Svaigēšana

Svaigēšana ir pavisam nesen radusies moderna koncepcija, kas nebalstās ne uz ajurvēdu, ne arī tai ir nekāds cits zinātnisks pamatojums,  tā ir vienkārši atsevišķu cilvēku prakse, līdz ar to tai ir daudz paveidu, un katrs praktizētājs to pasniedz kā pats savu teoriju. Mūsdienās dažādu svaigēšanas paveidu ir tikpat daudz, cik cilvēku, kas to propagandē. Svaigēdāju paustais uzskats, ka mūsu senčiem nebija uguns, ir maldīgs pieņēmums, tāda etapa cilvēces attīstībā nav bijis.

Ājurvēdā svaigēšana kā ārstnieciska eksistē, bet tikai kā īslaicīga organisma attīrīšanās procedūra, speciāla ārstējoša diēta, ko parasti īslaicīgi praktizē, apmēram 5-15 dienas, atkarībā no apstākļiem, kas turpmāk īsumā aprakstīti.

Svaigēšana  ir diēta, kas var uzlabot organisma stāvokli, bet tā var arī nodarīt organismam ļaunumu, tāpēc to nerekomendē visiem. Ajurvēda uzskata, ka katram ir sava individuāla pieeja un diēta, ko nosaka galvenokārt ajurvēdiskā konstitūcija jeb došas, un tikai saskaņā ar to var pielietot svaigēšanas diētu.

Saskaņā ar ajurvēdu Vata konstitūcijas cilvēkiem apmēram 80% no dienā apēstās pārtikas jābūt termiski sagatavotai barībai, tiem vispār svaigēšana ir kaitīga, Pitas konstitūcijas cilvēkiem apmēram 50 % produktu jābūt termiski apstrādātiem, bet Kapha konstitūcijas cilvēki var ēst vairāk svaigus produktus.

Ja Vata doša tipa cilvēki (parasti tievi, kas vāja gremošana) uzsāk pilnīgu svaigēšanu, tiem uzpūšas vēders un vēderā jūtams smagums, jo organisms nespēj ēdienu pārstrādāt. Ja tādi simptomi kādam parādās, tad svaigēšanu  ir tūlīt jāpārtrauc. Ja cilvēks  turpinās ēst svaigos produktus, tad var nodarīt lielu ļaunumu savai veselībai. Īsākā vai garākā, lielākais dažu gadu laikā, kā likums tad sāksies problēmas ar psihi, tā saspringst, rodas psihozes, gremošana pavājinās, nervu sistēmu un locītavas kļūst cietas, stīvas (artroze, osteohondroze), var rasties distrofija, urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu slimības.

Pita došas cilvēki (parasti kaislīgi, aktīvi, impulsīvi, ātri uzbudinās) no svaigēšanas  īslaicīgi var gūt veselības uzlabojumu, un parasti tieši viņi ir tie, kas mēģina citiem iestāstīt un pierādit, cik svaigēšana ir veselīga, liekot savu gadījumu par piemēru.

Kapha došas cilvēkiem (parasti masīvi, lēni cilvēki), kam stabila gremošana, neilgi var lietot svaigus produktus.

Svaigi dārzeņi ir smags ēdiens, lai izvērtētu tās lietderību jāņem vērā daudz faktoru, tādus kā cilvēka vecums, veselības stāvoklis, klimats, ko tieši ēd, un kā ēd.

Problēmas var rasties arī no tā ja savieto kopā vienā ēdienreizē augļus ar dārzeņiem.

Bērniem , lai normāli attīstītos, noteikti nevajag nekādas speciālas diētas, arī svaigēšanu, jo tiem jādod to, ko viņi grib, to ko viņi paši vislabāk jūt.

Ziemā, aukstā laikā ēdot termiski neapstrādātu ēdienu, svaigus augļus un  dārzeņus, gremošanai vajadzīgs liels enerģijas patēriņš, tāpēc svaigēšana atdzesē organismu, organisma iekšējā uguns apslāpējas, rezultātā samazinās imunitāte un cilvēks kļūst uzņēmīgs pret vīrusiem un slimībām.

Visbīstamāk ir ēst svaigu gaļu un zivis, kas  cilvēka organismā vispār nepārstrādājas, bez tam tā rezultātā cilvēks dabūs daudz tārpu, kurus pēc tam būs grūti izdzīt. Ja cilvēks ēd tikai un vienīgi svaigu gaļu, tad tas var nomirt jau vienas nedēļas laikā.