Attiecības, ģimene
Ģimene ir visas materiālās kultūras pamats. Kultūra nozīmē zināšanas kā nedrīkst uzvesties, kulturāls cilvēks ir tāds, kas zina kā ir pareizi un kā ir nepareizi uzvesties.
Kultūra ar laiku nemainās, kāda tā bija pirms tūkstoš gadiem, tāda tā arī ir tagad, tikai, sabiedrībai degradējoties, aizvien mazāk no uzvedības normām tiek ievērotas.
Mūsdienu kultūra ir rupji materiāla, tajā iztrūkst garīgās komponentes.
Kā padarīt attiecības par garīgām? Jāiemācās attiecību ētika, lai mīlestība nepārvērstos naidā. Ja cilvēks nemācās kā izturēties attiecībās, tad tās visas pārvērtīsies naidā.
Laulības nav paredzētas baudīšanai un jutekļu apmierināšanai , bet tās ir pienākums vienam pret otru. Laulības paredzētas, lai viens otram palīdzētu garīgi attīstīties.
Ģimene ir sabiedrības šūniņa. Ģimene ir vienīgā iespēja kā cilvēks var garīgi attīstīties, jo attīstīties var tikai attiecībās. Bez ģimenes nav garīgās attīstības, pat ja cilvēks interesējas par garīgajām lietām. Tāpēc pareizas attiecības ģimenē ir pamats garīgai attīstībai.
Pastāv iespēja garīgi attīstīties arī bez ģimenes, bet tas ir iespējams tikai tad, ja cilvēks pats nedzīvo laicīgo dzīvi, bet visu sevi ir veltījis, lai kalpotu dievam, visai sabiedrībai, bet tādi cilvēki ir ļoti, ļoti reti izņēmumi, piemēram māte Terēza.
Ģimenes funkcija ir bērnu audzināšana. Ģimenei bez bērniem nav racionāla izskaidrojuma.
Ģimenei vajadzētu izaudzināt vismaz trīs bērnus. Ja ģimenē aug viens bērns, tad tas izaug par egoistu, ja ir divi bērni, tad starp viņiem notiek konkurence, tas jau ir labāk, bet vislabāk, ja ir vismaz trīs bērni, tad starp viņiem veidojas normālas attiecības, kad viens ar otru rēķinās.
Ir nepareizi domāt, ka kādam nepietiek līdzekļu, lai audzinātu vairāk bērnus. Bērnu audzināšana pieticībā neprasa daudz līdzekļus.
Patiesībā dievs dod līdzekļus bērna audzināšanai, un ja ģimenē piedzimst vēl viens bērns, tad ģimenes ienākumi palielināsies par to daudzumu, kādu Dievs atvēlējis šī bērna audzināšanai.
Ģimene ir dinastija, kur vecāki nodod bērniem savas zināšanas un materiālās vērtības. Ja vecāki nav autoritāte, tad bērni nespēj mantot no vecākiem ne zināšanas ne mantu.
Mūsdienās ir pazaudēta pārmantojamība, pārtrūkusi zināšanu pārneses virkne, bet zināšanas tiek nodotas no sirds uz sirdi.
Ja izzudīs ģimenes pēctecība, viss sagrūs, tad ģimenes locekļi aizmirsīs par garīgo kultūru.
Daudzas tumsonīgas mūsdienu sievietes domā, ka visās reliģijās notiek diskriminācija, tāpēc ka viņām ir atvēlēta tikai mājsaimnieces loma. Feminisms ir sieviešu emancipācija.
Mūsdienas sievietes bieži spēlē vīriešu lomu, tās grib būt neatkarīgas un ieņemt vadošus posteņus.
Kalpošana vīrietim ir vajadzīga pašai sievietei, viņas garīgai attīstībai. Bez kalpošanas vīram sieviete nespēj garīgi attīstīties.
Ja sieviete šo lomu nespēj spēlēt, tad viņai nebūs laimīga ģimene.
Ja sieviete saka, ka viņa nevar izpildīt vēdiskos pienākumus, tas nozīmē ka viņa iepriekšējā dzīve bijusi dzīvnieka ķermenī, un nespēj pārvarēt savu egoistisko tieksmi dzīvot kā dzīvniekam, dzīvojot tikai savu jutekļu apmierināšanai.
Sievai, pirms uzsākt ģimenes attiecības ir jāapdomā, vai viņa ir gatavai sekot visiem tiem principiem, kuriem seko vīrs.
No tādas sievietes, kas saprot vīrieša prāta īpašības, no tādas sievas vīrs nekad neaizies.
Visas lietas materiālajā pasaulē iziet četras fāzes – Izsalkums, baudīšana, piesātināšanās, pretīgums.
Ja attiecības ir uz materiāla pamata, tad arī jebkuras attiecības iziet šis četras fāzes.
Mūsdienās reti sastopamas ilgstošas attiecības. Cilvēki ātri piesātinās un attiecības kļūst viņiem pretīgas, viņi viens otru sāk ienīst.
Katram cilvēkam ir iespēja vienas dzīves laikā gūt atbrīvošanai no materiālās pasaules.
Sieva tiek uzskatīta par vīrieša labāko pusi, jo viņai ir jāveic pusi no vīra pienākumiem.
Garīgajās mācībās tiek aizliegtas lietas, kas degradē cilvēku. Visiem jāzina, ka smēķēt ir kaitīgi, šos ierobežojumus vajag uzstādīt tāpēc, lai ierobežotu negatīvas tendences. Tāpat savstarpējās attiecībās ir daudz kas aizliegts tikai tāpēc, lai pasargātu cilvēku no negatīvajām sekām.
Kļūt par īstenu ticīgo, tagadējā ateistu sabiedrībā ir tikpat grūti, kā izaudzināt puķi uz ledājiem. Ja cilvēks ir ļoti motivēts, tad sliktāki apstākļi vēl vairāk motivē censties, kamēr vājākiem cilvēkiem, lai tie varētu ievērot vēdiskos principus vajag radīt daudz maz labvēlīgus apstākļus. Salīdzinājumam – spēcīgs cilvēks var iet arī pret vēju, bet vājš cilvēks to nevarēs, tam vajadzēs labvēlīgākus apstākļus, kad varēs ir iet pa vējam.
Mūsdienās daži uzskata, ka bērni ir tikai seksa blakusprodukts. Bērnus ir nevis jādzemdē, bet gan jāaudzina, tas ir iemesls kāpēc ir vajadzīga ģimene.
Mūsdienās ģimenēs materiālā komforta līmenis ir daudz augstāks kā agrāk, tomēr ģimenes izjūk daudz biežāk. Tas pierāda patiesību, ka ģimenes laime nav atkarīga no materiālās labklājības.
Cilvēka prāta dabai ir īpašība, ka jūtas piesātinās ļoti ātri un baudas objekts kļūst pretīgs.
Ģimene vajadzīga lai cilvēks varētu atbrīvoties no sava egoisma. Diemžēl mūsdienās, kad egoisms ir ļoti liels, tad cilvēki nespēj to pārvarēt un tāpēc šķiras.
Vīrietim ir jāzina savas dzīves jēga un mērķis, jābūt bezbailīgam un dāsnam. No tāda vīrieša neviena sieviete nespēs aiziet.
Laime ģimenē nav iespējama, jo laime ir nemateriāla kategorija. Laimi ir nevis jāgaida no ģimenes, bet jāmēģina tur radīt.
Ģimenes dzīvē cilvēka 4 lielākās problēmas var radīt: tēva parādi; māte prostitūta; dēls, kam neinteresē garīgā attīstība un skaista sieva.
Neprāta un prātīguma robeža ir izplūdusi. Neprāta kalngals ir ja nonāk trakomājā, piem. sāk uzskatīt savi par Napoleonu.