Likumi sievietēm
Sieviete nekad nedrīkst censties aiziet no tēva, vīra vai dēla aizsardzības. Ja sieviete aiziet no tās, gribēdama būt neatkarīga, tad viņa kļūst par upuri pārējo apkārtējo vīriešu seksuālajām vēlmēm.
Sievietei vajag pēc iespējas mazāk iet sociumā, nevajag grozīties sabiedrībā, jo tur viņa uzņem negatīvās emocijas, kļūst vīrišķīga.
Sievietei laulībā ir jāvada savstarpējās attiecības, bet nevis vīrieti. Ja sieviete sāk vadīt un mainīt vīrieti, tad viņa sagrauj attiecības.
Sievietei, lai viņa būtu laimīga laulībā, ir vajadzīga ļoti laba izpratne par savu vīru un zināšanas kā pareizi ar viņu veidot attiecības. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai būtu laimīga ģimene. Vīrietim, lai viņš būtu laimīgs laulībā ar sievieti, nevajag pūlēties saprast savu sievu.
Sievietes pienākums ir mīlēt savu vīru un bērnus, un tai ir jābūt prioritātei, ja viņai ir jāizvēlas dot mīlestību vai taisīt karjeru, noteikti jāizvēlas dot mīlestību.
Sievietei ir jācenšas būt ieturētai, un jebkuros apstākļos labvēlīgai pret visiem ģimenes locekļiem.
Visu sieviešu galvenais pienākums Dieva priekšā, jeb dharma ir ģimene un bērnu audzināšana, nevis darbs.
Ja sieviete taisa karjeru darbā, dzīvo sociumā, tad viņa dzīvo kā vīrietis, un būs nelaimīga.
Sievietei ir jābūt jautrai, ir jācenšas tādai būt. Jautrība ir nevainības pazīme, piemēram bērni arī ir vienmēr jautri. Sievietes smiekli ir vislabākais nomierinošās zāles pārējiem.
Sievietei dienā jāizrunā daudz vārdu, vīrietim jārunā pēc iespējas mazāk.
Ģimeni visvairāk grauj tas, ja sieva kaut ko slēpj no vīra, tāpēc sievai ir pilnīgi visu jāizstāsta vīram. Nekas nav tāds, kas nekad nenāks gaismā, agri vai vēlu viss atklāsies. Ja sieva kaut ko neizstāsta, tad vīrs noteikti izdomās visļaunāko iespējamo variantu, kas varbūt patiesībā nemaz nebija, un pēc tam pierādīt, ka tā nebija, būs ļoti grūti.
Ja sieviete domā, ka tas vīrs, kas man ir, tas ir vislabākais ko esmu pelnījusi, tad tāds vīrs viņu nekad nekrāps.
Ja sieviete domā – es esmu visa tava, pilnībā piederu tev – tad viņai rodas pilnīgas tiesības uz savu vīru.
Ja sieviete dzīvo pati sev, tad viņas vīrs dzīvo kā viņam patīk.
Ja vīrs ir greizsirdīgs, tas nozīmē, ka sieva nav atklāta un vīram ir aizdomas, ka viņa ir netikumīga. Atklātām un tikumīgām sievām vīri nekad nav greizsirdīgi.
Ja vīrs ir tirāns un regulāri sit sievu, tad sievai no tā krītas pašvērtējums, savukārt zems pašnovērtējums liek viņai domāt, ka viņa nevienam citam nebūs vajadzīga, un līdz ar to viņa nespēj no šī vīra aiziet. Tomēr vienīgā izeja ir attālināties no vīra, lai viņš apdomā savu rīcību.
Vīrietis nekad nesit sievišķīgu sievietei, viņš sit tikai vīrišķīgas sievietes. Ja vīrs sit sievai tas nozīmē, ka sieva viņam ar labu negrib pakļauties.
Ja vīrs kaut ko sievai stāsta, lai ari kas tas būtu, tad to ir jāuzklausa piekrītoši, neko nevajag iebilst.
Ja sieva sarunā ar vīru un grib kaut ko iebilst, vai dot kaut kādus padomus, tad sievietei ir tas jāsaka pazemīgi, maigi un ar mīlestību. Sievai jāsaka, vislabāk jautājuma formā, piem. jautāt, vai viņš nevarētu viņai izskaidrot, ka viņai tā liekas, bet viņa nav pārliecināta par savu viedokli, un tad vīrs loģiski sāks domāt, un varbūt pat pieņems sievas pasniegto ideju kā savu.
Nekad nevajag vīram dot tiešus padomus, jo vīrietis vispār nespēj uztvert, ja sieviete kaut ko viņam saka pamācoši un asi, jo tad vīrietim tas ir izaicinājums, kuru viņš nekad nespēs pieņemt, pat ja viņš ārēji piekritīs.
Sievietei nav jācenšas apspiest savas emocijas, viņai ir jāatklāj tās savam vīram, bet tādā formā, kas nekādā veidā neaizskar vīra cieņu.
Ja vīrietis izdara kādu pakalpojumu, sievietei ir par to vienkārši jāpasaka “paldies”, ar to pilnīgi pietiek, nevajag iedomāties, ka vīrieša centību jāatmaksā ar seksu. Bieži vien pat vīrietis pats, kaut kā palīdzēdams sievietei, nemaz par to nemaz nebija domājis un nebija vēlējies saņemt seksu kā samaksu.
Ja sieviete nespēj savaldīties un ir kaut ko izdarījusi nepareizi, tad viņai vienmēr jānožēlo un jāatvainojas vīram par to. Nekad nevajag meklēt vainu vīrā un attaisnot sevi. Ja sieviete negribēs atzīt pati sevi par vainīgu, tad tā viņa ātri sagraus attiecības.
Ja ir nepareizas attiecības starp vīrieti un sievietei, tā rezultāta izirst ģimenes un rodas daudz nevēlamu bērnu, kas radīs karus un problēmas.
Ja sieviete grib, lai vīrietis par viņu uzņemas atbildību, viņai ir jāļauj vīrietim būt līderim visās jomās. Ja sieviete neļauj vīrietim būt līderim, tad viņš neuzņemsies atbildību par sievieti. Vīram rodas dabiska vēlēšanās aizsargāt savu sievu tikai tad, ja viņš redz, ka sieva viņam pilnīgi pakļaujas.
Ja vīrietis jutīs, ka viņš ir saule sievas acīs, tad viņš nekad nemeklēs sev citu. Ja vīrietis jutīs, ka viņš nav saule sievas acīs, tad viņš pie pirmās izdevīgās iespējas aizies pie citas.
Sievietei nevajadzētu izturēties ka tīģerienei dienā un kā spokam naktī, tas ir, ja sieva dienā pieprasa, lai vīrs viņai nodrošinātu visu to ko vien viņai iegribas, un tādā veidā liek, lai vīrs naudu pelnīdams smagi strādā, tāda sieva ir kā tīģeriene, kas plosa savu vīru un izsūc viņa asinis. Un savukārt naktī, kad viņi nodarbojas ar jutekļu apmierināšanu, sieva pieprasa, lai vīrs viņu apmierina, kad viņš to nevēlas, arī tad sieva izsūc viņa asinis.
Ja vīrietis stipri piesaistīts sievietei, to var salīdzināt ar dresētu sunīti, kas dejo savas sievas melodijas ritmā. Viedai sievietei ir jābūt uzmanīgai, jāizvairās no šādiem vīriešiem, kuriem patīk dejot pēc sievas stabules.
Sievietei katru vakaru vīram viss jāizstāsta, viss ko pa dienu darījusi, negaidot kad viņai to prasīs, pat ja viņa ieņem augstu posteni. Tā sieva saņem spēku savām darbībām.
Sievietei nevajag neko teikt priekšā vīrietim, vajag ļaut lai vīrietis visu izlemj pats.
Sievietei jāsaprot, ka ideālas attiecības nav iespējamas.
Sievietei ir pašai jātaisa ēst savam vīram, vajag izvairīties no tā, ka vīrs ēd svešu sieviešu pagatavotu ēdienu. Mīlestība iet caur vēderu. Vīrietis mīl to, kas viņu baro un apkalpo. Tāpēc ir ļoti bīstami ir pieņemt darbā mājsaimnieci, kas gatavos ēst un tīrīs māju, tad visdrīzāk vīrs sāks mīlēt mājsaimnieci vairāk nekā sievu.