Cieņa ģimenē
Vislielākais grēks ir apvainot par kaut ko savus vecākus, māti un tēvu.
Pieņemt citus ar viņu trūkumiem ir ļoti grūti, tā ir daudz lielāka askēze nekā badoties vai veikt kādas citas askēzes ar savu miesu.
Mūsdienās cilvēki pat ar saviem ģimenes locekļiem komunicē tikai kaut kādas savas personiskas intereses vadīti, katrs cilvēks dzīvo viens kā vilks.
Mūsdienās bieži gadās, ka bērni aiziet no ģimenes, tikai tāpēc, lai kļūtu neatkarīgi, viņam neko nevajag, ne ģimeni, ne radiniekus. Bet tad, kad tāds cilvēks kļūst neatkarīgs, viņš saprot, ka viens nevar būt laimīgs.
Dabiski katrs bērns zemapziņā lepojas ar vecākiem, ciena viņus.
Vissvarīgākais ir bērnam jau no mazotnes ieaudzināt cieņu pret vecākiem, autoritātes pieņemšanu. Ja bērns neuzskata vecākos par autoritāti, tas nozīmē ka viņš uzskata pats sevi par autoritāti, ka visi ir vienlīdzīgi un visu viedokļi ir vienlīdz vērtīgi, līdz ar to viņiem pazūd iespēja mācīties no citiem un attīstīties.
Abiem vecākiem ir jāizrāda cieņu pret saviem vecākiem, tad bērns cienīs arī viņus.
Tas, kas met izaicinājumu saviem vecākiem, tas tā apliecina savu egoismu, bet ar to viņš zaudē labvēlību un aizsardzību no dieva, jo nevar saņemt aizsardzību no tāda cilvēka, ko tu necieni.
Veiksme dzīvē ir cieši saistīta ar cieņu pret vecākiem. Ja bērns neciena tēvu, viņam būs problēmas ar naudu, ja neciena māti tad problēmas ar attiecībām.
Ja bērns neciena kādu no vecākiem viņam aizveras kanāls kas atbild, piemēram, ja noliedz māti, aizveras sievišķais kanāls, paliek slikta veselība, ja tēvu tad aizveras vīrišķais kanāls, nav spēka.
Bērniem jāieaudzina izrādīt cieņu pret vecākajiem dzimtā, neatkarīgi no tā kādi viņi ir, kaut vai tie ir nožēlojami un pagrimuši.
Jo lepnāka un valdonīgāka ir sieva, jo nepaklausīgāki un sliktāki izaug bērni.
Ja māte izrāda cieņu pret tēvu, tad bērni klausīs abus vecākus.
Ja meita ģimenē redz, ka tēvs rūpējas par māti, tad viņa pieķersies tēvam, un klausīs to.
Ģimenē nevajag apspriest, kas kuram nopirkts, tas kultivē skaudību.
Ar bērniem nevajag spēlēt azarta spēles, tas kultivē mantkārību.
Bērnam jāredz, ka visi ģimenē tur savu doto vārdu, ka vienmēr izpilda savus solījumus.
Ģimenē nekad nedrīkst apspriest tēva viedokli, kaut arī kādam tas liekas nepareizs. Pie galda jāizrāda cieņa tēvam, pārējie ģimenes locekļi drīkst sākt ēst tikai tad, kad tēvs ir sācis to darīt. Neviens nedrīkst aiziet no galda pirms tēvs paēdis, bet ja ļoti jāsteidzas, tad ir jāprasa tēvam atļauja un jāatvainojas.
Ja meita neiemācās cienīt tēvu, tad vēlāk viņas dzīvē neviens viņas vīrs necienīs viņu.
Sieva savu bērnu, it īpaši zēnu priekšā nedrīkst izrādīt savu seksualitāti, staigāt pusplika, brīvi runāt par seksu, lai nezaudētu cieņu savu bērnu acīs.
Ja ģimenē sieva savu vīru neciena, tad arī bērni viņu necienīs, un tad bieži vīrs sāk dzert. Vairumā gadījumu vīra dzeršanas iemesls ir tas, ka ģimenē viņu neciena.
Tēvam jāaudzina dēlu cienīt māti un palīdzēt viņai, dēlam visu laiku jāpalīdz mātei. Tēvs visus tos savus pienākumus, ko dēls var izdarīt, liek izdarīt dēlam, māca viņu aizstāvēt māti.
Mātei jāmāca meitai kā pakalpot tēvam, rūpēties par viņu, taisīt ēst, mazgāt drēbes.
Ja bērns visu laiku uzmācīgi lien pieaugušo sarunās, tas var arī nozīmēt, ka viņam trūkst uzmanības un mīlestības.
Vecākajiem jaunāko priekšā nevajag atvainoties, pat ja viņi atzīst savu kļūdu, pietiek ar vienkārši tādu atziņu, atklātu paziņojumu, ka tā bija kļūda.