Garīgai skolotājs

Guru, garīgais skolotājs, padomdevējs

Vēdas saka, ka bez garīgā skolotāja nav iespējama garīgā attīstība, jo cilvēks sapinas elementāros jautājumos, pats savās personīgajās domās, un pat visgudrākajam cilvēkam pašam sevi nav iespējams vadīt, saprast kā pareizi attīstīties, paša loģika šeit nepalīdzēs, tāpēc ir svarīgi visu darbību saskaņot ar garīgo skolotāju.

Lai garīgi attīstītos ir jāzina kā to darīt, tam nolūkam ir jāstudē svētie raksti, vēdas vai citi, kā nu kurā reliģijā. Vēdas pats personīgi var lasīt tikai ļoti attīstīts cilvēks, tāpēc ieteicams klausīties no tiem kas zina un var paskaidrot.

Vienīgā problēma atrisināt savas problēmas ir attiecības. Ja cilvēks slīkst purvā, tad tas pats saviem spēkiem nevar no purva izķepuroties, bet, ja kaut viens cilvēks padod tikai roku, tad ir daudz vieglāk tikt ārā. Tas nozīmē, ka tāds cilvēks, kas zina un grib palīdzēt, tāds var izglābt cilvēku no degradācijas.

Vissvarīgākais dzīvē ir guru, tas ir vēl svarīgāks kā sieva, bet arī vēl daudz grūtāk iegūstams, bet caur guru var iegūt Dievu un patiesu laimi.

Ir trīs līmeņu garīgie skolotāji:  dikša guru, tiešais padomdevējs,  Sikša guru – Sadhu, garīgs cilvēks, atbrīvota dvēsele, tas veic nevis tiešo padomu došanu, bet atbalsta funkciju, ādi-guru – vēdu svētie raksti, šastras, kas nāk no Dieva, augstākais zināšanu avots.

Dikša guru – tiešais padomdevējs, tas var būt jebkurš pazīstams cilvēks, kas ir par jums gudrāks garīgajā ziņā, un ko jūs cienāt, bez cieņa nevar. Mums visiem ir jāveic garīgā izglītošana vienam pret otru. Pat apmēram vienlīdzīgi cilvēki var mācīt viens otru. Mēs varam mācīties no visiem, kas mums ir apkārt, arī no negatīviem piemēriem. Teorētiski visi cilvēki mūsu dzīvē ir mūsu skolotāji, vajag tikai saprast ko no katra mēs varam mācīties. Pašam to ir grūti izdarīt, jo mūsu egoisms to traucē, tāpēc vajadzīgs kāds cits, kas pasaka mums neitrālu viedokli.

Katram ir vajadzīgs guru, bez guru mūsu egoisms būs nopietns šķērslis mūsu garīgajā attīstībā. Sievietei visdabiskāk un vislabāk par guru izvēlēties vīru. Guru var būt ģimenē vecākais un gudrākais cilvēks, tēvs, vai kāds cits radinieks. Tomēr tas var būt arī jebkurš cilvēks ārpus ģimenes, bet Guru noteikti nevar būt cilvēks, kas ir seksuāli vai materiāli jūsos ieinteresēts.

Guru mūs radina uzklausīt, paklausīt un izrādīt cieņu. Ja mēs nesāksim izkopt šis spējas, tad nekad neiemācīsimies un nespēsim kalpot Dievam.

Mums katram pašam ir jābūt gataviem uzņemties būt par garīgo skolotāju citiem. Tomēr nekad nevajag mācīt tos, kas neprasa padomu. Vēdās ir teikts, ka pat ja jūs redzat, ka cilvēks dara nepareizi, bet ja viņš jums neprasa padomu, tad nevajag neko teikt un izlikties it kā jūs neko nezinātu.

Vēdās teikts ka Kali Juga laikmetā ticīgie visos līmeņos vienmēr izjutīs nemieru un raizes. Un tas turpināsies visu laiku, patstāvīgi viņi jutīsies nepārliecināti savā sirdī par garīgo kalpošanu, un tās izpildi. Vienmēr būs šaubas vai garīgais skolotājs jums pateica patiesību, bet to ir jāpārvar. Visur ir Dievs, un visas attiecības nosaka mūsu karma, Dievs runās caur garīgo skolotāju, mūsu pienākums ir klausīt.

Cilvēkam ir jābūt skaidram mērķim, un jāapzinās pa kādu ceļu to sasniegt, un jābūt  kādam ar ko konsultēties, kas viņam palīdz to sasniegt.

Nepareiza guru izvēle faktiski nozīmē, ka mēs esam izvēlējušies cilvēku, kam neuzticamies. Guru ir jābūt personīgai uzticībai, gadās cilvēks nav sevī attīstījis spēju uzticēties, un pieņēmis šo garīgo skolotāju, var izrādīties ka mēs uzticamies kādam citam vairāk. Tātad tā  bija nepareiza guru izvēle. Tas nenozīmē, ka guru ir nepareizs, bet tikai to, ka mēs paši esam veikuši nepareizu izvēli.

Padomdevēja padomu došana notiek šādi – padomdevējs dod zināšanas, palīdzot izskaidrot Bhagavadgītu un Šrīmad Bhāgavatam, ar padomiem palīdz mums garīgi attīstīties. Ja skolnieks, izpildot norādījumus jūt, ka garīgi attīstās, skolniekam parādās ticība viņa mācībām, un vēlāk personīga uzticība viņam noved pie pilnīgas paklausības.

Neviens mēs nezinām visu, katram no mums ir ierobežotas zināšanas. Pat ļoti zinoši skolotāji gadās ka kļūdās, un tas ir dabiski un piedodami.  Pravietis Muhameds ir teicis: „Es visiem stāstu garīgās patiesības, bet pats nezinu, kas ar mani notiks rīt”

Sniedzot konsultācijas  draugiem un paziņām, mēs uzņemamies atbildību, un gadās, ka mums nav pietiekošas kvalifikācijas lai atbildētu. Jāapzinās, ka mēs esam atbildīgi par šo personu, kas mūs ir izvēlējusies par guru. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai dotu norādījumus, jo viens nepareizi pateikts vārds var dod ļoti sliktu karmu tam kas to deva. Ja mēs nezinām atbildi, tad labāk atzīt, ka es to pats nezinu, nekā runāt nepatiesību. Tas, kas klausa, neko nezaudē, to var labot, bet tas, kurš ieteica aplamību, tas būs tas, kas atbildēs Dieva priekšā. Tāpēc, ja Jūs kā Guru redzat, ka cilvēks jums uzticas, jums ir jābūt pārliecinātam vai jūsu padoms ir pareizs, citādi būs problēmas. Tas nozīmē, ka drīkst runāt tikai patiesību, un patiesību pašam ir nepieciešams zināt, pašam vajag mācīties.

Guru vēdiskā nozīmē ir visi, kas mums kaut ko māca, kas kaut kādā ziņā ir gudrāki par mums.

Ja cilvēks pats nemācās, tad viņam nav tiesību mācīt citus.

Dievs ir pilnība, pašpietiekošs, viņam neko nevajag, viņš visu dara citu labā. Ja cilvēks kalpo Dievam, tad jāsaprot ka Dievs izturas pret sekotājiem neitrāli, viņš neatbild uz attiecībām emocionāli.

Ja cilvēks grib sev guru, tad viņam vajag nevis meklēt vissvētāko cilvēku no Indijas, bet jāizvēlas daudz maz piemērots cilvēks no paziņu loka, un jāklausa viņa padomus, un ja viņš tad pierādīs Dievam, ka spēj būt labs skolnieks, tad Dievs ar laiku iedos citu, labāku guru, tādu kādu viņš būs pelnījis.

Patiesību mums var pateikt arī parasts cilvēks, kam mēs atveram sirdi, cienām un mīlam, un Dievs caur to dos padomus.

Ja cilvēks ir saņēmis vēl vienu iespēju piedzimt cilvēka ķermenī, tad viņš nedrīkst izšķērdēt savu dārgo laiku pavadot to kopā ar cilvēkiem, kuri domā tikai par seksu un labu ēdienu, jo tas degradē. Lielākās daļas cilvēku dzīves jēga ir ēst, dzert un jautri dzīvot, neuztraucoties par garīgumu un ceļu uz garīgu apzināšanos. Saziņa ar materiālistiskiem cilvēkiem līdzvērtīga pašnāvībai. Tāpēc ir teikts, ka vajadzētu izvairīties no šādām komunikācijām un mēģiniet pēc iespējas vairāk laika pavadīt svēto cilvēku sabiedrībā, cik iespējams.

Individuālās konsultācijās guru uzņem konkrētā prasītāja karmu, priekš guru tas ir daudz smagāk nekā dot informāciju lielai grupai. Pēc tādas konsultācija guru aurā ienāk viņa negatīvā enerģija, vissliktāk ir tad iet gulēt, tā šo enerģiju uzsūcot sevī. Vislabāk pēc tam ir taisīt kādu askēzi, skaitīt mantras, uztaisīt  pranajamu, hatha jogu, ieiet dušā vai aiziet uz pirti. Sabiedriskās pirtīs var saņemt vēl vairāk problēmas, labāk mājās.

Šudrām dot svētās zināšanas nav vērts, jo tāds cilvēks, kam ir tumsonīgas prioritātes, saņem enerģiju, un tad tas to tūlīt iztērē neatbilstoši, ar to kaitējot paši sev.