ierauga kaut kādu objektu uz skrien uz to.

Jo vairāk attiecību, jo vairāk laimes. Jo vairāk laimes, jo vairāk ciešanu. Vienmēr laime periodiski mijas ar ciešanām. Jo vairāk attiecību, kas dod laimi, jo vairāk ciešanu no tām.

Stress ir tad, kad pazūd dzīves mērķis, tad saprāts atslēdzas.

Psiholoģija nedod padomus kā pareizi uzvesties, tā ir egoistisku tehniku metodika, kas iesaka tikai kā cīnīties ar sekām tā, lai iegūtu sev vairāk labumu.

Ja viens cilvēks grib pārveidot otru, tā ir viņa egoisma izpausme. Šāda egoisms rada otrā vēl lielāku egoismu.

Agrāk nerunāja par tiesībām, bet runāja par pienākumiem, tagad visi runā par tiesībām, par pienākumiem neviens negrib runāt. Cilvēki palikuši lieli egoisti, visi grib izmantot citus lai varētu baudīt, neko pretim nedodot.

Mūsdienās visi egoistiski cenšas konkurences cīņā sagrābt vairāk, un domā, ka būs laimīgi, taču bagātība dod tikai stresu un bailes to pazaudēt, bet nedod nekādu laimi.

Vīrietis rūpēsies tikai par tādu sievietei, kas ir vāja un kuru vajag aizstāvēt. Vīrišķīgu sievietei neviens vīrietis negribēs aizsargāt, ar vīrišķīgu sievieti vīrietis konkurēs, veidosies konflikti.

Audzināšana nenotiek ar vārdiem, bet ar savu piemēru.

Tas ko ģimene ēdīs, tas daudz svarīgāk ir vīram, tāpēc vajag gatavot to, kas viņam garšo, citādi būs problēmas.