Vecumdienas

Mūsdienās garīgās mācības ir sajauktas ar misticismu un sadalītas daudzos dažādos novirzienos un reliģiskās grupās, tā sajaucot galvu cilvēkam.

Cilvēki, pienākot vecumam, tā vietā, lai nodarbotos ar garīgo praksi, turpina dzīvot materiālismā, tiecas pēc bagātības, komforta un seksuālām baudām.

Vīrietim kam jau ir piedzimuši mazbērni, ir jāatsakās no ģimenes dzīves un jāfokusējas un garīgām vērtībām.

Sievietei, kas kļuvusi par vecomāti, jāturpina dzīvot ģimenē un jāpalīdz audzināt mazbērnus.

Vecumdienās cilvēkiem vajadzētu nodot savas zināšanas citiem, bet parasti viņiem vienkārši nav ko dot, tāpēc daudzi no viņiem novēršas,  jo viņi neko prātīgu pateikt nav spējīgi.

Mūsdienās  daudzi veci cilvēki, kas ir dzīvojuši grēcīgu dzīvi, nav uzaudzinājuši labestīgus bērnus, kas viņus atbalsta, vecumdienās joprojām tiecas pēc materiāliem labumiem ir palikuši pārliecināti materiālisti un ir neapmierināti ar visu apkārtējo, slimi un īgni burkšķētāji.

Savas grēcīgas dzīves rezultātā daudzi vecie cilvēki ir sabeiguši savu veselību, tiem ir vesela buķete nopietnu slimību,  kas liek tiem pavadīt daudz laika sēžot rindās poliklīnikās un guļot slimnīcās, lielu daļu no niecīgās pensijas tie iztērē aptiekās, lai iegādātos dārgas zāles – ķimikālijas, kas viņu veselību vairumā gadījumos tikai vēl vairāk sabendēs. Vārgi un ar pavājinātu saprašanu viņi skatās TV, seko politikai, prāto par ko balsot, bet nespējot izvērtēt politiķus pēc būtības, viņi vēlēšanās  balso par apšaubāmām personām, kas palaidušas lētu reklāmu, pūšot lētticīgajiem acīs miglu.