Materiālā pasaule nav ilūzija

Dzīve materiālajā pasaulē nav ilūzija, bet gan realitāte. Ilūzija ir tā, ja cilvēks domā ka nav citas pasaules kā materiālā, kad cilvēks sevi identificē ar savu ķermeni vai prātu.

Patiesībā katrs cilvēks ir pirmkārt dvēsele, Dieva radīta, kas nonākusi materiālajā pasaulē uz laiku, lai iegūtu pieredzi un lai saprastu, ka viņam šo materiālo dzīvi nevajag, un lai sagribētu atgriezties pie Dieva.

Kamēr cilvēks domā ka Dieva nav, viņš atrodas ilūzijā, jo viņš nesaprot,  kas viņš patiesībā ir. Tikai tad, kad viņš apskaidrojas, tas saprotot, ka ir dvēsele, tas atmostas no ilūzijas, un var mierīgi turpināt dzīvot materiālajā pasaulē, to nu jau adekvāti to uztverot.

Ilūzija ir cilvēka nezināšana, tumsonība, tas, ka viņš ir tik ļoti iegremdējies šajā esošajā savā dzīvē, ka viņš nesaprot kas notiek un kas viņš patiesībā ir. Tāds tumsoņa ir  aizmirsis to, ka viņš ir nemirstīga dvēsele, kas ir pārdzīvojusi miljons dzīves un vēl tikpat dzīves viņu sagaida nākotnē, un ka viņa progress vai degradācija, nākotnes izredzes un iemiesošanās nākamajās inkarnācijās ir atkarīgas tikai no tā, kā viņš nodzīvos šo konkrēto dzīvi.

Visas šīs pasaules ir reālas, nevis iluzoras. Tikai tad, kad cilvēks to skaidri apjēdz, tikai tad viņš ir pamodies no tumsonības, tad viņš sāk interesēties par šiem pasaules uzbūves principiem, studēt Vēdas, kā Dieva dotu zināšanu sistēmu, un sāk dzīvot ņemot vērā Vēdās dotos likumus