Agrīnās attīstības negācijas un riski

Tagad ir kļuvis populāri bērnus sākt apmācīt jau agrā bērnībā, ir daudz dažādu agrīnās bērnu attīstības privāto bērnudārzu, papildu izglītības centru, utt. kas tiek pamatots ar nesen izdomāto saukli, ka jo agrāk sāk mācīties, jo labāk. Šie cilvēki uzskata, ka tādā veidā varēs izveidot bērnu par ģēniju. Tā tiek popularizēta ideja, ka apmācīt bērnu būtu labi jau tūlīt pēc piedzimšanas. Daži psihologi pat ir izvirzījuši hipotēzi, ka vajag sāk bērnu mācīt tam esot vēl dzemdē.

Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šī metode nedod nekādu rezultātu. Sākumā tāds bērns pēc attīstības ir nedaudz priekšā pārējiem. Pētījumi parādīja, ka sākumā tādiem bērniem viss padodas nedaudz vieglāk, bet vēlāk dzīvē  kļūst skaidrs, ka agrīnās piespiedu mācības nesniedza viņiem nekādas priekšrocības ilgtermiņā, salīdzinot ar citiem vienaudžiem. Visu to, ko ar lielām mokām bērnam iemāca agrīnā vecumā, tas varētu vēlāk iemācīties ar daudz mazāku piepūli.

Agrīnās attīstības idejas pamatā ir aplams pieņēmums, ka agrākā vecumā bērnam ir vieglāk iemācīties nekā vēlākā vecumā. Patiesībā bērna fizioloģija un psihe attīstās pakāpeniski, tam attīstās tikai tās funkcijas, kas ir dotajā vecumā nepieciešamas. Mēģināt piestūķēt bērnu ar informāciju, kas nav atbilstoša šajā attīstības stadijā var izraisīt vēlāk problēmas.

Bērniem nevajag likt nodarboties ar hatha jogu. Bērna ķermenis ir elastīgs un tie spēj izpildīt asanas, bet,  kamēr saprāts nav nobriedis, viņi to nesapratīs. Izņēmums vienīgi ir tad, ja bērns ir garīgi attīstīta dvēsele un pats labprātīgi bez nekādiem pamudinājumiem grib nodarboties ar jogu.