Vēdiskā psiholoģija

Psiholoģija mūsdienās mēģina saprast cilvēka iekšējo būtību, vērojot cilvēka ārējo uzvedību. Patiesībā vajag izprast iekšējo būtību, un izejot no tās paredzēt ārējo uzvedību, bet, diemžēl, Rietumu psiholoģija nezina cilvēka uzbūves vispārējo struktūru. Psiholoģija, kas pēc nosaukuma ir zinātne par “dvēseli” (tulk. psicho – dvēsele), pati dvēseles esamību noliedz, un nesaprot prāta, saprāta un egoisma atšķirīgo dabu, bet uzskata, ka tas viss ir viens vesels. Psiholoģija kā vienota zinātne vispār neeksistē, ir dažādas jomas – psihoanalīze, psihosintēze, Geštalta terapija, NLP, holotropiskā terapija, u.c. neskaitāmas teorijas, kas cita no citas būtiski atšķiras, bet nav vienas kopīgas psiholoģijas teorijas. Rietumu psiholoģijā ir izstrādātas daudz dažādas metodes, kas ļauj ietekmēt cilvēka prātu, lai palīdzētu personai sasniegt dažādus mērķus. Daudzos gadījumos psihologi iesaka rīkoties egoistiski, neņemot vērā karmas likumus, un cilvēks paklausot šiem padomiem, rezultātā iegūst nākotnē vēl lielākas problēmas un ciešanas.

Lai pievilinātu naivus cilvēkus savai apmācībai, psihologi vilina ar solījumiem atrisināt cilvēka sadzīves problēmas un uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Taču nesaprotot pasaules uzbūves likumsakarības nav iespējams uzlabot savu karmu. Ir ļoti maza varbūtība, ka psihologs varēs paglābt cilvēkus no ciešanām un izmainīt viņa karmu, kā viņi reklamējot sevi bieži vien apgalvo.

Vairumā gadījumos mūsdienu psihologi un psihiatri, tādi kas neatzīst dvēseles esamību un nezin Vēdas, patiesībā ir tikai fiziologi. Tādi psihologi uzskata, ka cilvēka uzvedību nosaka smadzeņu kaut kādi impulsi, kuru izcelsmi viņi paši nevar izskaidrot, un tas, ka viņi psiholoģiskās problēmas ārstē ar tabletēm, tas ir tam pierādījums. Tāpēc faktiski daudzus šos mūsdienu psihologus un psihiatrus nevar saukt par psihologiem un psihiatriem, bet ir jāsauc vienkārši par konsultantiem. Ja šāds konsultants tomēr atsaucas uz Dievu savās konsultācijās, tad viņš ir viltīgs krāpnieks.

Tikai viedais, tāds cilvēks, kas zina vēdas, Dieva likumus, tāds, kas zina, ka cilvēks ir dvēsele, kuru ietver atsevišķi ķermeņi – prāts, saprāts un ego, un zin to atšķirīgo dabu, tikai tāds var saukties par psihologu.

Vēdiskās filozofijas pamatā ir sapratne, ka cilvēks dzīvo ļoti daudzas dzīves, dvēsele pārmiesojas aizvien jaunā un jaunā ķermenī, saskaņā ar savām darbībām iepriekšējā dzīvē pēc karmas likuma. Nepareizas darbības šajā dzīvē var sabojāt daudzas nākošās dzīves, kad varbūt nāksies iemiesoties dzīvnieka ķermenī, vai arī piedzimt ļoti sliktos apstākļos, kad apkārt valdīs bads un vardarbība.

Rietumu psiholoģija apskata cilvēku kā “attīstītu mērkaķi”, un, lai gan apgalvo, ka strādā ar cilvēka personību un prātu, patiesībā tai nav skaidra izpratne ne par vienu, ne otru. Ja uzdosiet rietumu psihologam tādus jautājumus kā, kas ir dvēsele, prāts vai personība, Jums neizdosies iegūt skaidru atbildi.

Mūsdienās valdošā ateista filozofijas pamatā ir sapratne, ka cilvēks ir netīšām piedzimis kaut kādas nejaušības rezultātā, un visa viņa dzīve ir nejaušību virkne, un kad viņš nomirs ar to viss beigsies, tāpēc vajag dzīvot pēc devīzes: “Ēd, dzer un priecājies!”