Materiālo problēmu garīgais risinājums

Materiālajā pasaule katrs cilvēks pats sevi uzskata par galveno, pats sevi liek par pasaules centru.

Tur, kur ir personības, tur ir atšķirīgi viedokļi, tur kur ir atšķirīgi viedokļi, tur noteikti būs konflikti, gan ģimenes līmenī, gan sabiedrībā. Visus konfliktus rada attiecības starp cilvēkiem sabiedrībā.

Bieži cilvēki, redzot visapkārt konfliktus un ciešanas, meklē alternatīvu materiālajai dzīvei, kādu citu dzīves mērķi, un tā meklējumos pievēršas dievam.

Ir nepareizi iedomāties, ka ejot pa garīgās attīstības ceļu, tur viss būs skaisti un visi būs loti labi. Arī garīgajā pasaulē starp ticīgajiem ir konflikti un problēmas.  Nekur pasaulē nav tā, ka nav nekādas problēmas, uz to cerēt ir utopija.

Cilvēka uzdevums ir nevis tiekties pēc tā, lai apkārt būtu harmoniska vide un sabiedrība, to nav vērts censties radīt, apkārtējos neviens nevarēs izmainīt, bet vajag iemācīties sevi radīt tādas īpašības, lai spētu mierīgi uz to visu noskatīties

Konfliktus starp ticīgajiem rada nevis garīgā dzīve, bet paši cilvēki, kas ieradušies garīgajā dzīvē no materiālās dzīves, kur ir to iemācījušies.

Ir trīs veida ciešanas – tādas ko sagādā ķermenis, ciešanas  ko mums rada citas dzīvās būtnes, un ciešanas  no apkārtējās vides.

Visu to kontrolē Dievs, un faktiski visas šīs ciešanas nav nejaušību radītas,  tās visas mums tiek dotas  ar Dieva ziņu, jo tā viņš mūs audzina.

Materiālā pasaule ir pilna ar ciešanām, tajā neviens nevar būt patiesi laimīgs. Ja mēs gribam no tām ciešanām atbrīvoties, tad vienīgais ko var darīt ir jāsāk kalpot dievam.

Kā rīkoties lai to sasniegtu, kādas īpašības sevī jāattīsta:

1) jāatmet savas ambīcijas, jāsaprot ka tu neesi liels un varens.

2) ar savu darbību nekad nevienam nesagādāt grūtības,  nevienam nedrīkst radīt trauksmi, un pašam ne par ko neuztraukties, saglabāt mieru gan laimē, gan nelaimē, bailēs un uztraukumā.

3) uzstādīt sev dzīves mērķi – kalpot dievam, sagādāt viņam prieku, neko negaidīt no viņa, bet pacietīgi paciest savu karmu.

Cilvēka lēmums dzīvot pēc dieva likumiem, kalpot dievam, ir radikāls lūzums viņa garīgajā attīstībā, tad arī cilvēkā sāk izpausties satva guna.