Pienākumi un tiesības

Pienākumi un tiesības ir atkarīgas no spējām

Cilvēka pienākumi ir atkarīgi no viņa spējām, pienākumiem un spējām ir jābūt harmonijā. Ja Dievs kādam ir devis spējas, tad viņam ar to tiek uzlikta atbildība un  pienākums tās likt lietā vispareizākajā veidā.

Nevienam nav pienākuma darīt to, uz ko viņš nav spējīgs, un neviens nav atbildīgs par to, ko viņš nespēja ietekmēt.  Piemēram, ja cilvēks ir bagāts, tad viņam rodas pienākums atbalstīt tos, kas nonākuši nelaimē, ziedot labdarībai. Ja cilvēks ir fiziski spēcīgs, viņam rodas pienākums aizsargāt citus. Cilvēkam, kas ir ieguvis daudz zināšanas, ir pienākums tās nodot tālāk, pamācot citus.

Katru cilvēku Dievs ir ielicis kaut kādā vietā, laikā un citu cilvēku sabiedrības lokā. Cilvēka pienākumus nosaka viņa statuss dzīvē: piemēram ja cilvēks ir bērna statusā, tad viņam ir pienākums klausīt un cienīt māti un tēvu, ja viņš ir brālis, tad viņam jāpalīdz māsai, ja viņš ir skolēns, viņam ir pienākums klausīt skolotāju un labi mācīties.

Dievs nesagaida no cilvēka, lai viņš veiktu kaut kādas tādas darbības, kas nav saistītas ar esošo cilvēka statusu, piemēram, Latvijā dzīvojošam studentam nevajag sākt cīņu pret palmu izciršanu Kongo džungļos, vai vēža slimniekam nevajadzētu cīnīties par valsts finansiālā atbalsta palielināšanu vēža ārstēšanai, ja tas nav nekādi saistīts ar viņa profesiju un esošo stāvokli sabiedrībā.

Diemžēl daudzi cilvēki godprātīgi nepilda savus tiešos pienākumus, bet saskatījušie filmas grib darīt lielas lietas, glābt pasauli.  Realitātē dzīve sastāv nevis no vienas lielas misijas, bet gan no simtiem maziem pienākumiem.

Cilvēkam ir kritiski jāizvērtē savs status un iespējas, un, izejot no tā, kļūs skaidrs kādi ir cilvēka pienākumi. Ir ļoti svarīgi izvērtēt tikai un vienīgi savas iespējas, nevis citu cilvēku iespējas, un mēģināt ietekmēt citus, lai tie veic viņa izdomāto misiju. Balstīties uz citu cilvēku iespējām ir tumsonība.