Kā piedāvāt ēdienu Dievam
Visu, kas ir ēdams, mums ir sagādājis Dievs. Visi augi aug pateicoties Dieva dotajiem apstākļiem, saules gaismai, ūdens apritei dabā un piemērotiem augšanas apstākļiem. Neviens zinātnieks nav spējīgs pats sintezēt nevienu augli, ne arī dārzeni. Vienīgais ko viņi var ir tikai nedaudz pārveidot tos. Kad izbeigsies Dieva mīlestība un nebūs šie dabas apstākli, tad visa pasaule nomirs badā īsā laikā.Ja cilvēks ēd ēdienu un nepateicas Dievam par to, tad viņš ar to izrāda lielu necieņu. Jebkurš cilvēks, kas ēd ēdienu, kas nav piedāvāts Dievam, ēd grēku un ar to iegūst sev negatīvo karmu. Pat dārzenis un auglis arī tiek nogalināts, kaut arī tas ir cilvēkam atļauts,
Vēdās ir teikts, ka pirms ēšanas ēdiens ir jāpiedāvā ar mīlestību Dievam.
Piedāvājot Dievam ēdienu, tas dos atbrīvi no iepriekšējiem grēkiem, un veidos attiecības ar Dievu, tā ir tiešā veidā kalpošana viņam. Ēdiena gatavošana tiek pārvērsta par garīgās attīstības sastāvdaļu.
Lai pareizi to izdarītu jāievēro virkne noteikumus:
Ēdiena gatavošanas procesam jābūt tīram. Jālieto svaigi un nomazgāti produkti. Kad gatavo ēdienu, pavārs to nedrīkst garšot, gatavošanas procesam ir jābūt tīram. Cik daudz pielikts sāls arī nedrīkst garšot. Sāls un garšvielas jāpieliek aptuveni, pēc intuīcijas, vidēji uz 1 litru ēdiena jāliek 1 tējkarote sāls.
Pagatavoto ēdienu liek tīrā altāra trauciņā, tādā, no kura neviens nekad nav ēdis, un noliek pie Dieva bildes, tas var būt Krišna, Jēzus vai jebkurš cits Dieva pārstāvis, saskaņā ar savu ticību.
Tad iededzina svecīti un paskandina zvaniņu, un jānoskaita mantra, piemēram, “Namo mahā, vadanāja Krišna prēma pradaija te krišnāja krišna čaitanja namanē gaura tviše namahā”, vai tēva reizi, vai kādu citu saskaņā ar katra ticību. Var vienkārši pie sevis teikt Dievam: “Lūdzu pieņem no manis šo ziedojumu!”
Tad vajag atiet malā vai iziet no tās telpas, un pagaidīt kādas 15 minūtes, lai Dievs to ēd. Dievs to noteikt ēdīs, bet viņš to neēdīs fiziski (īpašos gadījumos gadās arī tā, ka ēdiens arī fiziski pazūd), bet tikai smalkajā līmenī.
Ja pēc tam, kad Dievs to ir pagaršojis, ēdot izrādās ka sāls ir par maz, to var vēl pielikt pirms ēšanas.
Nedrīkst Dievam piedāvāt vecu ēdienu, ne arī tādu, kas bija pagatavots jau senāk, un tādu, kuru kāds jau pirms tam bija ēdis, nedrīkst piedāvāt konservētu ēdienu, un tādu, kas satur kaitīgas piedevas. Nedrīkst piedāvāt vardarbības produktus – gaļu, zivis olas, ne arī tādus, kas saturs narkotiskas vielas, kā, piemēram, kafija, tēja un šokolāde. Tāpat nedrīkst piedāvāt tādus tamasiskus produktus, kā sīpolus, ķiplokus un sēnes.
Ēdienam šajā laikā spēcīgi izmainās enerģētika, uzlādējas ar Dieva enerģiju. biolauks paplašinās, ka var sajust jūtīgāki cilvēki. Ūdens struktūra mainās, tas kļūst ārstējošs, uzlabojas garša.
Tad ēdienu no altāra trauka pārliek kopējā katlā, un visi var sākt ēst.