Akvārijā audzētās zivis

Akvārijos audzētās zivis, tā saucamās fermu zivis ( tās kas audzētas akvārijā) daudzi zinātnieki neiesaka ēst, jo, pirmkārt, pircējs nezina (un to veikalā nevar noskaidrot), cik tīrā ūdenī tās dzīvojušas.

Audzētavu akvārijos zivju ir ļoti daudz, tie ir blīvi piepildīti, ūdenī peld neapēstā barība un tās atliekas, kā arī zivju izkārnījumi, un tāpēc akvārijā ūdeni praktiski nav iespējams iztīrīt, tas nevar būt tik tīrs, kā jūrā vai upē. Turklāt daudzās audzētavās dezinfekcijas nolūkā, lai valdot tādai netīrībai neieviestos ūdens parazīti, zivis peldina tādā ūdenī, kam pievienots dihlofoss (moskītu inde).

Otrkārt, pārapdzīvotā un šaurā teritorijā zivis nevar justies labi – tās ir nepārtrauktā stresā un bieži slimo.

Treškārt, saslimt palīdz arī mākslīgais ēdiens. Zivju barība var saturēt ģenētiski modificētu soju.

Ceturtkārt, lai stresainās un nedabiski barotās zivis nesaslimtu un baseinā nesāktos to masveida bojāeja, tām jau profilakses nolūkā tiek dotas antibiotikas.

Piektkārt, lai zivis ātrāk augtu, tām tiek iebaroti augšanas hormoni.

Sestkārt, nereti, lai zivju gaļa iegūtu vēlamo toni, ēdienam tiek pievienotas mākslīgas krāsvielas. Piemēram, savvaļas lasis savas gaļas sārto toni iegūst, ēdot garneles un vēzīšus, kuri satur astaksantīnu, bet, kā zināms, fermās delikateses nepasniedz, tur šis efekts tiek panākts ar krāsvielu (piemēram, E161, kas ir toksiska).

Visbeidzot, fermas zivju gaļā ir mazāk Omega 3 taukskābju, un arī garša atšķiras – tā ir neizteiksmīga, ūdeņaina, gaļa ir pārāk trekna.

Mākslīgi visbiežāk audzē lasi, doradu, tilapiju, karpu, pangasiju, stori. Šajā sakarībā daudz drošāk ir pirkt ātri peldošās zivis, kurām dzīvošanai nepieciešamas milzīgas teritorijas un daudz barības (piemēram, siļķe, asaris, menca, heks, mintajs), jo to uzturēšana akvārijā izmaksātu vairāk par iegūto peļņu.