Vitamīni

Problēma ar vitamīniem organismā var veidoties tad, ja organisms nespēj uzņemt kādu no vitamīniem, ja traucēta kādu orgānu darbība, vai organisma piesārņotības dēļ.  Ja mēs tad sākam pastiprināti lietot šos trūkstošos vitamīnus, kas ir aktīvas vielas, organisms spiests tos steidzami izvadīt kā piesārņojumu, tā mēs nodarām sev ļaunumu, tas var radīt alerģijas vai citas problēmas.

Ja trūkst kāds vitamīns, tad vienīgais, ko var darīt, ir vairāk lietot dabīgus produktus, augļus vai dārzeņus, kas šos vitamīnus satur.

Pat ēdot parastu ēdienu, cilvēks uzņem visus vajadzīgos vitamīnus, pietiekoši lielā daudzumā, tik cik organismam nepieciešams.

Zinātnē nav konkrēta viedokļa par vitamīnu veselīgumu, zinātnieku viedokļi ir diametrāli pretēji. Ir zinātniski pierādīts, ka vitamīni nepieciešami ļoti mazos daudzumos. Nav zinātniski pierādīts mākslīgo vitamīnu derīgums. Daļa zinātnieku uzskata, ka mākslīgie vitamīni ir kaitīgi veselībai, citi saka ka veselīgi. Vitamīnu reklāmas ir farmaceitisko firmu mārketings.

Ajurvēdā nekur nav minēts, ka cilvēkam ikdienā būtu jāuzņem papildus vitamīni. Vesels organisms pats spēj sintezēt visus vitamīnus un ilgstoši uzglabāt.

Tiem vitamīniem, kas atrodas augu sastāvā, tiem piemīt psihiskā enerģija, kas palīdz tiem asimilēties un nonāk līdz šūnu līmenim.

Mākslīgie vitamīni dabā nav satopami, un tos visus ir jāuzskata par nedabīgiem, ķīmiskiem, sintētiskiem produktiem. Visi sintētiskie vitamīni ir kaitīgi (tas ir arī zinātniski pierādīts), jo praktiski nepārstrādājas organismā, bet piesārņo to, piemēram, papildus C vitamīna lietošana rada nervu sistēmas problēmas un hormonālo disfunkciju.

Ķīmiskiem vitamīniem nav psihiskās enerģijas, tāpēc tie nonākot asinīs, šūnu līmenī nespēj asimilēties, tāpēc tos nieres cenšas izfiltrēt un izvadīt, taču tas tik vienkārši neizdodas un tad nierēs veidojas nierakmeņi.