Kā audzināt zēnu

Zēnu audzināšanā galvenais ir iemācīt kontrolēt savas jūtas.

Zēnu jāpieradina uzstādīt sev mērķus, jāradina gatavoties lieliem darbiem. Lai paveiktu lielu darbu ir jāiemāca koncentrētie uz vienu uzdevumu.

Nedrīkst salīdzināt dēlu ar citiem, sakot ka citi ir labāki.

Māte nedrīkst saukt dēlu par vāju, teikt ka tas ir sliktāks kā citi. Tēvs drīkst to darīt.

Mātei jāsaka tēvam – dēls mani apvaino, sodi viņu. Pēc tam nevajag prasīt kā sodīja, tā ir vīriešu darīšana.

Dēls jāsoda ar spēku. Māte pati nekādā gadījumā nedrīkst sist dēlam, priekš tam vajag paaicināt tēvu vai vienalga kādu vīrieti.

Zēnu jāaudzina emociju ierobežošanas garā, jūtu kontroles garā. Zēnu jāaudzina kā līderi, kā atbildīgu cilvēku, jāslavē, ja viņam kaut kas izdodas.

Zēnam, kad kaut ko paskaidro, tad ir jāsaka – bet tagad pieņem pats lēmumu. Zēnu jāaudzina ļaujot pašam pieņemt lēmumu.

Zēns iedzimst līdzīgs vectēvam, bet meita iedzimst līdzīga vecaimātei, bet no vecākiem zēns parasti vairāk pieņem mātes rakstura īpašības, bet meita parasti vairāk pieņem tēva rakstura īpašības.

Mātei nevajag pret dēlu izrādīt sievišķo mīlestību, bučot, mīlināties, lai tas izaugtu vīrišķīgs. Māte ar lielu mīlestības izrādīšanu savam dēlam padara to emocionālu un jūtīgu, tas piesūcas ar sievišķo enerģiju, dēls kļūst inerts, piesaistās sievietēm, grib baudīt sievietes ķermeni.

Mīlestību zēnā māte ieaudzina sadzīvē ar savu piemēru mīlinoties un bučojoties ar savu vīru.

Konflikti ir neizbēgami, tie ir dzīves sastāvdaļa, tie ir dieva doti mūsu attīstībai.

Konfliktā nesadusmoties praktiski nav iespējams, bet ir ļoti svarīgi savu dusmu rezultātā neizmainīt savu attieksmi. Ja cilvēks naidā izmaina savu attieksmi, tad viņš ar to grēko un iemanto negatīvo karmu.

Dēls iegūst spēku no mātes, bet piemēru kā spēku jāpielieto no tēva.

Bīstama tendence ir patērētāja domāšana. Zēnam jāmāca ar savu stabilitāti aizsargāt citus, nevis izmantot savā labā.

Mātei ar dēlu jāizturas kā pret vīrieti, kaut arī mazu. Viņai vajag lūgt viņa palīdzību, uzticēt kaut kādus darbus, un jāslavē viņu, jāizturas līdzīgi kā pret vīru.

Māte nedrīkst psiholoģiski apspiest dēlu un vienmēr rūpēties, lai kaut kādi vīrieši būtu dēla klātbūtnē.

Ja vīrs, kaut būdams dzērājs sievietei ir blakus, tas vienalga dod vīrišķās aizsardzības sajūtu sievietei.

Mātes dominēšana ģimenē traucē dēla attīstībai kā vīrietim.

Par meitene vajag rūpēties, bet zēnam vajag ticēt. Ja zēnam netic viņš izaug vājš. Kārtīgs vīrietis nevar izaugt siltumnīcas apstākļos.