Nejēdzības visapkārt

Saprast to, ka es neesmu ķermenis, bet dvēsele,  ir ļoti grūti, bet vēl grūtāk ir dzīvot izejot no šīs sapratnes, visu laiku to atceroties.

Kaut arī nevajag sevi identificēt ar ķermeni, tomēr pret savu ķermeni ir jāizturas ar lielu atbildību. Katram cilvēkam viņa ķermenis ir visvērtīgākais kas viņam ir.

Pat visbagātākie cilvēki saprot ka visa viņu nauda nav nekā vērta, ja nav ķermeņa. Šie bagātnieki vienmēr ir gatavi atdot visu, kas viņiem pieder, lai tikai saglābtu savu ķermeni, bet bieži vien pat tas nav iespējams.

Taču tas nenozīmē, ka ķermeni vajag lutināt, garīgajā sapratnē ķermenis ir instruments garīgajā attīstībā, ar kura palīdzību var atbrīvoties no materiālās verdzības, lai kļūtu brīvs un sasniedzot garīgo pilnību atgrieztos augstākajā  pasaulē.

Pēc daudzām jo daudzām dzīvēm, lēni progresējot, dvēselei tiek dota iespēja iemiesoties cilvēka ķermenī.

Cilvēka ķermenis dod unikālu iespēju atgriezties pie Dieva garīgajā pasaulē. Tas nozīmē, ka dvēselei tikai un vienīgi esot cilvēka ķermenī, tiek dota spēja ar intelekta palīdzību saprast augstāko realitāti. Neviena cita dzīva būtne nespēj saprast augstāko realitāti, kā piemēram, pat visgudrākais suns nekad nespēs saprast, kas ir Dievs.

Visi tie cilvēki, kas šo iespēju neizmanto, ir plānprātiņi. Kuriozi ir tas, ka šie cilvēki par jocīgiem uzskata tos, kas ir dievticīgi.

Jutekļu apmierināšanas iespēja ir visām dzīvām radībām, pie kam dzīvniekiem tā ir daudz labāka nekā cilvēkam, piemēram, mērkaķi var daudz ilgāk un kvalitatīvāk nodarboties ar seksu, bet cūka ar milzīgu baudu var ēst visu ko,  putns var brīvi ceļot un apskatīt visu pasauli daudz labāk kā jebkurš ceļotājs, lācis var gulēt saldā miegā veselu pusgadu no vietas, bet lauva, nemaz neejot uz zāli trenēties, ir spēcīgāks par visiem pārējiem.

Cilvēka ķermeņa izmantošana neatbilstoši tā iespējām, cenšoties tikai pēc jutekliskām baudām, lai priecātos un dzīvotu grēcīgu dzīvi, ir neprāts. Ar to cilvēks sev bruģē ceļu uz elli, lai pēc tam iemiesotos dzīvnieka ķermenī.

 

Kā mūsdienās tiek legalizētas visas nejēdzības

Seksuālā izlaidība

 

Kali Juga ir laikmets, kad pie varas ir dēmoniski cilvēki. Dēmoniskie cilvēki un cilvēka ķermenī iemiesojušies nagi vai citas zemāko pasauļu būtnes, kas ir intelektuāli attīstītākas par cilvēkiem, ir ieinteresētas savu personīgo labumu iegūšanā uz citu rēķina. Viņiem nav svarīgs taisnīgums un cilvēcība, tie bez sirdsapziņas pārmetumiem vada cilvēci uz postu.

Piemēram, šobrīd mēs redzam kā dēmoniski cilvēki legalizē narkotikas, seksuālo netikumību un kanibālismu. Vēdās teikts, ka sabiedrībai degradējoties ar laiku tas viss būs ikdiena. Faktiski jau tagad tiek legalizēta narkomānija, visa veida netikumības jau tagad tiek plaši popularizētas, un arī kanibālisms pamazām tiek legalizēts.

Netikumības legalizācijas etapi:

• Mediji stāsta, ka mēs esam brīvi cilvēki, un varam darīt to ko gribam,
• izgaismo netikumības kaut kādu mazo labumiņu, bet nerunā par milzīgo ļaunumu,
• sāk saukt netikumību citos vārdos, lai novērst negatīvo attieksmi, pārdēvē nosaukumus,
• popularizē stāstus kuros cilvēki nodarbojas ar netikumību, to parādot ar pozitīvā gaismā,
• panāk to, ka katrs cilvēks ir tiesīgs nodarboties ar netikumību, jo tā it kā esot viņa brīva izvēle,
• tos, kas pret to iebilst, soda, jo it kā tā tiek aizskartas viņu cilvēktiesības,
• netikumību ievieš kā normu, uzspiežot to visiem ar varu.

 

Seksuālās netikumības legalizācija.

Visas seksuālās novirzes pamazām jau ir padarītas par normu.

Sākumā mediji pauda viedokli – nu ko var darīt, ja cilvēkam tā patīk, katram vajag atļaut darīt to, kas viņam patīk un būt laimīgam. Katram pašam it kā esot tiesības izvēlēties ar ko gulēt. Ja vīrietim patīk otrs vīrietis, tas esot normāli. Un ja tēvs seksuāli izmanto savu meitu, arī normāli, tā it kā esot ģimenes iekšējā lieta. Pedofilu pārdēvē par bērnu mīli, lai nomainītu negatīvi skaņu. Sekss ar savu suni – kāpēc gan ne, ja suns pret to neiebilst, un abiem tas sagādā prieku, utt. Seksuālā izlaidība un netikumība tagad pārdēvēta un to sauc par netradicionālo orientāciju.

Un šo netikumību cenšas padarīt populāru, medijos pirmajās lapās stāsta par gejiem un lezbietēm, izvieto slavenību kailbildes, stāsta par viņu izlaidīgo dzīvi ar biežo partneru maiņu. Ja kāds slavens cilvēks ir netradicionāli orientēts, to pasniedz kā svarīgu informāciju. Piemēram dziedātājs – pedofils,  ministrs – gejs, it kā visiem ir svarīgi zināt ar ko guļ šis ministrs.

Tagad mediji ir pilni ar stāstiem par seksu, cik tas ir burvīgi. Piemēram, raksts sieviešu žurnālā – jauna rīdziniece iepazinusies bārā ar nēģeri un tajā pašā vakarā likusies ar viņu gultā, tālāk seko sajūsmināts apraksts – man bija sajūta kā septītajās debesīs! Redakcijas attieksme apmēram tāda – pareizi, tā vajag mācēt baudīt dzīvi! Toties ne vārda par venēriskajām slimībām, sabojātajām attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem, sava smalkā ķermeņa apgānīšanu, kas ietekmēs visu ģimeni ieskaitot bērnus,  un negatīvo karmu ar iemiesošanos dzīvnieka ķermenī nākamajā dzīvē.

Šie netikumīgie cilvēki rīko gājienus, praidus, lai popularizētu savu netikumību. Ja kāds normāls cilvēks pret to iebilst, tad šobrīd pat jau homoseksuālisma pretiniekus liek cietumā.

Tagad jau esam nonākuši pie pēdējā etapa – jau tiek ieviesta bērnu piespiedu pievēršana netikumībai agrā vecumā, bērnudārzā māca onanēt, un liek lasīt bērnu grāmatas, kurās princis apprecas ar otru princi.

 

Kanibālisma legalizācijas scenārijs.

Pagaidām daudziem tas vēl šķiet nereāls un doma par cilvēka gaļas ēšanu liekas pretīga. Bet nav nekāds noslēpums, ka mūsdienās ir daudzi cilvēki , kas to piekopj ikdienā. Un tās nav tikai mežoņu ciltis Amazones džungļos, Āfrikā un Austrālijā, bet tie ir arī civilizēti un bagāti cilvēki Eiropā un Amerikā. Šobrīd pamazām jau notiek kanibālisma legalizācija, bet pagaidām tā ir pašā sākuma stadijā.

Kanibālisma legalizācija ir tikpat reāla kā seksuālās izlaidības legalizācija, kas jau ir notikusi. Vēl pirms trīsdesmit gadiem nevienam pat prātā nenāca ka maziem bērniem skolās mācis masturbāciju, un geji televīzijā lepni stāstīs par savu seksuālo orientāciju.

Tagad pamazām parādās raksti, kur it kā netieši stāsta par kanibālisma pozitīvajām pusēm, parādās informācija par to cik enerģētiska ir cilvēka gaļa.  Lai pieradinātu pie domas, ka to var ēst, piemēram jau tagad Vācijā pārdot konfektes, kas ir tādā formā kā cilvēku ķermeņa daļas.

Stāsta, ka it kā patiesībā īpašos gadījumos to darīt var, piemēram, badā var apēst arī cilvēku, tas ir normāli, un par to nu nekādā gadījumā nevar nosodīt.

Šur tur pasaulē jau ir parādījušies cilvēku gaļas konservi, piemēram, Singapūrā var iegādāties abortēto bērnu gaļa. Tas notiek jau šodien. It kā nevainīga ideja – kāpēc aprakt zemē ārā vērtīgu produktu, ko var apēst? Un kas tur slikts – tā taču ir katra paša brīva izvēle ko ēst.

Nākotnē pieņems likumu, ka cilvēku gaļu ir jāēd visiem, jo tā satur kaut kādus neaizstājamus vitamīnus un minerālvielas, tādas noteikti arī tur ir, gan jau atradīs kādas. Parādīsies “zinātniski” raksti par šo tēmu, kas pierādīs cilvēka gaļas nepieciešamību iekļaut diētā. Dietologi rekomendēs to ka veselīgu alternatīvu dzīvnieku gaļai.

It kā rūpējoties par tautas veselību sākumā to liks ēst bērniem, skolās un bērnudārzos, jo citādi viņi nevarēšot pilnvērtīgi attīstīties.

Pēdējā etapā cilvēku gaļa būs jāēd visiem obligāti, ja kāds to nedarīs, to uzskatīs par sektas dalībnieku, un sodīs tos, kas atklāti pretosies šai idejai.

Visu šo netikumību legalizācija mērķis ir degradēt sabiedrību, lai varētu manipulēt ar cilvēkiem, padarīt tos par dzīvniekiem līdzīgiem, par nedomājošu, viegli vadāmu pūli. Cilvēki, kas kļūst par sava ķermeņa vergiem, kuriem nav saprāta, lai saprast ka ar viņiem manipulē. Un tādā veidā var arī vienkārši iznīcināt cilvēkus, lai likvidētu pārapdzīvotību.

Vēdas saka, ka pats galvenais ir cilvēkam saprast, ka es esmu dvēsele, es neesmu ķermenis. Dvēsele ir kā cilvēks un ķermenis kā skafandrs, ar kuru cilvēks nolaidies zem ūdens, materiālajā pasaulē, jo dvēsele nevar uzturēties materiālajā pasaulē bez materiālā ķermeņa. Kādā jēga ūdenslīdējam glāstīt savu skafandru? Ja es saprotu ka neesmu ķermenis, tad es saprotu ka nav jēgas ķermenim radīt baudas sajūtas.