Ko iegūt mieru nemierīgos laikos?

Mēs dzīvojam ļoti nemierīgā laikā, visapkārt notiek kari, konflikti, noziegumi, meli, slimības, dabas katastrofas. Visi mēdiji regulāri baro cilvēkus ar satraucošām ziņām, cilvēki dzīvo nepārtrauktā stresā, kaut kur steidzas, kavē, nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, tas rada dusmas, neapmierinātība, cilvēki zaudē dzīves prieku un jēgu.

Stresu rada viss apkārt notiekošais un visi apkārt esošie cilvēki un viņu attieksme. Mūsdienu sabiedrības attīstība piedāvā cilvēkam fizisku komfortu, bet nespēj dot komfortu prātam. Neviens šajā sabiedrībā nespēj dot mieru prātam. Psihologi piedāvā dažādas teorijas, kā cīnīties ar stresu, bet tās reāli nepalīdz. Problēma ir apstāklī, ka psihologi nesaprot prāta uzbūvi un tā saikni ar Dievu.

BG.2.65. teikts: Tas, kas nav saistīts ar Dievu, tam nevar būt ne stabils prāts, ne arī garīgs saprāts. Bet bez tā nav iespējams miers.

Parasti prāts nedomājot automātiski reaģē uz visiem ārējiem kairinājumiem, balstoties uz eksistējošiem stereotipiem. Piemēram, kāds mani apvainoja, tad es par to apvainojos un atbildu ar līdzīgu apvainojumu.

Parasts cilvēks uz ārēju ietekmi atbild saskaņā ar iestrādātiem stereotipiem, tā kā to dara visi, viņš pats domā, ka tā ir viņa izvēle, bet patiesībā viņš nemaz neapdomā kā atbildēt, viņam nav izvēles, viņš nedomājot reaģē ka visi. Gandrīz visi cilvēki uzvedas kā roboti, tāpēc viņu uzvedību ir viegli paredzēt un līdz ar to viegli vadīt.

Lai iegūtu neatkarību no uzspiestajiem stereotipiem, cilvēkam, pirms atbildēt kā robotam standarta veidā, vajag pārdomāt, vai tas tiešām ir labākais un pareizākais kā atbildēt? Piemēram, ja mani apvainoja, vai tiešām ir pareizi atbildēt ar apvainojumu? Ja tā rīkojas, tad rezultātā sabojā attiecības ar otru cilvēku vēl vairāk, un pašam arī nemaz nepaliek vieglāk, bet tieši otrādi, situācija vēl tikai pasliktinās. Tātad priekš kam atbildēt ar apvainojumu?

Ja cilvēks pirms atbildēt ar stereotipa reakciju, katru reizi padomātu, kā labāk reaģēt, tad viņam izdotos krietni uzlabot savu situāciju.

Lai apdomātu kā reaģēt ir nepieciešams nomierināties un mierīgi padomāt. Tam vajadzīgs laiks. Šis laika sprīdis ir tas, kas nodala mūsu prātu no apkārtējās pasaules ietekmes, un rada sava veida miera zonu, kas traucē stresam ienākt mūsu prātā.

Tātad, lai iegūtu stabilu prātu un izvairītos no stresa, pirms reaģēt uz ārējiem apstākļiem, vajag padomāt kā vislabāk un pareizāk to izdarīt, vajag būt neatkarīgam savā atbildes reakcijā.

Lai iegūtu mieru šajos nemierīgajos laikos ir vajadzīgs garīgais saprāts. Tas ir saprāts, kas skatās uz pasauli ar Dieva acīm, ņemot par atskaites punktu nevis mūsu mirstīgo ķermeni un mainīgo realitāti, bet mūžīgo dvēseli.

Ja uz pasauli skatās no tā viedokļa, kā jūtas mūsu ķermenis, tad tas ir subjektīvi, un notikumi tiek vērtēti ar ļoti ierobežotu apziņu. Uz pasauli vajag skatīties tā, kā uz to skatās Dievs, no daudz augstāka skatu punkta, kurš redz visu kopumā un ļoti ilgā laika periodā.

Lai to labāk saprastu pietiek atcerēties kādu stresa pilnu situāciju, kas ir bijusi pirms daudziem desmitiem gadu. Toreiz bija liels stress un pārdzīvojumi, bet tagad to atceroties, vērtējot ilgākā laika periodā, tas vairs nemaz neliekas kaut kas traģisks.

Garīgs prāts ir tāds, kas saprot dvēseles vēlmes un vajadzības, nevis prāta un miesas sajūtas. Garīgs prāts ir ved cilvēku tur, kur dvēsele grib, nevis tur, kur svārstīgajam prātam pēkšņi ienācis prātā.