Laulāšanās

Laulības aiz mīlestības faktiski ir laulības aiz seksuālās kaisles, bet seksuālā kaisle ātri pāriet, tāpēc šis laulību veids nerada noturīgu savienību.

Laulības pēc aprēķina (ja aprēķins pareizs) ir daudz labākas nekā laulības aiz mīlestības.

Ir jāiemīl to cilvēku ar ko esi apprecējies, nevis jāprecas ar to ar ko radusies mīlestība.

Nelaulāties ir vīriešu vēlme. Ir arī sievietes, kas tēlo, ka negrib laulāties, tas parasti ir vai nu tādēļ, ka viņām nav ar ko laulāties, vai arī tādēļ, ka viņām egoisms ir tik liels, ka tas neļauj sadzīvot kopā ne ar vienu vīrieti.

Katram cilvēkam ir kaut kas simpātisks. Valdošais uzskats, ka priekš tam, lai apprecētos partnerim ir ļoti jāpatīk, ir aplams. Izvēlēties sev laulāto draugu pēc izskata ir muļķība, jo tas ir diezgan mazsvarīgs faktors, pēc kā būtu jāizvēlas. Tas izskaidrojams ar to, ka “patikšana” ir mainīga emocija, jo cilvēkiem šodien kaut kas patīk, bet rīt jau vairs nepatīk.

Sieviete meklē tādu vīrieti, kas viņu mācētu uzklausīt. Vīram ir jāmāk uzklausīt savu sievu, jo citādi viņu nobeigs viņas pašas emocijas.

Uzticība ir vislielākais spēks visumā. Ja sieviete ir uzticīga, viņas vīram neviens neko sliktu nevarēs izdarīt.