Sieviete un vīrietis ir stipri atšķirīgi. Ja nesaprot šīs atšķirības, tad nevar izveidot harmonisku ģimenes dzīvi.

Tas ir galvenokārt sievietes uzdevums rūpēties par to, lai ģimene neizjuktu, jo viņa ir spēcīgāka un labāk saprot attiecības kā vīrietis. Ja sieviete to neprot un nevēlas saturēt ģimeni, tā izjūk, tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sievieti, lai viņa zinātu kā pareizi izturēties attiecībās.

Vīrieša uzvedība ģimenes dzīvē ir ļoti lielā mērā atkarīga no sievietes uzvedības. Gandrīz jebkura strīda iemesls ģimenē ir sieviete, viņas nezināšana kā pareizi jāuzvedas.

Ja sieviete ir ļoti izglītota savstarpējo attiecību zinībās, un zina kā tās pielietot sadzīvē, tad viņa var izdarīt tā, ka viņas vīrs, pat kaut galīgi pagrimis būdams, nedzers, neies pa kreisi un būs viņai labs vīrs.

Zināšanas par attiecībām ir paredzētas nevis sava partnera pāraudzināšanai, bet savas attieksmes izmainīšanai.

Attiecībās ir ļoti svarīgi vairāk dot nekā saņemt, bet, ja mēs darām otrādi, tad, tas ātri iznīcina jebkuras attiecības.

Vienmēr vajag atcerēties, ka attiecībās ir nepārtraukti jāiegulda savs darbs. Dzīvē tas nozīmē:

  • vienmēr pildīt savus solījumus;
  • atcerēties svarīgos datumus sievai/vīram, draugiem, radiniekiem;
  • cik ātri vien iespējams atvainoties, ja esam kādu aizvainojuši, pat tad, ja nejūties vainīgs;
  • sekot savai runai, intonācijai, sejas izteiksmei, vienmēr vajag būt pieklājīgam un draudzīgam;
  • nekādā gadījumā neizteikt pretenzijas, bet vienmēr, cik vien iespējams, par visu izteikt pateicību;
  • vienmēr klausīties uzmanīgi, arī tad, ja jādzird otra cilvēka negatīvais viedoklis par sevi;
  • sniegt un saņemt dāvanas. Nekad neiet ciemos bez dāvanas, kaut vai pavisam nelielas;
  • esi uzticīgs visos aspektos saviem tuvākajiem un mīļajiem;
  • nekad aizmuguriski nerunāt neko sliktu par savu vīru/sievu un radiniekiem.

Sievietei jāizprot vīrieša viltus ego, jo tas vienmēr centīsies dominēt attiecībās, un ja sieviete pretosies un neļaus viņam būt galvenajam, tad vīrietis nekad nespēs izrādīt savu vīrišķo spēku.

Laulībai jābūt rūpīgi apdomātai, balstītai uz saprātu, nevis uz jūtām. Jo mazāk jūtu un emocionālās piesaistes partnerim, jo vieglāka un sekmīgāka laulības dzīve.

Nevajag piesaistīties sievas/vīra ķermenim, bet dvēselei.

Problēmas ģimenē rodas no iepriekšējo dzīvju karmas, tās ir katra paša nopelnītas, nevis tikai nejauša sagadīšanās.

Daudzi cilvēki ģimenes dzīvi uzskata par iespēju gūt baudas, bet tā ir liela kļūda.

Jo vairāk cilvēks iegrimst jutekliskās baudās, jo lielāks paliek viņa viltus egoisms.

Ja ģimenes attiecības veidotas kaislē, tad tās iziet secīgi šādas četras stadijas: izsalkums, piesātināšanās, pārsātināšanās un pretīgums.

Vīram un sievai guļot kopā vienā gultā, tiem abiem pastiprinās seksuālā kaisle, bet pavājinās saprāts, attapība un reakcija, kaut gan paši to neizjūt. Nerekomendē vīrietim un sievietei gulēt kopā vienā gultā, tāpēc, ka tad, ja cilvēka enerģētiskajā laukā nonāk pretējais dzimums, tas abiem uzbudina kaisli. Tāpat nevajag arī biežu ķermenisku tuvību, jo tas, kas ir bieži, tas ar laiku rada pārsātinājumu un vēl vēlāk pretīgumu. Atturība un ieturēta distance attiecībās uztur savstarpēju interesi un cieņu.

Cilvēki, kas kaislē cenšas apmierināt tikai savu mēli, vēderu un ģenitālijas, sāk līdzināties dzīvniekiem.

Ja sieviete ģimenes dzīvē ir egoistiska, bauda un jūsmo par sevi, bērniem, u.t.t., bet nedod mīlestību savam vīram, tad vīrietis bieži vien var pieprasīt vairāk seksu, lai kompensētu šo mīlestības trūkumu.

 

Sievietes ir uzmanīgas, viņas labi saskata sīkumus, labi redz visus sava vīra trūkumus, bet savus trūkumus neredz, jo tie ir apslēpti, un tāpēc tām liekas, ka viņas ir daudz labākas kā vīrs.

Vīrieti nekad nevajag kritizēt cerībā, ka viņš mainīsies, uz sievietēm tas var nostrādāt, bet uz vīriešiem tas nekad nenostrādās.

Sievietei jāsaprot, ka neviens cilvēks, arī viņas vīrs nav ideāls, bet viņai ir iespējas savu vīru būtiski izmainīt ar savu darbu, zinoša sieviete var izveidot no sava vīra ideālu, ieliekot viņā savu mīlestību, nevis dodot padomus.

Ja sieviete grib kaut ko panākt, tad nekādā gadījumā to nedrīkst darīt ar varu. Vienīgais veids kā likt vīrietim darīt to ko vēlas sieviete, ir mīlestība.

Sievietei jādara viss vīrieša laimei. Ja viņa to nedarīs, tad viņš meklēs laimi ārpus ģimenes, un ārpus ģimenes ir daudz sieviešu, kas arī gribētu pretendēt uz viņas vīrieti, jo vīrieši ir mazākumā.

Necienīgs vīrietis ir tas, kas seksuāli apmierinās ar sievieti, bet negrib uzņemties atbildību ne par sievieti, ne viņas bērniem.

Sievietei, kamēr viņa nav precējusies, jādzīvo kopā ar vecākiem, pilnībā jāpakļaujas tēvam, bet, kad apprecējusies, tad pilnībā jāpakļaujas vīram, tad viņa būs aizsargāta.

Visaugstākais līmenis attiecībās ir tad, kad ir mīlestība, tad, kad visu dara aiz mīlestības, un nav vajadzīga pienākuma apziņa. Nedaudz zemāks līmenis ir darbība aiz pienākuma. Ja visu dara pienākuma apziņas dēļ, tad, tas nozīmē, ka ir jau nedaudz sevi jāpiespiež darīt to, ko negribas. Ja nav mīlestība, tad var kalpot aiz pienākuma, bet ja nav pienākuma, tad var kalpot ar likumu. Slikti ir ja nav ne mīlestības ne pienākuma apziņas, tad tādus cilvēkus ierobežo likumi. Bet ja tie neievēro arī likumus tad, tad jālieto piespiedu līdzekļi.

Sievai jābūt visā atkarīgai no vīra, bet vīram nevajag būt nekādā veidā atkarīgam no sievas. Vīrietim labāk neko neņemt no sievas.

Sieviete nedrīkst ar varu ierobežot vīrieša brīvību, viņam ir jājūtas tā, it kā viņš ir pilnīgi brīvs.

Vīram savu sievu pastāvīgi ir jāapskauj, jāglāsta, jāsaka komplimenti.

Vīram ir jākalpo Dievam, bet sievai ir jākalpo vīram.

Attiecības starp vīru un sievu, kas ir balstītas uz seksuālo pievilcību, pārvērtīsies par ciešanām saviem bērniem.

Laulība, kas tiek nodibināta tikai ar nolūku baudīt seksu, nesīs nelaimi ģimenei.

Vīrietis, kas ir zem sievas tupeles, ar tādu nevajag draudzēties. Tāds vīrietis ir tumsoņa, kas nezin kā uzvesties ģimenē, kas ar savu izturēšanos grauj visu sabiedrību. Tādā ģimenē bērni redz aplamas attiecības ģimenē, un vēlāk paši nemāk normāli veidot attiecības.

Ģimenes dzīvei jābalstās uz veselo saprātu, cilvēkam nopietni jānovērtē savu partneri, savu saderību ar viņu, kādi ir abu divu mērķi, kā abi iedomājas kopdzīvi, jāsaskaņo ko darīs tad, kad nodibinās ģimeni, kāpēc darīs, kad darīs. Ja tāda sapratne nav, tad var teikt ka laulība ir bezmērķīga.

Gudra sieviete ģērbjas nevis tā, kā to diktē esošā mode, bet tā, kā patīk vīram, jo saglabāt labas attiecības ar vīru ir daudz svarīgāk nekā izskatīties labi sabiedrībā.

Sievietei jāgreznojas mājās esot, nevis tad, kad viņa iziet no mājas. Ja sieviete mājās staigā nevīžīgi apģērbta, rāda vīram savu apakšveļu, to kā pati sakopj sevi, ar to viņa zaudē savu pievilcību vīra acīs, un tā pati sagrauj savas attiecības ar vīru.

Lai sieva un vīrs pārāk nepierastu viens pie otra, vajag attiecībās ieturēt nelielu distanci, katru nakti negulēt kopā, neskatīties viens otram acīs, jo pārāk tuvās attiecībās zūd cieņa vienam pret otru.

ievai ar vīru kopā iet uz tualeti ir ļoti aplami, tas strauji sagrauj sievietes pievilcību vīrieša acīs.

Visu problēmu cēlonis ir tumsonība un egoisms. Viltus egoisms liek mums visu laiku meklēt materiālos labumus, baudas, savu jūtu apmierināšanu.

Ja tomēr ir sanācis apprecēties un jau dzīvo kopā ar nepieņemamu sievu,  tad vajag darīt visu iespējamo lai situāciju mainītu, nevis uzreiz šķirties.

Skaistums, zināšanas, labdarība un drosme atstāj cilvēku, ja viņu par to neslavē.

Mēs varam runāt ar savu sievu/vīru dažādi – tā kā tas viņam patīk, tad viņš ir priecīgs un laimīgs, un pret mums izturas labi, varam runāt neitrāli, tad viņš pret mums arī ir neitrāls, un var runāt tā kā viņam nepatīk un tad viņš ir dusmīgs, naidīgs pret mums. Kā mēs izturamies pret savu vīru/ sievu, tādu attieksmi mēs saņemam atpakaļ.

Sievietes, kas neredz sev tuvumā cienījamus vīriešus, lai aizpildītu to trūkumu skatās pa TV mākslīgi safabricētas nereālas filmas par cēliem vīriešiem, bruņiniekiem un lasa nereālus saldus romānus.

Tas vīrietis, kas būdams atkarīgs no sievietes seksa, izdabā sievietes kaprīzēm, par to juzdamies kā varonis, ir tumsoņa, un pat viņa sieva tādu vīrieti necienīs un uzskatīs par sunīti, kas dejo pēc viņas stabules.

Sievietei dažādās dzīves situācijās pret vīru jāizturas dažādās lomās: kā sievai, kā mātei, kā meitai, un kā māsai, tāds ir viņas pienākumus. Kad vīrs ir slims, sievai jāizturas kā mātei, ja vīrs ir ļoti laimīgs ar priecīgu noskaņojumu, tad sievai jāizturas kā meitai, un, ja vīrs vēlas jutekliskas baudas, tad sieva jāuzvedas kā prostitūtai, un ja reliģiskos jautājumos tai jāuzvedas kā māsai. Sievai pašai jāsaprot kādu lomu ieņemt.

Darbā un citās attiecībās ar sabiedrību, kurās vīram ir jāstrādā, viņam ir daudz jāuztraucas. Tāpēc, kad vīrs pārnāk mājās, sievai ir jādot vīram atpūta no darba uztraukumiem, jārunā ar viņu tikai ar maigiem vārdiem.

Vēdās dots šāds salīdzinājums – jūtas ir kā zirgi, prāts ir kā groži, saprāts kučieris, bet pasažieris ir dvēsele. Prāts savieno saprātu ar jūtām. Jūtas ir spēcīgas, bet dumjas, tāpēc uz jūtām paļauties nevar. Ja jūtas ir spēcīgākas par saprātu, tad tās ved cilvēku tur, kur tām patīk, nevis tur, kur pasažieris gribētu nonākt.

Ja cilvēks nekontrolē savas jūtas, tad viņš paliek kā dzīvnieks, kurš ierauga kaut kādu objektu uz skrien uz to.

Jo vairāk attiecību, jo vairāk laimes. Jo vairāk laimes, jo vairāk ciešanu. Vienmēr laime periodiski mijas ar ciešanām. Jo vairāk attiecību, kas dod laimi, jo vairāk ciešanu no tām.

Stress ir tad, kad pazūd dzīves mērķis, tad saprāts atslēdzas.

 

Sieviete bieži mēdz izvirza lozungu – “Visu ģimenei!” Šis lozungs parasti ir  nepareizs, tāpēc, ka katrs ģimenes loceklis to saprot pavisam savādāk – sieviete ar to saprot visu līdzekļu novirzīšanu tikai viņas pašas un bērnu komfortam, bērni ar to saprot, ka visu vajag tikai viņiem vien, bet vīrs ar to saprot – visu viņam. Šāda attieksme sagrauj ģimeni, jo, tad sieva pārstāj rūpēties par vīru, vīrs sāk slēpt naudu no sievas, bet bērni izaug par egoistiem.

Agrāk nerunāja par tiesībām, bet runāja par pienākumiem, tagad visi runā par tiesībām, par pienākumiem neviens negrib runāt. Cilvēki palikuši lieli egoisti, visi grib izmantot citus lai varētu baudīt, neko pretim nedodot.

Mūsdienās visi egoistiski cenšas konkurences cīņā sagrābt vairāk, un domā, ka būs laimīgi, taču bagātība dod tikai stresu un bailes to pazaudēt, bet nedod nekādu laimi.

Vīrietis rūpēsies tikai par tādu sievietei, kas ir vāja un kuru vajag aizstāvēt. Vīrišķīgu sievietei neviens vīrietis negribēs aizsargāt, ar vīrišķīgu sievieti vīrietis konkurēs, veidosies konflikti.

Ja viens cilvēks grib pārveidot otru, tā ir viņa egoisma izpausme. Šāda egoisms rada otrā vēl lielāku egoismu. Audzināšana nenotiek ar vārdiem, bet ar savu piemēru.

Tas ko ģimene ēdīs, tas ir daudz svarīgāk vīram, tāpēc vajag gatavot to, kas viņam garšo, citādi būs problēmas.

Vīrietis var justies brīvi un komfortabli blakus tikai tādai sievietei, kas uzvedas pazemīgi attiecībās ar viņu.

Ja sieviete mīl vīrieti, tad viņa tam ļoti tic un ir uzticīga. Ja sieviete netic savam vīran, tad viņa to arī nemīl. Labai sievai vīrs neiet pa kreisi.

Psiholoģija nedod padomus kā pareizi uzvesties, tā ir egoistisku tehniku metodika, kas iesaka tikai kā cīnīties ar sekām tā, lai iegūtu sev vairāk labumu.