Kad iepazīties

Iepazīties un doties laulībā sievietēm vajag pēc 18 gadu vecuma, pēc iespējas ātrāk, bet vīriešiem pēc 25 gadu vecuma.

Vīrietis līdz 25 gadiem vēl nav gatavs  ģimenes dzīvei. Līdz tam viņa dzimumtieksme un seksuālās spējas ir ļoti lielas, bet prāta spējas vēl nav.

Sievietei ir jācenšas apprecēties pēc iespējas ātrāk. Jo tiklīdz sieviete nobriest viņā rodas vēlme, seksuāla iekāre, bet prāts ir nestabils, jo saprāts to nekontrolē, tāpēc sieviete sastrādā daudz grēku, piekopj netikumīgu dzīvesveidu, apgāna savu sievišķību. Jo ilgāk sieviete dzīvo neprecējusies, jo neinteresantāka viņa paliek savam nākamajam vīram, un jo mazāk iespēju apprecēties ar labu vīru viņai paliek.

Sievietes skaistums ir ārpusē, tas ar gadiem tikai samazinās. Vīrieša skaistums ir intelekts un garīgums, tas ir apslēpts, tas ir iekšpusē, un ar gadiem vīrieša skaistums pieaug.

Sievietei ir jābūt par 7-15 gadiem jaunākai par savu vīru, jo sievietes daudz ātrāk nobriest un ir saprātīgākas par saviem vienaudžiem. Ja vīrietis nav vecāks par savu sievu, tad viņam vismaz ir jābūt jūtami gudrākam.

Iepazīties ar labu partneri var vietās kur satiekas cilvēki kas cenšas pilnveidoties, jogā, lekcijās, garīgos pasākumos, kulinārijas kursos, deju kursos, semināros, muzejos. Tādas vietas kā restorāni, nakts klubi, balles, diskotēkas, tur maza varbūtība iepazīties ar savu vīru, vai sievu, tur visdrīzāk varēs iepazīties tikai seksam.

Sievietei, kas pati visur brauc ar savu mašīnu ir mazas cerības iepazīties ar labu vīrieti, pēc nodarbības tādai neviens nepiedāvās aizvest vai pavadīt uz mājām.

Vīriešiem patīk palīdzēt sievietēm, tad viņš jūtas pacilāts. Tikai nevajag prasīt vīriešiem kaut ko vērtīgu, kas viņos var radīt satraukumu, un atturēs no iepazīšanās.

Neprecētai meitenei nevajag pirkt mašīnu, paņemt dzīvokli uz kredīta un cerēt ka atradīs tādu vīrieti kas viņu apgādās.  Tāda sieviete pievilks sev tikai alfonsu,  kas gribēs parazitēt uz viņas rēķina. Sieviete,  kas sev pati visu ir sagādājusi daļēji jau būs palikusi vīrišķiga, kas pati var ņemt aprūpē vāju vīrieti un tādu arī noteikti atradīs.

Normāls vīrietis gribēs sev tādu sievietei kurai nekā nav, kurai vajadzīga viņa palīdzība, bet tāda kurai pašai jau viss ir, tāda viņu vairs neinteresēs.

Sievietei nevajag cerēt, ka neko nedarot pie viņas atnāks labs vīrietis, tomēr nedaudz vajag apgrozīties sabiedrībā.

Vīrietim nevajag cerēt, ka pie viņa laba sieviete pati atnāks. Vīrietis ir aktīvā sākotne, viņam pašam ir jādodas sievas meklējumos. Laba sieviete nekad pati nemeklēs vīrieti.

Mēdz kritizēt praksi, kad vecāki meiteni izprecina jau mazotnē. Vēdiskajos laikos praktizēja agrās laulības, kad meiteni jau 10-12 gados aprecināja, bet kaut arī precēta, viņa turpināja dzīvot atsevišķi no vīra, kopā ar saviem vecākiem. Viņai radās ļoti stipra piesaiste pie vīra. Viņi dzīvoja atsevišķi, bet viņai nebija bailes par precībām, viņai nevajadzēja krāsoties un uztraukties par savu izskatu un savu nākotni, viņai bija pilnīgs miers. Jāsaprot, ka vecāki izvēlējās savai meitai vīru rūpīgi apdomājot, lai piemeklētu vislabāko iespējamo, nevis kaut kādu, kas viņiem vienkārši iepatikās.