Cukurs
Saldā garša katram ir nepieciešama ikdienā, tā atbrīvo, nomierina, tā palīdz uzturēt normālā stāvoklī ādu, dod enerģiju, odžas, uzlabo visu orgānu īpaši sajūtu orgānu darbību, bet liels saldā garšas daudzums palielina svaru, izmēru, cilvēks paliek resns, skops, mantkārīgs, rada slāpes un pasliktina vielmaiņu. Cukurs ir koncentrētas saldās garšas produkts, cukuru var iegūt no cukurniedrēm vai cukurbietēm.
Cukurbiešu rafinētais baltais cukurs ir gandrīz pilnībā rūpnieciski ražots produkts. Cukurbiešu cukuru rafinē, jo neapstrādāta biešu sula ir pārāk rūgta un sīva. Rafinēšanas procesā gandrīz visas derīgās vielas, kas normālos apstākļos atrodamas cukura izejmateriālā, melasē, kopā ar saharozi, iet bojā, pāri paliek gandrīz vienīgi kalorijas. Rafinēšanas mērķis ir iegūt mirdzoši baltas saharozes kristālus, lai uzlabotu izskatu.
Pūdercukurs (pulverī samalts rafinētais cukurs), baltais graudu cukurs, cukurs konservēšanai un smalkais cukurs ir baltā rafinētā cukura dažādie paveidi.
Brūnais cukurbiešu cukurs ir tas pats baltais rafinētais cukurs, kas iekrāsots, pievienojot grauzdēto cukuru vai cukurniedru melasi. Reizēm tas satur arī sēra dioksīdu, kas ir apšaubāms konservants. Šādi pagatavotam brūnajam cukuram nepiemīt gandrīz nekas no tām labajām īpašībām, kas piemīt nerafinētam niedru cukuram.
Cukurniedru cukurs tiek ražots no cukurniedrēm ar dabīgākām metodēm un netiek ķīmiski attīrīts un balināts. Tā kā apstrāde ir vienkāršāka, niedru cukurā saglabājas vairāk vērtīgās dabīgās melases, kuras sastāvā ir citi cukuri, skābes, B vitamīns un vērtīgas minerālvielas, mikroelementi.
Nerafinēts niedru cukurs, tiek ražots ar dabīgākām metodēm un nav ķīmiski attīrīts un balināts. Tā kā apstrāde ir vēl vienkāršāka, niedru cukurā saglabājas vairāk vērtīgās dabīgās melases, kuras sastāvā ir citi cukuri, skābes, B vitamīns un vērtīgas minerālvielas, mikroelementi kalcijs, fosfors, magnēzijs, dzelzs, kālijs, mangāns, molibdēns, kā arī fenols un citi ķīmiskie savienojumi, kas dabā sastopami uzturā derīgos augos.
Cukura aizvietotāji, kurus izmanto diabētiķi, ir mākslīgi, nedabīgi produkti kas nepārstrādājas, tie sagrauj smadzeņu struktūru, ir vēl kaitīgāki kā cukurs.
Mākslīgie cukura aizvietotāji
Kas ir mākslīgie cukura aizvietotāji – tās ir ķīmiskas vielas (savienojumi), kas apmāna mūsu garšas receptorus, nesatur ogļhidrātus, līdz ar to, tajos nav kaloriju vai kaloriju skaits ir daudzreiz mazāks nekā cukura ekvivalentā.
Augstas fruktozes kukurūzas sīrups
Augstas fruktozes kukurūzas sīrups (High fructose corn syrup – HFCS), ko sauc arī glikozes-fruktozes sīrupu, ir saldinātājs, sintētisks cukurs, kas tiek ražots slepenā ķīmiskā procesā no kukurūzas cietes, ekstrakcijas procesā, kas ietver sarežģītu ķīmisku fermentatīvo procesu. HFCS atklāja Japānas pētniecības institūts, to sāka ražot 1975. gadā, un savas lētās cenas dēļ tas izkonkurēja citus saldinātājus. Tas ir kaitīgs veselībai, cilvēku padara tuklu un palielina svaru, piesārņo organismu un aptauko aknas, izraisa daudzas veselības problēmas, tostarp kaitējumu DNS, diabētu un paaugstina cukura līmeni asinīs, un nomāc imūnsistēmu. Pat mērena lietošana var izraisīt sirds slimības, aptaukošanās, demenci, vēzi un aknu mazspēja, aknu bojājumus un taukainu aknu, bojājas zobi.
Aspartāms (E 951) – 200 reizes saldāks kā cukurs, tiek apgalvots, ka aspartāms nav kaitīgs. Šīs vielas bīstamība sākas tajā brīdī, ja to uzkarsē līdz +30 grādiem pēc Celsija – viela sadalās metanolā un fenilalanīnā. Metanols organismā pārtop par formaldehīdu, kas ir toksiska viela. Fenilalanīns savukārt ietekmē nieru un smadzeņu darbību.
Neotams (E 961) – pēc satura, šī viela ir līdzīga aspartāmam, bet atšķirībā no tā, organisms šo vielu vieglāk pārstrādā un ātri izvada no organisma, un ir daudz noturīgāks pret paaugstinātām temperatūrām. 10 000 reizes saldāks par cukuru, atstāj pēcgaršas sajūtu mutē (tāda kā sājuma sajūta uz mēles). Vielas ietekme uz cilvēka organismu nav pētīta
Acesulfāms-K (E 950) – aptuveni 200 reizes saldāks par parasto cukuru, ar rūgtenu piegaršu. Turklāt, acesulfāts ietekmē nervu sistēmas darbību un sirds muskuli. Bērniem aizliegts lietot pārtikā, jo tam ir uzbudinoša ietekme. Dažās valstīs šī viela ir aizliegta, piemēram, Kanādā un Anglijā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) šo vielu ir akceptējusi.
Ciklamāts (E 952) – karstumizturīga viela, kas labi šķīst ūdenī. Populārs produkts pārtikas ražošanā. ASV šī viela ir aizliegta kopš 1969. gada. Viela ir aizliegta lietot sievietēm stāvoklī un māmiņām, kas zīda ar krūti.
Suklamāts – cukura aizvietotājs diabētiķiem, sastāv no 60mg ciklamāta un 6mg saharīna un nātrija sāļu savienojuma (kancerogēna viela, ar numuru E 954). Var izsaukt alerģiskas reakcijas (dermatīts).
Sukrazīts – saharīna produkts, kas ir vairākas reizes saldāks par cukuru. Satur fumārskābi, kas ir organismam toksiska.
Sukraloze – viela netiek izmantot rūpnieciskos nolūkos, jo ir pārāk dārga. Uz šo brīdi ir visdrošākais cukura aizvietotājs.
Saharīns (E 954) – saldāks par cukuru 300 – 500 reizes, ar metālisku piegaršu. Daudzās valstīs šī viela ir aizliegta. Saharīns negatīvi ietekmē zarnu trakta darbību, visbiežāk šī viela ir sastopama želatīna desertos, saldējumā, konfektēs un daudzos citos konditorejas izstrādājumos.