Ajurvēda

Austrumu medicīna, jeb Ajūrvēda, ko mūsdienās mēdz saukt par “alternatīvo”, patiesībā ir tradicionālā, tā ir medicīna, kuru praktizēja cilvēki tūkstošiem gadu līdz tam laikam kamēr sāka izplatīties tagadējā Rietumu alopātiskā medicīna. Ajurvēdu neviens nav izdomājis, tā ir no Dieva.

Visas pārējās medicīnas ir cēlušas no Ajurvēdas. Ajurvēda Indijā vēl joprojām ir tradicionālā, pamata medicīna.

Hipokrāts tiek uzskatīts par mūsdienu medicīnas tēvu, bet faktiski viņš transformēja Ajurvēdu pēc savas izpratnes, un nodeva pārējiem. Pēc tam Avicenna šo darbu pārņēma un viduslaikos popularizēja ajurvēdas zināšanas visā pasaulē. Avicenna savas zināšanas balstīja uz ajurvēdas traktātu Aštanga Hridaija, un pasniedza to savā interpretācijā tautai. Viņš arī pirmais sāka popularizēt alopātiskās ārstēšanas metodes, tas ir, slimības seku likvidēšanu, kas šobrīd ir Rietumu medicīnas pamatā.

Ajur – dzīve, veda – zinātne. Zinātne pār dzīvi.

Mūsdienās Ajurvēda balstās uz 3 galvenajiem darbiem – Aštanga Hridaja, Šušruta samhita un Čaraka samhita.

Ājurvēda apskata un ārstē visu kopumā, ne tikai atsevišķu slimību, pie kam lielāku nozīmi piešķirot slimību cēloņu likvidēšanai.

Lai izvairītos no slimībām cilvēkam jādzīvo harmonisku dzīvesveidu, atkarībā no sava ķermeņa konstitūcijas, vecuma, garīgā stāvokļa, kas katram pacientam individuāls. Viens no Ajurvēdas pamatpostulātiem ir šāds : „Kas vienam nektārs, tas otram inde”. Tas nozīmē, ka nevienas zāles un neviena diēta nav vienlīdz laba visiem, tās zāles, kas vienam palīdz, citam ir kaitīgas, un tā diēta, kas vienam uzlabos veselību, citam sabojās veselību vēl vairāk.

Ājurvēdas ārstēšanas uzdevums ir atjaunot līdzsvaru starp mums un apkārtējo pasauli, padarot dzīvi harmonisku un laimīgu. Ājurvēdas ārsts norāda kā pareizi dzīvot, lai atveseļotos un neslimotu.

Ja cilvēks saslimst, tad jāpadomā, ar ko mēs kādu esam apvainojuši, ko nepareizi esam darījuši. Noteikti ir jābūt kaut kādam iemeslam sevī, neviena slimība nav nejaušības sekas.

Cilvēkam ir jānomirst pilnīgi veselam, nevis slimam. Slimības nepazūd pārdzimstot, tie kas nomirst slimi, tādi arī piedzims nākošajā dzīvē vai vēlāk saslims ar to pašu slimību.

Visas vēdiskās zināšanas tika pierakstītas vēdās, vienā no četrām galvenajām vēdām, Rigvēdā, ir norādes par ajurvēdu, aprakstītas daudzas slimības un dotas to ārstēšanas metodes. Daudzi terapeitiski materiāli kā mumio, u.c, tur ir aprakstīti.