Darbs, bizness

Katram cilvēkam jāstrādā tādu darbu, kas viņam visvairāk piemērots, ko viņam patīk darīt, tādu darbu, kas viņam vislabāk padodas, kur viņam ir kaut kāds talants.

Ir šādas cilvēku kategorijas:

• Bramini, tie cenšas saprast īstenību no bērnības, patīk citus apmācīt, vienmēr runā patiesību, maz interesē pretējais dzimums, vēlu apprecas, ir atbildīgi, interesējas par zinātnēm, pedagoģiju, ārstēšanu. Taisnīgums dod spēju saprast, prognozēt lietu attīstību, ja nav taisnīguma tad karjeru grūti uztaisīt. Tiecas daudz mācīties ( horoskopā Gu labs)
• Kšatriji, tie ir vadītāji, cilvēki kam patīk vadīt, tiecas daudz mācīties, bet necenšas apmācīt citus, līdzjūtība, Su laba, cieņa, visi ciena, vienmēr tur savu vārdu, Ma labs labestība. Liela vēlme komandēt (horoskopā stipra Su).
• Vaišjas, cilvēki kas tiecas uz biznesu un tirdzniecību, tos virza mantkārība, bet pārāk liela mantkārība neļauj uztaisīt biznesu. Svarīgi sevī attīstīt nesavtību.
• Šudras, cilvēki, kam patīk strādāt citu cilvēku vadībā, radīt kaut kādas vērtības, paši nevar izdomāt ko un kā darīt, tāpēc ir gatavi pakļauties, bet ja ir slikta karma, tad negrib pakļauties (horoskopā stiprs Sa un Bu).
• Mleča, ārpus kastas, ateists, cilvēks, kas pats nezin ko grib, patīk tikai izklaides, neko nepatīk darīt, slinks, neveiksminieks.

Ja iegūst līdzekļus ar viltu vai krāpšanu, vai nozagt to, tad tāda nauda nenesīs pozitīvu efektu, tās sagraus cilvēku, vai nu ātri tāda nauda kaut kur pazudīs. Tad veidojas sabiedrības destruktīva attieksme pret cilvēku.

Ja nauda tiek viegli iegūta, tad tā arī tikpat viegli aizies, beigās nekas nepaliks.

Ja cilvēks iegūst naudu apmānot citus, tad Dievs viņam atņem spēju saprast, kurš ir godīgs cilvēks un kurš ir krāpnieks, kā rezultātā viņš nonāks cita krāpnieka rokās un tiks apkrāpts.

Ja nepatīk savs darbs, tad nevajag tāpēc par to būt ļoti neapmierinātam, jo Dievs katram dod tādu darbu, kādu tas ir pelnījis. Ja cilvēks centīgi strādās tajā darbā, ko tagad dievs ir devis, tad Dievs iedos iespēju dabūt labāku darbu.

Darbs cilvēkam nav priekš tam, lai tajā būtu laimīgs. Ja cilvēks strādā tikai tāpēc, ka grib saņemt baudu no darba rezultāta, tad tā ir egoistiska attieksme. Vajag priecāties par to, ka vispār darbs ir un ka ir iespēja ar to palīdzēt citiem.

Nedrīkst piesaistīties sava darba augļiem, visu laiku domāt par to cik nopelnīs un ko par to nopelnīto naudu pirks. Ja cilvēks ir sev ļoti daudz pirkumu ieplānojis, tad viņš, lai varētu savus pirkumus veikt, sāk ļoti daudz strādāt, rezultātā sākas dažādas slimības, un beigās cilvēks salūzt, parasti ap gadiem 40 -50, tad seko vilšanās un depresija.

Darba augļi katram atnāks saskaņā ar likteni, normāli strādājot. Miljonārs jau piedzimst par miljonāru, viņam liktenis iedod naudu bez kādām pūlēm.

Ja cenšas nopelnīt vairāk kā lemts, samazinās cilvēka laime, jo daudz strādājot veselība samazinās, laime ģimene pazūd, jo nav laika sievai, ar bērniem mazāk laiku pavada, attiecības pasliktinās, komforts dzīvē ir, bet nav laika to izmantot. Faktiski palielinot savu darba laiku, laime samazinās.

Tas, kas strādādams kā ēzelis, ar lielām pūlēm nopelna vairāk kā paredzēts, rezultātā no tā novēršas draugi, ģimene un bērni, izņemot tos, kas cer no viņa saņemt naudu, bet kuriem nekādas siltas jūtas pret viņu nav. Tādējādi cilvēks paliek vientuļš, neviena nemīlēts un ar sabeigtu veselību, un pat viņam pašam sūri grūti nopelnītā nauda nedara prieku, bet to jāiztērē lai atgūtu veselību.

Katram cilvēkam ir talants, tikai jāatrod kāds. Talants ir dharma, tas ir tas, kas ir jādara, tas ko mēs esam gribējuši darīt jau iepriekšējās dzīvēs.

Pats galvenais ir jāatbild sev uz jautājumu, ko man patīk darīt. Katra cilvēka uzdevums ir darīt to, kas viņam patīk. Ja mēs darīsim to, kas nepatīk, nekad nebūsim veiksmīgi.

Darbam, kas mums patīk, vajadzētu atbilst šīm pazīmēm (ne obligāti visām, bet noteikti vairākām) :

• Var nodarboties ar darbu jebkuros apstākļos, neinteresē ne alga, ne slava, ne kādi citi labumi, kas rodas šajā darbā.
• To man patīk darīt arī brīvajā laikā,
• Man nav bailes no darba, mani nekas īpaši nesatrauc darbā
• Darbs ir svarīgs, uz to mēs koncentrējamies, tas mūs uzrunā, tāpat bez kāda svarīga iemesla
• Par šo darbu informācija mums patīk, to mēs lasām ar interesi
• Citiem cilvēkiem patīk kā mēs darām, par to viņi mūs slavē,
• Ar prieku iesaistās jebkurā diskusijā par šo darbu.
• Brīvi dalās ar savām profesionālajām zināšanām ar citiem, bez maksas.
• Atvērts visam jaunajam, patīk eksperimentēt
• Nauda nav noteicošais faktors, var bez nožēlas visu nopelnīto naudu ieguldīt savā darbā.
• Dzīves notikumi, paši veidojas tā, ka mums ir iespēja nodarboties ar šo darbu.

Pazīmes tam, ka tas, ko cilvēks dara nav īstais darbs:

• Grūti iet uz darbu, neieredz savu darbu,
• Man paceļas jautājums – vai nevajadzētu mainīt darbu,
• Mēs piespiežam sevi strādāt šo darbu, nepacietīgi gaidām darba beigas un brīvdienas
• Nelepojas ar savu darbu un saviem panākumiem
• Ja mēs uzdodam sev jautājumu „Ko es darīšu tad, kad sasniegšu savu mērķi” – uz to man nav ideju, vai arī pats neticu, ka to sasniegšu, tad tas nozīmē, ka tas nav tavs darbs.

 

Labas darba vietas izvēle

Darbam ir jābūt tādam, kas nes kaut kādu labumu sabiedrībai, ja tas nes postu, degradē sabiedrību, tad tādu labāk nestrādāt, jo tā var iegūt sev lielu negatīvo karmu.

Nevajag censties darbā būt līdzīgi domājošu cilvēku sabiedrībā, bieži vien tas nav iespējams. Uz biznesu orientētu  cilvēku sabiedrībā nevajag citiem uzbāzt savu viedumu, jo tur ir citas vērtības. Nav jēgas meklēt viedus cilvēks darba kolektīvā, tos vajag meklēt ārpus kolektīva.

Iespēju robežās vajag izvairīties strādāt tādu darbu, kas neļauj ilgu laiku redzēt savus radiniekus, ģimeni, vai kur darba kolektīvā neciena ģimenes vērtības, jo pat cietumā atļauj satikties ar sievu/vīru.

Darbā nevajag paciest pazemojumus un apkaunošanu no citu darbinieku puses. Var būt strīdi, taču tie nedrīkst nonākt līdz tam, ka Jūs pazemo. Darba kolektīvam jāaizstāv savi kolēģi, vienam otru ir jāatbalsta. Katrs pieķeras tam, kas viņu aizstāv.

Uzņēmumam, kurā iestājas darbā, ir jābūt ar kaut nelieliem panākumiem, naudas un  materiālajiem resursiem. Vajag izvairīties strādāt uzņēmumā, kurā valda aizdomīga nabadzība.

Uzņēmumā darbam ir jābūt labi organizētam. Laba organizācija nozīmē pareizu resursu izmantošanu un saglabāšanu.

Darba kolektīvā ir jābūt spēcīgam līderim, kas spējīgs ietekmēt cilvēkus, kas atrodas kolektīvā.

Bīstami strādāt komandā, kurā lojāli izturas pret konkurentiem.

Menedžments

Ne katrs var būt vadītājs, tam ir vajadzīgs talants.

Cilvēks līderis – tādam cilvēkam galvenajam dzīvē jābūt sirds centram, un sabiedriskā kārtība un cilvēku laime ir ļoti svarīgi viņu dzīvē. Nauda viņam nav galvenais, galvenais ir tikumiskie principi. Attieksme pret cilvēkiem – valdoša un rūpējas par tiem.

Biznesa cilvēks it tāds, kam stiprs sirds centrs, un stipra muladhara čakra, kam galvenais nav laime, bet svarīgākais ir materiālā bagātība. Naudai ir ļoti svarīga nozīme.

Biznesā nevajadzēt iet cilvēkam kam tikumiskie principi nav svarīgi, kam attieksme pret padotajiem egoistiska, kam galvenais ir nopelnīt uz citu rēķina.

Ja cilvēkam svarīgi strādāt lai nodrošinātu tikai savu un savas ģimenes laimi, tad tādam ir jāstrādā algots darbs.

Ja cilvēks darbojas sev neatbilstošā jomā, tas nekad dzīvē negūs ievērojamus panākumus.

Ja par vadītāju uzņēmumā ir neatbilstošs cilvēks, tāds uzņēmums nevar būt stabils un ilgi eksistēt.

Menedžments nav māksla rakstīt dokumentus, iekārtot savu dienasgrāmatu, zināt loģistiku, tehnoloģijas, procedūras, bet tas ir saistīts ar psiholoģisko faktoru zināšanu, cilvēku savstarpējo attiecību sapratne, spēja vadīt savas emocijas. Menedžments ir sarežģīta disciplīna, kas ietver ļoti daudz ko.

Mūsdienu menedžmenta apmācība liek cilvēkam pievērst uzmanību tikai ārējiem apstākļiem, tas ir tam, ko viņš dara, ar ko strādā.

Vēdiskajā izpratnē biznesa vadītājam vajag pievērs uzmanību sev, pareizai attieksme pret sevi. Vispirms vajag uzdot sev jautājumu – vai es spēju vadīt biznesu, un kādu darbības veidu es varu izvēlēties. Jāsaprot ka  tieši vadītājs ir tas, kam būs visgrūtāk, no kā visi sūks asinis.

Menedžments nozīmē asu cīņu ar visiem visapkārt.

Labam menedžerim jāievēro divas vissvarīgākās lietas:

1) pareizs dienas režīms, agri celties, racionāli izmantot savu laiku,

2) jūtu kontrole – nedusmoties, apvaldīt savas emocijas, nerunāt tukšu.

Labs menedžeris nespriež par politiku, neskatās TV un neklausās ziņas. Katrs susliks ir pats agronoms savā laukā. Nevajag virzīt savu enerģiju uz lietām, kurās mēs nevaram ietekmēt.

Vadītājs saviem padotajiem aizrādījumus drīkst izteikt tikai pēc tam, kad ir jau izteiktas uzslavas par viņu labajām īpašībām.

Ja vadītājs rūpējas par darba kolektīvu, tad padotie tam uzticas un pakļaujas. Ja vadītājs nerūpējas par darba kolektīvu, tad padotie tēlo ka viņam pakļaujas, bet aiz muguras dara tā kā viņiem patīk, tā kā viņiem izdevīgāk.

Menedžera darbība ir bezdarbībā un bezdarbība darbībā. Vadītājam nav jāstrādā fizisko darbu, bet viņam jārada tādi apstākļi, lai visi varētu normāli strādāt, un nemaz nejustu, ka viņus kāds vada.

Rezultātu darbā nevar sasniegt tikai fiziski strādājot. Daudz strādājot tikai  fiziski ar laiku visa attīstība apstāsies.

Uzvaru darbībās vajag izcīnīt pirms darbības. Savu likteni var uzvarēt tikai ar garīgo zināšanu palīdzību.

Saprāts sāk darboties tikai, tad kad sirds ir mierīga.

Vispirms jāiegūst sirdsmiers, tad vajag saprast ko darīt, un visbeidzot ticība savai uzvarai. Tad, kad tas ir, tad var gūt uzvaru.

 

Kolektīvs ir armija, ar kuru vadonis sasniedz savu mērķi, tāpēc tajā nav vietas viedokļu daudzveidībai un demokrātijai, tās nedrīkst pieļaut.

Vadītājam jāvada kadri. Ja ir slikts kadrs, to ir jāatbrīvo no darba bez žēlastības.

Kāda ir veiksme biznesā, to nosaka Gu horoskopā. Ja Gu ir labā stāvoklī, tad labi attīstīsies bizness.

Darbā jāpieņem tikai cilvēkus, kam patīk darbs, nevis tādus, kas strādā tikai naudas dēļ. Ja darbinieks jautā – cik es saņemšu, tad jāatbild, tik cik nopelnīsim, nekādas garantijas. Ja tādi noteikumu neapmierina – uz redzēšanos.

Ja cilvēki strādā tikai dēļ naudas, tad kolektīvs izjuks, tiklīdz sāksies sliktāks periods un samazināsies naudas plūsma.

Ja darbiniekam nosaka uzreiz lielu algu, viņš pie tās pierod, un uzskata to par normu.

Strādniekiem jāsaprot, ka nauda pašiem jānopelna, un visiem ir jāsaņem adekvāta alga.

Līderim galvenais ir vara, nevis nauda. Ja līderis sagrābj sev visu naudu, tad padotie sāk nervozēt.

Vadītājs ir tas, kas uzņemas atbildību un gatavs atbildēt par savām kļūdām. Padotais ir tas, kas nav gatavs atbildēt.

Ja padotais ņirgājas par vadītāju, neklausa, to bez ierunām jāatlaiž no darba.

Ja padotais darbinieks nepilda savus pienākumus, tad vajag sasaukt pārējos un prasīt, ko darīt ar viņu, viņš mums grauj disciplīnu kolektīvā.

Ja padotais darbinieks turpina graut disciplīnu, tad to vajag atlaist bez runāšanas.

Agrāk cilvēki bija labāk organizēti, un darbs bija vienkāršāks, pamatā tā bija ražošana.

Daudz sarežģītāk ir vadīt biznesu, kas saistīts ar apkalpošanu, jo katrs klients ir ar savu raksturu, un arī katrs darbinieks ir ar savu raksturu. Mūsdienās cilvēkiem pamata vajadzības ir apmierinātas, un tāpēc tiem ir daudz dažādu blakus vēlmju un vajadzību.

Līderis ir cilvēks, kam ir vairāk spēju kā citiem, vairāk enerģijas, un kas var padalīties ar savu enerģiju ar citiem.

Līderis nekad nedarbojas viens,

Vislabāk ja līderis strādā pārī, divatā ar otru, ja viens ir kšatrijs, kam ir liela ietekme un otrs bramins, kam ir viedums. Lai kaut ko izdarītu, vajag divas lietas – zināt, ko jādara un spēja to izdarīt. Abas šis kvalitātes stipri atšķiras, un praksē parasti nav tādu cilvēku, kas apvieno sevī abas šīs īpašības.

Čanaki sarakstīja Artha šastra, kur aprakstīti vadības pamatprincipi.

Biznesmenis ir tas, kas ātri ieiet kontaktā, kam laba reputācija, kaut arī viņš neslēpj, ka grib nopelnīt.

Ir tādi cilvēki, ko redzot visi uzreiz dabiski pakļaujas, tas ir dzimis līderis, tas ir cilvēks, kas var piespiest citus kārtīgi strādāt.

Ir 3 tipa līderi:

Ja cilvēkam stipra Su horoskopā – saules ietekmes enerģija. Viņi valkā tādu apģērbu, kas izceļ viņus un izturas tā, ka visi viņiem pievērš uzmanību. Viņus vienmēr pārējie izvēl par vadītājiem, pat bērnudārzā. Tādiem cilvēkiem svarīgi strādāt ar sevi – jāmācās turēt vārdu, izpildīt solījumus.

Ja cilvēkam stiprs Ma (Marss) horoskopā, tas ir otrais tips, kas spēj vadīt ar sodīšanas metodi, tādējādi likt strādāt tā, kā vajag, spējīgs turēt cilvēkus tonusā. Tādiem cilvēkiem jāveic askēzes, jānodarbojas ar sportu, jāiemācās uzvarēt sevi. Tikai tas, kas uzvarējis sevi, var komandēt citus.

Ja cilvēkam stiprs Gu (Jupiters) horoskopā – tāds cilvēks redz lietu būtību un spēj to izskaidrot citiem. Tādam cilvēkam jāattīsta sevi ar iekšējo dzīvi, ar garīgo attīstību, ar meditāciju.

Katram cilvēkam jādara tas, uz ko viņam ir spējas.

Biznesā visu nosaka attiecības.

Ietekme ir instruments, ko dod dievs, to pats nevar iegūt.

Veiksme ir apbalvojums, ko dod dievs.

Vadītājam labāk patīk draudzīgas attiecības, nevis goda un pienākuma attiecības. Biznesmenim draudzīgas attiecības ir labas, kopā nopelna naudu un šķiras.

Darbā attiecībām jābūt formālām, virspusējām. Darbā nedrīkst veidot tuvas attiecības, it īpaši ar padotajiem, tas sagraus darba attiecības, padarot tās nevadāmas.

Sieviete darbā var būt labs vadītājs, bet nevar pati sekmīgi komandēt. Ja sieviete ir vadītājs viņai pret kolektīvu jāizturas kā mātei, par visiem ir jārūpējas, bet nedrīkst pa tiešo nevienam aizrādīt. Tad viņa iegūs spēku vadīt uzņēmumu saglabājot savu enerģiju.

Sieviete vadībā visu var sasniegt, ja viņa izturas pret padotajiem kā māte, ar pielaidīgumu un diplomātiju, nevis ar spēku un varu, komandējot vīriešus izpildītājus.

Sieviete vadībā nedrīkst izpaust savas emocijas, bet tas viņai ir ļoti grūti. Lai iegūtu balansu sevī, viņai mājās jābūt pazemīgai un jāklausa vīram.

Ja sieviete darbā atbrīvo savas emocijas, viņa sagrauj savu likteni.

Darbā vadītājai sievietei jāuzvedas atturīgi, delikāti, vienmēr pieklājīgi apģērbtai, nedrīkst ģērbties seksīgi, flirtēt, viņai vienmēr jāsaglabā vadītāja autoritāte.

Ja sieviete darbā flirtē ar kādu, tad kolektīvs viņu sāk uztvert kā sievieti, kā seksa objektu, nevis kā vadītāju, un pārstāj cienīt.

Sievietes parasti ir atbildīgas un strādīgas, un darbā vadība domā, ka tāpēc sievietei var dot lielāku atbildību, paaugstināt augstākā amatā. Tas ir nepareizi, bīstami, jo, ja sievietei dod lielāku atbildību un lielāku slodzi, tad sieviete sāk sasprindzināties, viņā rodas stress, viņa sāks izpaust savas emocijas darbā un tad viss kolektīvs būs nelaimīgs.

Ja sieviete darbu nostāda augstāk nekā ģimeni, tad viņai enerģija sāk plūst pa vīrišķo kanālu, viņa ar laiku tā zaudē spēku, kļūst nervoza un pati domā, ka vajag mainīt darbu, paliek nelaimīga. Taču patiesībā problēma ir nepareizs, sievietei neatbilstošs dzīvesveids.

Ja vīrietis ģimeni stāda augstāk par darbu, pakļaujas mājās sievietei, tad viņa enerģija sāk izžūt, viņš sagrauj savu  likteni, zaudē ar katru dienu enerģiju, spēku un gribasspēku, un paliek vājš, kā lupata, visi viņu pārstāj cienīt.

Tikai tad, ja vīrietis nopietni iegremdējas darbā, tas paliek stabils un attīstās.

Vīram un sievai nevajag strādāt kopā, jo tas sagrauj ģimenes attiecības, jo darba attiecības uzklāsies pa virsu ģimenes attiecībām. Divu tipa attiecības nevar pārklāties, piem. radniecības attiecības un darba attiecības.

Ģimenes hierarhiju jāstāda augstāk kā hierarhija darba attiecībās, neatkarīgi no tā cik gudrs un ietekmīgs katrs ir.

Reputācija

Līderim jābūt nevainojamai reputācijai.

Lai nesabojātu savu reputāciju, nedrīkst stāstīt padotajiem par savām kļūdām un savas iekšējās problēmas saviem padotajiem, nedrīkst ieiet tuvās attiecībās ar saviem padotajiem.

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējs ir cilvēks, kam ir talants, lai radītu materiālās vērtības. Uzņēmēji ir jāciena, jo, ja sabiedrībā nebūs uzņēmēji, tad tauta dzīvos nabadzībā.

Biznesmeņi un vadītāji ir tie, kam daudz kaisles. Vadītājiem – kaisle vadīt, biznesmeņiem – kaisle pēc vadības un materiālām vērtībām. No zināšanām viņus interesē tikai tādas, kas palīdz nopelnīt naudu,

Īsts biznesmenis ir dāsns, jo bagātības iemesls dāsnums, ja cilvēks kaut ko atdod citiem, tad tas ir kā investīcija, kas rezultātā dod vēl vairāk naudas.

Ja cilvēks dod naudu sev līdzīgam, tad tā atnāks atpakaļ desmit reizes vairāk, bet ja dod svētajam, tad atnāks atpakaļ simts reizes vairāk.

Biznesmeņa mantkārība, kad tas savā biznesā nodarbina darbā citus  cilvēkus, dod iespēju izdzīvot un nopelnīt daudziem citiem darba cilvēkiem.

Agrāk līgumus slēdza tikai mutiski, un uzņēmēji savus solījumus vienmēr pildīja, jo uzņēmēji zināja, ka tas, kas iegūts ar krāpšanu, nekad nenesīs laimi.

Ja uzņēmējs savu nopelnīto naudu noslēpj no citiem un nelaiž apgrozībā, lai visiem no tās būtu kaut kāds labums, tad tādu naudu dievs ar laiku viņam atņems.

Kopējais likums ir tāds, ka, ja kādam cilvēkam ir liekas vērtības, tās nevajag ilgstoši glabāt, bet ir jālaiž apgrozībā.

Nauda, kas iegūta negodīgā veidā, nevienam nekad nenesīs laimi, tāda nauda dod tikai īslaicīgu prieku un pēc tam ātri pazūd.

Noziedzīgā veidā iegūta liela nauda parasti beidzas ar to, ka tās īpašnieku nogalina, vai tas nomirst no narkotikām vai citādā līdzīgā veidā.

Parasti dzīšanās pēc naudas novērš uzmanību no svarīgākiem dzīves uzdevumiem, tāpēc nedrīkst pārāk aizrauties ar naudas pelnīšanu.

Tikai nabadzīgi cilvēki uzskata ka nauda nes laimi. Bagāti cilvēki saprot, ka dzīvē ir daudz kas tāds, ko par naudu nevar nopirkt.

Pasaulē valda absolūta taisnīguma princips. Katrs cilvēks pelna tik daudz naudas, cik tas ir pelnījis. Ja kāds ir nabadzīgs, tad viņam jāsaprot, ka viņš pats nav vairāk pelnījis, un viņam jāstrādā, lai izmainītu sevi, un attīstītu savas prasmes.

Bomži – skatoties uz viņiem var redzēt kā nevajag dzīvot. Nepareizas darbības rezultātā viņi nonākuši šādā bēdīgā stāvoklī. Parasti tās ir dažādas intoksikācijas, nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu, netikumīgas, nepareiza strādāšana darbā. Cilvēki paliek nejūtīgi, vientuļi, melīgi, cietsirdīgi, rupji. Iekšējā netīrība viņos izpaužas arī ārējā netīrībā, kurā viņi paši jūtas komfortabli.

Lai harmoniski attīstītos sabiedrība, jābūt nesavtībai.

Ir četras cilvēku kategorijas – zinātnieki, vadītāji, biznesmeņi un strādnieki.

Vispirms zinātnieks kaut ko izdomā, kā uzlabot kaut ko, atdod to vadītajam, tad vadītāji, valsts ierēdņi, šo atbalsta šo ideju, dod iespēju tai attīstīties, dod naudu zinātniekiem, un nodod tālāk ideju tirgotājiem, biznesmeņiem, bet tie atkal ievieš to sadzīvē, ražošanā, veidojot jaunas struktūras, pieņem darbā strādniekus, dod tiem darbu, un iespēju nopelnīt sev iztikas līdzekļus.

Zinātniekiem nav talanta pārdot savu izgudrojumu. Vadītāji neko nespēj labu izdomāt, jo uz izgudrošanu arī viņiem nav talanta. Biznesmeņi nevar radīt veselīgu ekonomiku, ja viņiem nav ideju un ja nav radīti atbilstoši apstākļi darbībai. Ja tas viss augšminētais nav, tad strādniekiem nav kur strādāt un viņi spiesti pamest valsti.

Sabiedrībā jāstrādā šim mehānismam, savādāk nekāda attīstība nebūs, ekonomika degradēsies. Ja valsts vadība savas “smadzenes” neciena, tad valsts kļūst nabadzīga, tas ir nabadzības iemesls, patiesais cēlonis.

Šobrīd valstu valdībās ir biznesmeņi, un līdz ar to visa ekonomika tiek veidota balstoties uz biznesa izpratni, šie “biznesmeņi” neklausās ne zinātniekus, ne vadītājus, tiem nav pat idejas, ka vajag dzīvot pēc morāles principiem, un viņi paši zog valsts naudu un ņem kukuļus.

Kad visa pamatā ir tikai nauda, tad morāle vairs nav tik svarīga, valstiskā līmenī tiek atļauta brīvība visās jomās, piem. homoseksuālisms, tiek aizmirsts patriotisms, reliģija, ģimenes vērtības.

Reliģija nav fanātisms, tās ir zināšanas, kas dod iespēju garīgi attīstīties.

Reliģija nav fanātiska ticība kaut kādai murgainai idejai. Reliģija nav emocijas, tās ir zināšanas, un dzīvošana vadoties pēc šīm zināšanām, sapratne, kāpēc mēs dzīvojam un kā ir pareizi jādzīvo.

Mūsdienās pat ģimenēs naudu noliek augstāk par mīlestību, daudzās ģimenēs, it īpaši rietumos, katram ir sava nauda.

Ja darbā ir reāla problēma, ko nevar atrisināt ar loģiku, ar prātu nedaudz padomājot, tad nevajag ilgstoši domāt par problēmas risinājumu, tas sagrauj cilvēku.

Domāšana ir prāta funkcija, bet prāts nevar atrisināt problēmu ilgstoši domājot. Risinājums problēmai, ja nevar vienkārši izdomāt, ir lūgšanas, tad risinājums atnāks negaidītā veidā, kā pēkšņa doma no malas.