Kā audzināt meiteni

Bērna psihe veidojas vērojot attiecības starp tēvu un māti.

Paklausību rāda māte, kā viņa paklausa savam vīram, delikātumu rāda tēvs, ar to, cik delikāti tas izturas pret savu sievu.

Meitenē jāieaudzina tikumību un spēju pieņemt to ko viņai dod.

Tikumīga meitene ir kā tīrs trauks, tai ir liels spēks, ar ko var ietekmēt visus tuviniekus. Zaudējot tikumību meitene zaudē savu psihisko enerģiju.

Kontaktējot ar svešiem cilvēkiem, meitenes enerģētiskie lauki sajaucas ar šiem svešiem cilvēkiem, viņa zaudē savu tīrību un psihisko spēku.

Ja enerģētiskais lauks ir netīrs, tad meitene arī piesaistīs enerģētiski netīrus cilvēkus, tāds tādu piesaista, tāpēc agrāk meitenes ļoti sargāja no nevajadzīgām attiecībām ar svešiem cilvēkiem.

Tikumību meitenēm mācīja nevis tāpēc, lai atņemtu baudas, bet tāpēc, lai viņas būtu laimīgas.

Meitenei jāiemāca pieņemt ar pateicību visu to, ko dod vīrs, priecāties arī par mazumiņu. Neņemt neko no vīra arī ir aplami, teikt, ka man neko nevajag, ir tikpat aplami kā pašai pieprasīt, lai vīrs dod vairāk.

Meitenei jāiemāca būt pateicīgai par jebkuru dāvanu, komplimentu, jāsaka vienmēr paldies vīram, tas stimulē vīru dot vairāk.

Zēns redz caur mātes sirdi, meita redz caur tēva prātu.

Tas, ko mēs sevī apspiežam, tās negatīvās emocijas, tās mūsu bērni izrāda savā uzvedībā. Ja bērns ciemos piemēram sāk niķoties, neadekvāti uzvedas, kļūst nevadāms, tas nozīmē, ka vecāks ir apspieduši sevī kaut kādu spriedzi, varbūt naidu.

Neapzinātā dzimumenerģija rada pievilkšanos, tāpēc meitas pieķeras vairāk tēvam, bet dēli mātei. Tēvam vajag izvairīties no fiziska kontakta ar meitu, vajag stingri rūpēties par jebkādam netikumības izpausmēm. Mūsdienās bieži gadās, ka tēvs seksuāli izmanto meitu.

Tikumību meitā jāieaudzina tēvam. Meita nedrīkst būt mātes aizsardzībā, viņai vajag būt tēva aizsardzībā, kaut mūsdienas lielākā daļa meitas ir mātes aizsardzībā.

Tēvam nevajag kalpot meitai, izdabāt viņas iegribām. Ja tēvs izdabā meitas kaprīzēm, tad meita kļūst kaprīza un egoistiska.

Meita vienmēr vairāk klausa tēvu nekā māti.

Tēvam vienmēr jāpieņem lēmumi, nevajag uzlikt atbildību uz radiniekiem.

Meitenei, lai ierādītu kādu darāmu darbu pirmajā reizē viss ir jāparāda priekšā, sīki izskaidrojot, kas tieši darāms.

Meiteni nedrīkst nopelt, viņa ātri apvainojas, nedrīkst teikt, ka viņa slikta, tad viņa neko vairāk negribēs darīt.

Meitenei nedrīkst aizrādīt par viņas izskatu, ka ar to kaut kas nav kārtībā, jo viņas ir ļoti piesaistītas savam ķermenim, un uz šādu aizrādījumu var saasināti reaģēt.

Meiteni mātei ir jāmāca nevis ar pamācībām, ar savu piemēru, jārāda kā viņa pati ikdienā rūpējas un uztur mājā kārtību, un to dara nevis dusmojoties un kliedzot uz tiem, kas šo kārtību jauc, bet pacietīgi atkal un atkal visu sakārtojot. Ja meitene redz, ka māte kliedz uz citiem par kārtības izjaukšanu, tad viņai izveidosies nešķīsts raksturs.

Ja ģimenē sieva nemīl savu vīru, tad meitenīte to redz un viņa zemapziņā negrib kļūt māte, viņa izspiež no sevis sievišķās īpašības un paliek vīrišķīga.

Nepilnā ģimenē, kurā nav tēva, mātei nav iespējams fiziski parādīt kā attiecībās pareizi jāizturas. Tādā gadījumā ir svarīgi, lai māte uzturētu pareizu attieksmi pret tēvu un sarunās ar meitu vai dēlu nostādītu sevi tā it kā bērna tēvs vēl būtu viņas vīrs, saskaņā ar visu vēdās teikto, jo patiesībā bērns mācās no mātes attieksmes, no tā ko viņš jūt, no tā, kas stāv aiz vārdiem, nevis no mātes vārdos izteiktām pamācībām.

Kā mēs izturamies pret pasauli, tā pasaule izturas pret mums. Pasaulē ir stingri likumu, ja cilvēks šos likumus neievēro, viņam agri vai vēlu būs mācību stunda, lai šos likumus saprastu.

Meitene pati grib palīdzēt mātei. Vajag iedot viņai mazu lupatiņu lai mācās strādāt, bet sākuma to nevajag uzspiest. Māte nedrīkst uzlikt savus pienākumus meitai šajā vecumā.

Mātei jāmāca meitai spēlēties ar lellēm, lai iemācas rūpēties par ģimeni.

Ja meitenei ir jaunāks brālis vai māsa, tad viņa pret to jāmāca izturēties kā mātei, un kaut kādā mērā jāliek rūpēties par to.

Tēvam pret meitu jāizturas kā pret sievieti, kaut arī mazu. Viņam vajag to aizsargāt, pacietīgi uzklausīt viņas problēmas, lai viņa mācās atvērt sevi vīrietim un lūgt padomu, jāizturas līdzīgi kā pret sievu.

Meitenes audzināšanu jāveic mātei, mātei ar savu izturēšanos jārāda, kā viņa klausa tēvam, atver sevi savam vīram.

Pēc 12 gadiem bērnam ir jāliek strādāt.

Meiteni jāaudzina ar runāšanu, fiziskas ietekmēšanas metodes nevajag pielietot.