Konflikti ģimenē

Mēs dzīvojam strīdu laikmetā, dzīve bez strīdiem gandrīz nav iespējama. Bieži gadās, ka skatoties uz laulāto pāri ārēji izskatās, ka viss ir ļoti labi, bet abi ir nelaimīgi.

Visu ģimenes konfliktu pamatā ir tumsonība, vēdisko likumu nezināšana. Vairumā gadījumu strīdi ir pilnīgi bezjēdzīgi, to iemesls ir tas, ka katram ir savs atšķirīgs viedoklis, un otra viedokli negribam pieņemt, bet galvenais ir šos strīdus nepārvērst par problēmu.

Sievietei sevi jānostāda zemāk. Ja viņa nostāda sevi attiecības kā vienlīdzīgu, tad vīrs ar viņu sāk konkurēt, rodas konflikti, bet ja nostāda sevi kā zemāku, tad vīrs viņu aizsargā. Ja viņa nostāda sevi attiecības augstāk, tad vīram rodas pretestība pat ja spriedums ir pareizs.

Pagale viena nedeg – viens cilvēks nevar radīt konfliktu, lai rastos konflikts ir jābūt vismaz diviem vainīgajiem.

Katrs cilvēks, ar ko mēs dzīvē satiekamies un esam kopā, ir mūsu skolotājs. Visnozīmīgākais skolotājs ir vīrs/sieva. Ja mēs uz viņu dusmojamies, esam nikni, tad tas nozīmē, ka tas, ko viņš mums izdarīja, parādīja un izgaismoja negatīvās īpašības mūsos pašos.

Katru konfliktu var atrisināt pielietojot zināšanas par pareizām attiecībām ģimenē.

Jebkura konflikta gadījumā sievietei ir vispirms jāpiekāpjas, nekādā gadījumā viņa nedrīkst asi oponēt, pat ja viņa ir ļoti pārliecināta par savu taisnību. Nekādā veidā sieviete nedrīkst atklāti asi vērsties pret vīrieti.

Tikai pēc tam kad konflikts norimis, sieviete var mēģināt diplomātiski mēģināt jautājumu vērst sev par labu, bet to jādara ar tikai mīlestību.

Ja laulības dibinātas uz emociju un seksuālās kaisles bāzes, kā tas ir lielākā vairumā gadījumu, un tām nav garīga pamata, tad laulības iziet sekojošas četras materiālo attiecību fāzes :

• Bada stadija. Izbadējies cilvēks nav izvēlīgs, tam viss liekas labs, tā katrs sava partnera nepilnības neredz, cilvēkam kaisles uzplūdumā apmiglojas prāts, līdz tam laikam, kamēr izsalkums pēc seksa ir likvidēts.
• Piesātināšanās fāzē cilvēks sāk jau otru vērtēt, jo tad, kad bads ir remdēts, tad cilvēks sāk saskatīt jau arī sava partnera trūkumus, patiesībā tikai tad sākas reālas attiecības.
• Pārsātināšanās fāzē, kad visi seksa labumi ir jau apnikuši, katrs sevi attiecībās sāk parādīt tādu, kāds viņš patiesībā ir.
• Pretīguma fāze. Pārsātināšanās fāzei beidzoties uz seksu bāzētā lielā mīlestība pāriet tikpat lielā naidā un vilšanās. Tad ģimene vai nu izjūk, vai arī tajā saglabājas tikai formālas attiecības, bet katrs jau dzīvo savu dzīvi. Bieži gadās, ka katram uzrodas savi mīļākie, draugi, draudzenes, atšķirīgas intereses, pat nauda tiek dalīta. Tādās ģimenēs valda savstarpēja necieņa, neiejūtība, attiecības ir konfliktainas un visi cieš, it īpaši bērni.

Cilvēki, kas nonākuši pēdējā fāzē vienkārši nav sapratuši laulību psiholoģiju un seksuālās mīlestības dabu.