Bērnudārzi

Normāli vecāki savus bērnus bērnudārzā nesūtīs. Bērnudārzā bērnus ieteicam sūtīt tikai nelabvēlīgām ģimenēm, kurās vecāki ir dzērāji, narkomāni vai degradējušies, vai ir kādas citas problēmas. Arī tad ja ģimenē nav tēva un mātei pašai jāstrādā algotā darbā, tad nekas cits neatliek kā sūtīt bērnu bērnudārzā.

Bērns noteikti izvēlētos neiet bērnudārzā. Atdot bērnu bērnudārzā nozīmē atbrīvoties no viņa audzināšanas, lai iegūtu sev vairāk brīva laika.

Atdodot bērnu bērnudārzā zaudētāji ir visi –bērns izaug nemīlēts, un vecāki iegūst sev negatīvu karmu.

Bērnudārza vide ir nelabvēlīga tāpēc, ka tur bērns nesaņem mīlestību, kas viņam bērnībā ir ļoti vajadzīga. Nemīlēts bērns vēlāk dzīvē arī nevienu citu nemīl, izaug neiejūtīgs un ar aukstu sirdi. Audzinātājām parasti nav mīlestības, un arī nav laika pievērsties katram bērnam atsevišķi, jo grupās ir daudz bērnu.

Bērnam nav nekāda nepieciešamība jau agrā bērnībā socializēties, to visu viņš paspēs skolā un vēlāk dzīvē. Ir ļoti maza varbūtība ka sabiedrība šajā posmā viņu ietekmēs pozitīvi.

Neaizsargātais bērns nonāk audzinātājas un savas grupas bērnu karmas ietekmē, kas lielākoties ir negatīva. Svešā vidē, kur to neviens nemīl, bērnā rodas stress, un no tā rodas bērna hiperaktivitāte.

Tādi bērni, kurus vecāki paši neaudzina, ietekmējas no tiem, kas viņus audzina, piemēram bērnudārza audzinātājas, apkārtējās vides.

Mūsdienās sabiedrība aizvien vairāk degradējas, un attiecīgi arī bērnudārzos lielākā daļa bērnu ir neadekvāti, un tāpēc tie negatīvi ietekmēs bērnu. Vairums bērnu nāk no dzērāju, narkomānu un izvirtušu cilvēku ģimenēm. Līdz ar to bērns uzņems šo negatīvo enerģiju un ietekmēs visu ģimeni. Mūsdienu pagrimušajā sabiedrībā praktiski nav iespējams, ka bērnudārzā salasās tikai adekvāti bērni.

Pat, ja pats bērns ir ļoti pozitīvs, viņš nespēs ietekmēt visu grupu, notiks tā ka pārējie bērnudārza bērni, kas ir daudz lielākā skaitā, uzspiedīs viņam savu domāšanu. Ģeniāls bērns nespēs pat komunicēt ar parastiem bērnudārza bērniem.

Protams ka bērnudārzā ir arī labi bērni, bet tieši sliktie bērni ir tie, kas ir agresīvāki un ar savu klātbūtni sabojā visu gaisotni, terorizē pārējos bērnus, un rāda negatīvu piemēru.

Bērnudārza audzinātāji ir bezspēcīgi pret šādiem “sliktajiem” bērniem, esošā likumdošana un pārprastā bērnu tiesību aizsardzība neatļaut šos “sliktos” bērnus sodīt, tāpēc tie jūtas visvareni, un ignorē pat audzinātājus.

Ja vecāki paši neaudzina bērnus, bet atdod to bērnudārzā, tad bērni, pēc tam, kad viņi izaugs, un vecāki paliks nespējīgi, tad viņi arī šos vecākus kaut kur centīsies nogrūst, lai nemaisās pa kājām. Vecāki viņiem būs vairāk kā tikai ideoloģiskie vecāki, bet nevis faktiskie.

Mūsdienu bērnudārzi bērnu izaudzina par tipisku patērētāju.

Ir ļoti svarīgi kāds ir bērns, jo ne tikai vecāki ietekmē bērnu, bet arī bērns ietekmē vecākus. Ja izaug slikts bērns, tad tas vecākus negatīvi ietekmē. Jo vecākiem vienmēr ir bijusi izvēle – vai nu parunāt ar bērniem un audzināt tos, vai atļaut sēdēt pie TV vai datora, vai sūtīt to bērnudārzā.

Pat tad, kad vecāki paši nomirs, viņi izjutīs negatīvo efektu no sava neadekvātā bērna, kurš viņu dēļ izauga par idiotu, jo viņam atļāva  skatīties TV un spēlēt datorspēles, vai atrasties sabiedrībā ar neadekvātiem bērnudārza bērniem.

Ja bērns dzīvo ģimenē,  kurā skatās TV, tad ģimenē patstāvīgi būs konflikti, tas ko viņi skatīsies pa TV, bet tur parasti ir agresija vardarbība, egoisms, sekss, tas viss tad arī būs dzīvē,  jo TV ļoti ietekmē.