Laulības ar ārzemniekiem

Visiem cilvēkiem liekas, ka ārzemēs dzīvot ir labāk, jo viņi ātri pamana pozitīvās atšķirības, bet nezina kādas būs problēmas, jo tās sākumā nav redzamas.

Katrs cilvēks piedzimst tādā vietā, kas vislabāk atbilst viņa karmai, tādā, kas ir vislabāk piemērota šī cilvēka attīstībai.
Ir maldīgi uzskatīt, ka pārbraucot uz ārzemēm dzīvē viss uzlabosies. Kaut kas uzlabosies, bet noteikti tikpat lielā mērā kaut kas cits pasliktināsies, bet kopumā viss paliks tāpat kā bija.

Ārzemēs ir cita veida ciešanas, tur nav tās, kas mums ir te dzimtenē, bet tur ir pavisam citas, tādas, kādas mums šeit nav. Nekur pasaulē nav tādas vietas, kur vispār nav ciešanu. Izvairīties no ciešanām nav iespējams, var tikai viena veida ciešanas nomainīt pret cita veida ciešanām.

Ja cilvēks pārbrauc dzīvot uz ārzemēm, tas zaudē savu statusu par vienu kārtu. Tas arī redzams, visi ekonomiskie migranti, pārbraucot uz ārzemēm, kaut arī nedaudz uzlabo savu materiālo stāvokli, bet toties zaudē savu sociālo statusu sabiedrībā, strādā zemāka līmeņa darbu, un visi apkārtējie tos uzskata par otrās šķiras cilvēkiem. Pārbraucot uz ārzemēm cilvēks pazaudē attiecības ar visiem radiniekiem un draugiem, tam gandrīz pilnībā pazūd atbalsts.

Neviens cilvēks, kurš aizbrauc dzīvot uz ārzemēm, tur nejūtas izcili labi, jo nekur sabiedrībā ārzemniekus neuzskata par savējiem, parasti tos uzskata par zemākiem par vietējiem, it īpaši Rietumeiropā, kaut arī atklāti to neizrāda.

Tagad daudzi iepazīstas internetā. Internetā visi izliek skaistas bildes, bet tās reāli nedod nekādu priekšstatu par cilvēku. No sarakstes nevar saprast ne cilvēka raksturu, ne arī patiesos nolūkus. To izmanto daudzi blēži ar dažādiem mērķiem, lai ievilinātu lētticīgākas sievietes savos slazdos. Gadās arī ka pārgalvīgākas jaunietes pazūd bez vēsts, tiek sagūstītas verdzībā pagrīdes bordeļos, kur tiek seksuāli izmantotas un pazemotas.

Ārēji visi cilvēki liekas daudz maz vienādi, bet katrā tautā ir pavisam cita dzīves uztvere un attiecība pret lietām.

Katrā vietā, katrā valstī ir savādāka, stipri atšķirīga mentalitāte, piemēram:

Ziemeļnieki kopumā ir lēnāki, apdomīgāki, atturīgāki, atturīgāki, tiem ir vēss prāts.

Rietumu cilvēki kopumā ir pieklājīgāki, disciplinētāki, kārtīgāki, tie ievēro likumus, bet attiecībās neiejūtīgi un egoistiskāki.

Amerikā cilvēki ir ļoti delikāti, ārēji izrāda sevi kā ļoti pieklājīgi un labestīgi, visu laiku smaida, apkampjas, bet sirdis aukstas, cilvēki ļoti egoistiski, vientuļi. Par visu augstāk amerikāņi vērtē naudu un savu komfortu. Bez savtīgas intereses nopietnu palīdzību neviens nesniegs. Cilvēki jūtas brīvi, nepiespiesti, liek kājas uz galda, bet principā tas nozīmē, ka viņi nevēlas sevi nekādi ierobežot, tas nozīmē arī to, ka viņi ir lieli egoisti un viņiem pa lielam ir uzspļaut uz visu un visiem. Jārēķinās ar to, ka apprecot amerikāni pienāks tāds brīdis, kad viņš vēsi uzspļaus arī uz jums.

Vācijā viss ir skaisti sakārtots, visur valda pārspīlēta kārtība un likumība, bet attiecības starp cilvēkiem ir sausas, aukstas un principiālas, cilvēks bez darba un bez stāvokļa sabiedrībā netiek uzskatīts par pilnvērtīgu cilvēku. Cilvēki ir neiecietīgi, visus kritizē. Tur likums un kārtība ir svarīgāki par visu, arī par draudzību un mīlestību, vācieši kārtību ievēro pat tad, ja tas ir pret veselo saprātu. Vācietis pat savu māti iesūdzēs tiesā par likumu neievērošnu. Lai uzturētu perfekto kārtību cilvēki no rīta līdz vakaram strādā kā ēzeļi, un to pieprasa darīt arī saviem tuvākajiem. Piemēram, ja sieva slikti jūtas un ir nogurusi pēc grūtas dienas, vācietis viņai vienalga neļaus iet gulēt, kamēr nebūs nomazgāti visi trauki un sakārtota māja.

Francijā cilvēki stipri orientēti uz izklaidēm, baudām, vieglu dzīvi. Izklaidēs to izjūtas ir notrulinātas, un nespējot gūt prieku tie meklē aizvien asākas baudas, bet sirdī ir dziļi nelaimīgi. Viņu raksturīgākā iezīme ir bezatbildība, jo atbildība tiem traucē vieglajam dzīvesveidam, un ja viņiem jāizvēlas starp izklaidi un darbu, tad izklaidei vienmēr ir prioritāte. Bez tam ņemot vērā to ka viņi ir liela un bagāta nācija, viņi ir arī ļoti iedomīgi.

Rietumu valstīs starp laulātajiem nav ģimenes dzīves pēc būtības, jo cilvēki ir ļoti egoistiski un nezin kā pareizi izturēties laulībā, tāpēc arī tie nav un nevar būt laimīgi ģimenē, vairumā gadījumos Rietumos laulība faktiski ir tikai reģistrēta izvirtība. Katrs uzskata, ka laulātajam ir jādara viņu laimīgu un ja tas tā nav, tad ir jāmeklē jauns partneris. Vīlušies ģimenes attiecībās laulātie agrāk vai vēlāk pamet viens otru, vai arī ir viens otram neuzticīgi, bet dzīvo kopā bez jūtām materiālu apsvērumu dēļ.

Rietumu kultūrā cilvēki nespēj kontrolēt savas kaisles, piemēram, nespēj sevi apvaldīt ēšanā, kā rezultātā daudziem ir liekais svars. Ēšana un sekss ir saistītas lietas, tas pats kas par ēšanu, tas arī attiecas uz seksu, arī seksā viņi negrib savaldīt savas kaisles, tāpēc rietumu sabiedrība kļūs aizvien vairāk izvirtusi, homoseksuālisms, pedofilija un citas izvirtības jau kļuvušas par normu. Tāds cilvēks, kas nespēj kontrolēt savas kaisles, nekad nespēs kontrolēt savu likteni, tāds ir kā kuģis bez stūres jūrā.

Rietumos cilvēkiem pieņemts visiem teikt, ka viņiem viss ir kārtībā, bet patiesībā labi ietrenētais dežūrsmaids ir tikai ārējā maska, patiesībā viņiem visiem ir lielas problēmas, kuras tie nevēlas atklāt. Rietumos visi cenšas visu laiku smaidīt, bet iekšā daudziem no viņiem ir liela agresija, pat acis ir skumjas. Kad viņi vairs nespēj uzturēt smaida masku, tad jūk prātā.

Rietumeiropas cilvēku paradums visu laiku smaidīt ir no mazotnes ieaudzināts, bet ir jāsaprot, ka tā ir tikai maska, ka patiesībā viņi nemaz nav laipni un nemaz nevēlas smaidīt, smaids ir mākslīgi radīts, automātiski izspiests.

Krievijā pierasts atklāti izrādīt savas emocijas, gan pozitīvās gan negatīvās. Ja viss ir labi tad cilvēki ir sirsnīgi un atsaucīgi, bet konflikta gadījumā atklāti izrādīs naidu un neskoposies ar necenzētiem vārdiem, konfliktā var izmantot arī fizisko spēku. Krievi nevienu necenšas un negrib saprast, fanātiski tic savai taisnībai, un to ar varu cenšas uzbāzt visiem pārējiem. Sabiedrībā valda nolaidība, bezatbildība un nekārtība.

Dienvidnieki kopumā ir kaislīgāki, straujāki, ātri uzbudinās, nekontrolē savas emocijas.

Austrumu cilvēki ir sirsnīgāki, izpalīdzīgāki, atvērtāki, bet nekārtīgi, neievēro likumus.

Indiešu uztverē cilvēks no Rietumu pasaules ir bezdievis, egoists, kurš neciena vecākus un neievēro nekādas tradīcijas, kā arī nemāk uzvesties sabiedrībā, vienu vārdu sakot ir idiots, turklāt ļoti bagāts, un sakarā ar to tā ir svēta lieta no viņa izpurināt naudu, kuru viņš pats tā īsti nezin kur likt. Savukārt Rietumu sievietes indieši uzskata izvirtušām un netikumīgām, kas staigā apkārt atkailinātas, ar nolūku piesaistīt sev pēc iespējas vairāk tēviņus seksam.

Āzijā savstarpējās attiecības ģimenē ir daudz pareizākas nekā Rietumvalstīs. Vīrieši ir vīrišķīgāki un sievietes sievišķīgākas, sievietes saimnieko pa māju, bet vīrieši pelna iztiku ārpus mājas, katrs izpilda savus pienākumus, ir ļoti mazs šķirto laulību procents.

Aziātu sievietes tradicionāli apmāca jau no bērnības un viņas labi saprot vīrieša dabu, tāpēc viņas neuzķeras ārišķībām, uz lētiem komplimentiem, un nav tik viegli ievelkamas gultā, kā Rietumu sievietes.

Vairums arābu pasaules vīriešu uzskata,  ka Rietumu sievietes ir pārlieku emancipētas, izvirtušas un netikumīgas, kas staigā apkārt atkailinātas, ar nolūku piesaistīt sev pēc iespējas vairāk tēviņus seksam. Prakse arī rāda, ka pietiek apbērt tādu sievietei ar komplimentiem, lai viņa būtu gatava seksam. Ja jau Rietumu sieviete pati tā uzvedas, tad vairums šo vīriešu uzskata, ka nav grēks tādu sievietei bez ceremonijām ievilkt gultā īslaicīgam seksam, un tas neradīs nekādas sekas un neuzliek nekādu atbildību.

Paradokss ir tas, ka pat it kā izglītotas sievietes, no komplimentiem apskurbušas nespēj noticēt faktam, ka viņas vienkārši tiek apvārdotas, notic komplimentiem un solījumiem, un ir gatavas pārdot pat visu savu iedzīvi, lai tikai varētu būt kopā ar jauno kavalieri, pilnīgi aizmirst par elementāro drošību, lētticīgi brauc vienas pašas ciemos uz svešām valstīm, nezinot ne valodu, ne vietējās parašas un tikumus.

Šādi braucieni lielākoties beidzas ar sasistu sirdi, tukšu maku vai vēl sliktāk ar bezpalīdzīgu verdzību bez iespējas kādam sūdzēties vai aizmukt. Tūkstošiem Rietumu sieviešu šādi pazūd bez vēsts un neviens no tuviniekiem pat nezina kur viņas ir un ko tur dara.

Tie musulmaņu vīrieši, kas paši ir spēcīgi un vīrišķīgi, izvēlas sev par sievām sievišķīgas un tikumīgas aziātu sievietes. Tādi nekad neprecēsies ar Rietumu sievietēm, kas ir neatkarīgas un vīrišķīgas, jo viņi nespēs sadzīvot kopā, vīrišķīgiem vīriešiem patīk tikai sievišķīgas, maigas un padevīgas sievietes.

Tie musulmaņu vīrieši, kas paši ir sievišķīgi, stipri orientēti uz seksu un baudām, kas negrib strādāt un nespēj sevi uzturēt, tie kāri skatās uz Rietumu tūristēm, kas atbraukušas atpūsties, cerībā, ka ar komplimentiem vien varēs dabūt bezmaksas seksu, naudu un citus labumus, kā piemēram Eiropas vīzu un iespēju braukt uz dzīvot Eiropu, apprecoties ar šo sievieti. Parasti viņi izvēlas par upuriem par sevi vecākas sievietes, kas dzīvē vīlušās, un iekritušas depresijā, jo tām vieglāk sagrozīt galvu.

Rietumeiropas cilvēki savā būtībā ir lieli egoisti, bet tas tiek slēpts aiz ārišķīgo manieru maskas. Pats rietumu cilvēku dzīvesveids ir vientuļš un egoistisks, tie parasti strādā individuāli, apkalpojot kaut kādas mašīnas, brauc uz darbu vienatnē ar mašīnu, darbā vientuļi sēž pie datora, ar apkārtējiem nesarunājas, mājās norobežojas savā dzīvoklī, vai vismaz atsevišķā istabā. Tie patiesībā nemaz nemāk atrasties sabiedrībā un rēķināties ar citiem, kur valda dažādi viedokļi. Ja kāds kaut ko dara ne pa prātam, kolīdz tiek aizskarts viņu egoisms, tā uzreiz izceļas konflikts, kurā tie nemēģinādami otru saprast ar varu uzspiež savu taisnību izmantojot savu ietekmi vai meklē juristu palīdzību.

Latvijā ir stipri jūtama Rietumu kultūra, bet tomēr mazākā mērā, te cilvēki ir draudzīgāki, ar atvērtu sirdi, ir vieglāk nodibināt tuvas attiecības, tie viens otram palīdz. Latvijā daudz cilvēku interesējas par garīgo attīstību, lasa grāmatas, apmeklē lekcijas.

Sievietei, pirms uzsākt ģimenes attiecības ar ārzemnieku, ir nopietni jāapdomā, vai viņa ir gatava dzīvot tajā kultūrā, un sekot visiem tiem principiem, kuriem seko viņas nākamais vīrs. Maz iespējams, ka vīrs gribēs pāriet sievas kultūrā.

Svarīgs apstāklis ir valodas atšķirības. Iebraucējs, kuram attiecīgā valoda nav dzimtā, nekad nespēs uztvert sava laulātā drauga ārzemnieka valodas nianses visos smalkumos, nesapratīs vārdu spēles un kalambūrus, viņu savstarpējās saziņas valoda būs pavisam primitīva, tai pietrūks skaistuma. Nabadzīgā vārdu krājuma dēļ cilvēks nemācēs pats skaisti izteikties, un nesapratīs tos, kas runās bagātā valodā, izteiksies poētiski. Līdz ar to arī visa verbālā komunikācija ar ārzemnieku būs primitīva no abām pusēm.

Pārbraucot uz ārzemēm, sieviete zaudē attiecības ar visiem radiniekiem un draugiem, tai gandrīz pilnībā pazūd viss draugu un tuvinieku atbalsts.

Pārceļoties uz dzīvi ārzemēs pirmie 3-5 gadi paies kamēr pieradīs pie jaunajiem apstākļiem, viss tur būs svešs, no tā paaugstināsies stress.

Dažreiz gadās, ka sievietes ar vēlmi apmierināt savas savtīgās intereses, aiz materiālā aprēķina dodas laulībā ar bagātākiem Rietumu vīriešiem, pat neskatoties uz nepatiku pret savu partneri, bet šādas attiecības bieži ir īslaicīgas un beidzas ar šķiršanos vai konfliktu. Partneris (jāatceras ka vīrieši ir praktiski)  labi zinādams ka sieviete apprecējusies aiz aprēķina un būdams egoists un aprēķinātājs, apmaiņā pret materiālo atbalstu, pieprasīs ne tikai seksu, bet arī mīlestību, pazemību un kalpošanu, ko sieviete nemaz negribēs un nespēs notēlot.