Sāls

Sāls

Sāls ir minerāls, kas sastāv galvenokārt no nātrija hlorīda (NaCl), ķīmiska savienojuma, kas pieder pie sāļu klases. Sāls lielos daudzumos ir atrodama jūras ūdenī, atklātā okeānā, kur tā koncentrācija ir apmēram 35 grami uz litru. Sāls ir ļoti svarīga dzīvnieku un cilvēka organisma funkciju nodrošināšanai. Sāls ir viena no visvairāk visur esošajām pārtikas garšvielām, bet sālīšana ir visizplatītākā metode pārtikas konservēšanai.

Rafinēta un nerafinēta sāls

Organismam sāls ir ļoti nepieciešama. Tā ir vajadzīga, lai normāli sagremotu ogļhid­rātus, jo tikai dabiskās sāls klātbūtnē siekalas un aizkuņģa sula spēj noārdīt ogļhidrātus saturoša uztura šķiedrainās daļas. Izšķīdusi sāls atvieglo gremošanas procesu un attīra zarnu traktu. Ja šūnas cieš no mikroelementu trūkuma uzturā, tās zaudē spēju regulēt savus jonus. Jonu regulācijas traucējumiem ir dramatiska ietekme uz cilvēka organismu. Ja jonu līdzsvars tiek zaudēts kaut vai uz vienu minūti, šūnas pārplīst. Rezultātā rodas nervu slimības, galvas smadzeņu bojājumi, muskuļu spazmas, kā arī šūnu atjaunošanās procesa traucējumi.

Sāls lietošana

Lai organisms spētu sāli izmantot, to nedrīkst uzņemt sausā veidā. Tas nozīmē, ka tai ir jābūt izšķīdušā veidā augļos, dārzeņos graudos un pākšaugos . Ja sāli lieto sausā veidā, tad tā organismā nenonāk jonu veidā un rada slāpes, kas ir zīme tam, ka organismā ir problēmas. Turklāt sāls turpina kaitēt, jo tā netiek pietiekami absorbēta un izmantota.

Šķipsniņu sāls var izšķīdināt mazā ūdens daudzumā un šo ūdeni var pievienot dārzeņiem vai citiem produktiem, kuri neliek karsēti, tas veicina gremošanu un mazina organisma skābumu. Ja dzeramajam ūdenim pievieno šķipsniņu sāls, tā piešķir ūdenim sārmainas īpašī­bas un nodrošina organismu ar nepieciešamajiem makroelementiem un mikroelementiem.

Varbūt ir lieki atgādināt, ka ēdienam jābūt garšīgam, bet ne sāļam. Cilvēkiem ar pītas un kaphas ķermeņa tipu nepieciešams mazāks sāls daudzums nekā vatas tipa cilvēkiem.

Sāls funkcijas organismā:

  • Savienojumā ar ūdeni tā stabilizē neregulāru sirdsdarbību un regulē asinsspiedienu.
  • Izdala lieko skābumu no organisma Šūnām, īpaši no smadzeņu šūnām.
  • Līdzsvaro cukura līmeni asinīs, kas ir īpaši nozīmīgi cukura diabēta slimniekiem.
  • Rada organisma šūnu darbībai nepieciešamo elektrisko lādiņu.
  • Veicina barības vielu absorbciju no zarnu trakta.
  • Veicina plaušu attīrīšanos no lipīgām gļotām, īpaši tiem cilvēkiem, kuri cieš no astmas un cistiskās fibrozes jeb mukoviscidozes,
  • Palīdz pret kataru un sinusu aizsprostojumiem,
  • Ir spēcīgs dabiskais antihistamīns,
  • Novērš muskuļu krampjus,
  • Palīdz pret pārmērīgu siekalu veidošanos; ja naktī pa mutes kak­tiņiem tek siekalas, iespējams, ka cēlonis ir sāls deficīts,
  • Nostiprina kaulus; 27 % organisma sāļu atrodas kaulos, tāpēc sāls deficīts un/vai rafinēta, nevis dabiska sāls lietošana ir galvenais osteoporozes cēlonis,
  • Regulē miegu; darbojas kā dabisks hipotonisks līdzeklis. Palīdz izvairīties no podagras un podagras tipa artrīta,
  • Palīdz nodrošināt seksualitāti un libido,
  • Novērš varikozu un izspiedušos vēnu veidošanos kāju apakšstilbos un augšstilbos,
  • Apgādā organismu ar vairāk nekā 80 nozīmīgiem minerālelementiem.

Sāļa garša ir nepieciešama, lai nodrošinātu tonusu, spriedzi, aktivitāti, bet sāls jālieto ar mēru. Parasti tie cilvēki, kuri ir pārlieku kaislīgi, kuri ir aktīvi, bet neprot atpūsties, mīl pārsālīt ēdienu. Ja cilvēks lieto par daudz sāli, viņa kauli paliek trausli, palielinātais sāls daudzums izsauc slāpes, pastiprina vatu, var radīt locītavu problēmas, jo tajās nogulsnējas sāls, izkalst locītavu šķidrums. Ja tiek uzņemta pārāk daudz daudz sāls, tad palielinās pita, pasliktinās redze. Bet kopumā sāļā garša ir obligāti nepieciešama. Tie, kas vispār nelieto sāli, ēd nesālītu, svaigu pārtiku, tie pamazām zaudē savu tonusu.

Rafinētā sāls (ķīmiskās rūpniecības bioprodukts) satur 99,9% NaCl (nātrija hlorīda) un bez tam tur tiek pievienotas kaitīgas piedevas pret salipšanu un citas, piemēram, alumīnija silikātu, kas ir galvenais Alcheimera slimības izraisītājs. Galda sāls tiek iegūta izrokot no pazemes sāls atradnēs, tā tiek daudz vairāk rūpnieciski apstrādāta, lai attīrītu no piemaisījumiem. Lai sāls neabsorbētu mitrumu un tādējādi būtu ērtāks patērēšanai, sāls ražotāji pievieno ķīmikālijas, piemēram, ūdeni absorbējošas vielas (desikantus) un dažādus balinātājus. Pēc šādas apstrādes sāls vairs nespēj saistīties ar cilvēka organisma šķidrumiem, tāpēc pastāvīgi tiek grauti ķīmiskie un vielmaiņas procesi. Ūdens aizture un problē­mas ar nierēm un asinsspiedienu ir vieglāk pamanāmās rafinētā sāls lietošanas sekas. Dehidratācijas jeb atūdeņošanās efekts, ko izraisa rūpnieciski ražotais sāls, veicina  žultsakmeņu veidošanos, ķermeņa masas palielināšanos, augstu asinsspiedienu un citas veselības problēmas. Rafinētā sāls ķermenim nedod nekādu labumu. Turklāt tā rada dažādas veselības problēmas, arī žultsakmeņus.

Nerafinēta, neapstrādāta jūras sāls

Dabīga sāls, kuru organisms spēj pārstrādāt, uzsūkt un izmantot, ir nerafinēta, neapstrādāta jūras sāls vai akmeņsāls. Jūras sāls tiek ražota iztvaicējot okeāna ūdeni vai ūdeni no sālsūdens ezera, parasti to paveic ar pavisam nelielu tehnoloģisku apstrādi, tādejādi saglabājot sālī tajā dabiski esošās minerālvielu un mikroelementus.

Nerafinēta jūras sāls satur apmēram 50 % NaCl (nātrija hlorīdu), un citas minerālvielas (sāļus), kā magnija sāļus, kalcija, kālija sāļus, mangāna sāļus, fosfora sāļus, joda sāļi , u.c., kopā vairāk nekā 100 minerālvielu, kas sastāv no 80 ķīmiskajiem elementiem  dažādu sālu formā.

Himalaju sāls

Himalaju sāls ir akmeņsāls no raktuves Pendžabas reģiona Pakistānā, kas paceļas no Indas-Gangas līdzenumā. To iegūst no Khevra sāls raktuvē, kas atrodas apmēram 300 km attālumā no Himalajiem. Sāls ir sarkanīgā vai rozā krāsā, ko piešķir dzelzs oksīda klātbūtne, bet ar daži kristāli var būt arī baltā vai caurspīdīgā krāsā. Nātrija hlorīda saturs ir 95-98%.

Melnā sāls

Melnā sāls ir īpašs indiešu vulkāniskās kalnu sāls paveids. Melnā sāls ir dabiska neattīrīta sāls, kura satur sērūdeņradi un ir bagāta ar jodu, kāliju, sēru, dzelzi un citiem mikroelementiem. Patiesībā, šī sāls ir rozīgi lillā – pelēcīga. Tai ir īpatnēja sēra minerālu smarža, taču, saskarē ar pārtikas produktiem, tā ātri vien pazūd. Melno sāli iegūst no vulkāniskajiem reģioniem Pakistānā un Indijā. Indiešu virtuvē melno sāli lieto kā garšvielu un ar to piešķir īpatnēju aromātu pikantiem svaigajiem salātiem, sauktiem par „čat” un arī svaigiem čatnijiem, uzkodām, marinādēm, raitām (uz jogurta bāzes gatavoti salāti) un daudz citiem pikantiem Indijas izstrādājumiem. Melnajā sālī NaCl saturs ir zemāks nekā parastajā vārāmajā sālī, tāpēc tas ir veselīgāks locītavām. Normālā daudzumā lietojot, melnais sāls neaizkavē šķidruma izdalīšanos no organisma, kā to dara citi sāls veidi. Saskaņā ar Ajurvēdu melnā sāls satur ūdens un uguns pirmelementus, tāpēc tā veicina intelekta gaišumu un pastiprina zarnu peristaltiku, darbojas arī kā viegls caurejas līdzeklis.