Holesterīns
Holesterīns ir vaskam līdzīga taukaina viela, kas rodas no diviem avotiem: apēstās pārtikas un veidojas aknās.
Daži ārsti izplata informāciju, ka holesterīns ir kaitīgs un noved pie aptaukošanās un vairākām sirds un asinsvadu slimībām, arī sirds mazspējas un infarkta, un vēl tiek apgalvots, ka ir divu veidu holesterīns – sliktais un labais. Tas, ko mediķi nodēvējuši par labo un slikto holesterīnu, patiesībā ir augsta blīvuma lipoproteīns (ABI) un zema blīvuma lipoproteīns (ZBL), bet ne viens ne otrs nav holesterīns. Tās ir olbaltumvielu molekulas, kas sasaistās ar holesterīnu un pārnes to no aknām uz triljoniem šūnu cilvēka ķermenī. Holesterīnam ir nepieciešama šī transportsistēma, jo tas ir taukains un slikti sajaucas ar asinīm. ZBL esot ļaundabīgāks, jo mūsdienu medicīna uzskata, ka tas piestiprinās pie artēriju sieniņām un liek uzkrāties nogulām. Turpretī ABL esot labais holesterīns, jo tas spēj attīrīt artērijas no ZBL un aizgādāt to atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts.
Patiesībā neviens no šiem lipoproteīniem nav ne labs, ne slikts. Holesterīns ir šūnas membrānas pamata sastāvdaļa. Tas ir nepieciešams, lai veidotu un labotu membrānas, kā arī uzturētu tās elastīgas un spējīgas uzsūkt barības vielas. Holesterīns ir svarīgs arī žultskābes, steroīdo hormonu un vairāku taukos šķīstošu vitamīnu izstrādei un sintēzei. Tādēļ var teikt, ka holesterīns ir vajadzīgs, nevis kaitīgs.