Askēzes

Ir četri reliģiskās dzīves principi: Askēzes, tīrība, žēlsirdība un patiesīgums.

Un ir sekojošas darbības, kas iznīcina šos principus. Neatļauts sekss iznīcina prāta tīrību, tas ietver sevī pārmērīgu tieksmi uz sievietēm. Atļauts sekss ir tikai sekss ar savu sievu/vīru, viss pārējais ir neatļauts sekss, seksa ar jebkuru personu, ar kuru nesaista laulības dzīve, ir neatļauts sekss. Žēlsirdību iznīcina gaļas ēšana, cilvēks paliek rupjāks un nežēlīgāks, pats to praktiski nemana. Patiesīgumu iznīcina azarta spēles.

Askēze ir kad cilvēks kaut ko upurē dievam. Tas var būt kalpošana kādam, savu pienākumu izpildīšana, pareizs dzīvesveids, atteikšanās no kaut kādiem labumiem vai baudām, garīgās literatūras lasīšana. Askētismu iznīcina apdullinošās vielas, jo tās rada piesaisti, kas sagrauj gribasspēku. Visas narkotiskās vielas cilvēkā palielina tumsonību, kafija piemēram. Alkohols padara cilvēku par muļķi, un iznīcina viņa pienākuma apziņu.

Askēzes jāveic bez piesaistes rezultātam, negaidot ka tiksim atalgoti par to, nedrīkst plānot rezultātu.

Askēzes jātaisa aiz pienākuma apziņas, labestībā.

Ir tādu cilvēku kategorija, kas uzskata sevi par ļoti gudriem, un kuru viltus egoisms kopā labi attīstīto prātu neļauj uzklausīt nevienu padomu, jo cilvēks tika daudz zina, ka viņš ar savām spēcīgajām loģiskajām spējām vienkārši spēj sagraut jebkuru oponentu. Krišna saka, ka “šādu cilvēku kategorija nekad nenonāks pie manis”.

Ja cilvēks nevienu neciena, tad nekādas askēzes nedos rezultātu.

Jebkura askēze un labdarība, kas veikta bez patiesas ticības Dievam, dos tikai pagaidu rezultātus, principā šāda aktivitāte ir daļēji nepareiza, to darot cilvēks  var arī nesaņemt labumu ne šajā dzīvē, ne arī nākamajās dzīvēs.

Ja cilvēkam nepiemīt tādas īpašības kā askētisms, labestība un zināšanas, tad viņam ir ļoti bīstami veikt askēzes un izglītot citus.