Likumi vīrietim

Vīrietis nedrīkst uzskatīt, ka sieva ir kaut kāds nopelns, kas viņam dots uz visu mūžu bez atlīdzības. Palīdzībai un atbalstam jābūt abpusējam. Vīrietis nekad nedrīkst pārtraukt rūpēties par savu sievu.

Sievietei ir jābūt aizsargātai. Sieviete ir aizsargāta tikai tad, ja viņa pakļaujas vīram. Sievietei, ja viņai ir labs vīrs un viņa tam pakļaujas, tad viņa vienmēr būs aizsargāta. Diemžēl ir gadījumi, kad sieviete pakļaujas savam vīram, bet viņai vīrs ir slikts, tad viņa nebūs pilnībā aizsargāta. Tāda sieviete, kas nepakļaujas vīram, vienmēr ir neaizsargāta. Tāda sieviete, kas dzīvo viena, kam ir pilnīga brīvība, to neviens neaizsargā, tādas parasti starp saviem seksa partneriem meklē vīriešus, kas viņu vismaz uz brīdi aizsargās, viņa pērk aizsardzību, maksājot par to ar savu seksu.

Ja sieva viena vai kopā ar draudzeni taisās iet uz restorānu, klubu vai diskotēku, tad uz to vajag asi reaģēt, to atļaut nedrīkst. 99% gadījumu tādās vietās ir izlaidība un netikumība. Restorāni, darba pasākumi, dažādi izklaides vakari un visi pasākumi, kuri orientēti uz apreibināšanos un seksuālo partneru izvēli. Tikumīga sieviete uz tādām vietām pat negribēs iet. Sievietes vārdiem un solījumiem nevajag uzticēties, sievieti vajag no negatīvās ietekmes vienkārši izolēt.

Ja esi izvēlējies sev sievu, to mainīt nedrīkst. Jādara viss iespējamais lai uzturētu labas attiecības.

Vīrietis degradējas, ja viņš turpinās dzīvot kopā ar sievu, kas viņam traucē garīgo attīstību ar savu uzvedību, neklausa viņu bet nepieklājīgi un asi runā pretim. Vīrietim ir jādara viss iespējamais, lai vērstu ģimenes dzīvi pozitīvā gultnē. Ja rezultātā tomēr nekas neuzlabojas un sieva turpina traucēt garīgo attīstību, tad no tādas sievas vajag distancēties. Un ja arī pēc distancēšanās nekas neuzlabojas, tad tādu sievu vīrietim ir jāpamet, jo vīrieša galvenā dzīves jēga ir garīgā attīstība, un sievai tā ir jāatbalsta. Vīrietis nedrīkst dzīvot kopā ar sievieti, kas viņu degradē.

Jāsaprot, ka vīrietis nav sievietes emociju valdnieks, bieži vien sievas emocijas nav atkarīgas no vīra uzvedības un uzmanības, nevajag uztraukties, ja sievai uznāk negatīvo emociju periods. Ja sieva jūtas droši ģimenē, tad viņa nebaidīsies izrādīt savas negatīvās emocijas.

Ja sieviete uzvedas histēriski, tad nevajag viņu par katru cenu nomierināt, bet vajag ļaut izdzīvot emocijas. Sievieti nekad nevajag censties saprast, jo pat pati sieviete sevi nesaprot. Katru reizi viņa ir savādāka.

Kad sieviete taisa kaprīzes, vīrietim ir jākļūst aukstasinīgam, un, savaldot savas emocijas, jāizturas mierīgi.

Vīrietis ir atkarīgs no sievietes. Aiz katra veiksmīga vīrieša stāv laba sieviete. Vīrietim vienīgā motivācija kaut ko sasniegt ir sieviete. Vīrietim ir jāstrādā ģimenes labā, par to sev neko neprasot. Atlīdzību tas var saņemt no pavisam citas puses.

Sievietei ir vajadzība, lai viņu mīl, vīrietim šo vajadzību ir jāpiepilda. Ja viņš nespēj viņu no sirds mīlēt, tas ir normāli, bet tad viņam vismaz ārēji jāuzvedas tā it kā viņš viņu mīlētu.

Ja vīrs neizrāda pienācīgu uzmanību sievai, tad sieva pamazām pati sevi emocionāli sagrauj.

Ja sieviete pati kaut ko grib, tad viņa bieži rīkojas tā, ka viņa to piedāvā vīrietim. Tāpēc vienmēr, kad sieviete kaut ko piedāvā, vajag padomāt vai tikai sieviete nevēlas lai viņai pašai to piedāvā.

Ja sieviete uzdot jautājumu, tad ļoti iespējams, ka viņa grib, lai vīrietis viņai uzdotu šo jautājumu. Tādos gadījumos vajag īsi atbildēt un tūlīt uzdot to pašu jautājumu sievietei.

Ja vīrietis mazgā kaut ko sievas vietā, tad sieviete zemapziņā to uztver kā apvainojumu sev, ka viņu uzskata par netīreli.

Nevar prasīt no partnera uzticību pagātnē, kad vēl nebija pazīstami, un nākotnē kad laulātie vairs nebūs kopā.

Ja ar savu sievu var bez emocijām atklāti parunāt par nopietnām svarīgām tēmām, tad tas nozīmē, ka šis cilvēks ir radniecīga dvēsele.

Mīlestības jūtas nav otra baudīšana, tas ir egoisms. Ja grib otru tikai izmantot savu jutekļu apmierināšanai, tad tas vēl nav pamats laulībām. Jūtas ir kalpošana otram ar mīlestību.

Sevis mīlēšana ir piespiest sevi izdarīt kaut ko vērtīgu. Sevis lutināšana nav sevis mīlēšana, tā ir izlaidība.

Priecājoties par savu likteni vajag visas problēmas uztvert kā paša nopelnītas.

Vīrietis nedrīkst būt emocionāls. Sieviete var būt emocionāla, tas ir normāli, jo viņas prāta uzbūve pieļauj vienlaicīgi būt emocionālai, nezaudējot saprātu. Turpretim vīrieša prāts ir veidots tā, ka darbojas vai nu saprāts, vai nu emocijas, nekad abi vienlaicīgi. Ja vīrietis kļūst emocionāls, tad tam saprāts atslēdzas, un viņš uzvedas kā pamuļķis, dzied serenādes un raksta dzeju. Pat sieviete pati tādu vīrieti vairs nespēs cienīt.

Vīrietim sievieti ir jāciena, nevis jādievina. Jā vīrs savu sievu ciena, tad tā atplaukst, un veidojas harmoniska ģimenes dzīve, bet ja vīrs savu sievu dievina, tad viņa paliks augstprātīga, un viņu nespēs cienīt.  Ja sieva vīru neciena, tad harmoniskas attiecības nav iespējamas.

Ja vīrietis pakļaujas sievietei un izdabā viņas vēlmēm, tad sieviete ar laiku sāk saprast, ka šis vīrietis ir viņas pakļautībā, un tātad viņa pati ir par visu atbildīga un no tā izriet, ka ir neaizsargāta no ārējās ietekmes, un tas viņai rada stresu.

Ja vīrietis visu savu uzmanību velta kādai skaistai meitenei, atdod tai savu sirdi, tad šī meitene, redzēdama cik nožēlojams viņš palicis, to drīz vien pametīs, kļūs augstprātīga un lepna par sevi. Viņai nebūs līdzjūtība pret šo vīrieti, bet meklēs sev labāku partneri.

Vīrietim ir jākontrolē savas jūtas, ja nekontrolē savas jūtas, tad vīrietis ātri vien nonāk sievietes atkarībā, un tas ir visliktākais, kas var notikt, ja, tad viņš pamazām sāk zaudēt saprātu. Vīrietim ir jābūt brīvam, ja viņš ir atkarīgs no sievietes, tad viņš paliek sentimentāls, vājš, emocionāls, jūtīgs un bailīgs. Bezbailīgs vīrietis ir tāds, kurš nav piesaistīts, ja vīrietis piesaistīts sievietei, tad viņš paliek bailīgs.

Vīrietim ir jāuzstāda sev dzīvē lielus mērķus, jāgatavojas lieliem darbiem. Lai paveiktu lielu darbu ir jāiemācās koncentrēties uz vienu uzdevumu. Vīrietim dzīvē visu laiku jāanalizē, kas ir labi, un, kas slikti, jāanalizē vai tas, ko taisos darīt un atbilst manam uzstādītajam dzīves mērķim? Ja vīrietim dzīvē nav mērķa, tad viņam viss liekas labi, arī narkotikas, alkohols un izvirtība.

Vīrieša spēks ir nevis viņa fiziskais spēks, bet iekšējais gribasspēks, saprāts. Kļūt spēcīgam ir ļoti grūti, bet saglabāt savu spēku ilgāku laiku ir vēl grūtāk.

Kaut ko uzsākot noteikti rodas šaubas, vīrietis neko neuzsāk akli. Vienmēr vajag visu pārbaudīt, un tad, kad viss pārbaudīts, jāizdara savu slēdzienu. Ja analīzes rezultātā ir daudz argumentu par to, ka ir jārīkojas, bet viņam neko negribas darīt, tad tas nozīmē ka viņam ir vājš saprāts, akla stūrgalvība.

Ja vīrietis pārslēdz savu uzmanību uz jūtām, tad saprāts atslēdzas. Saprata veidošana sākas ar jūtu kontroli.

Dzīves mērķis var būt : iedvesmot sabiedrību, garīgā attīstība.

Mērķis ir jāuzstāda pietiekoši liels, ja vīrietis pastāstīs apkārtējiem, ka viņam ir liels mērķis, daudzi būs sajūsmā. Tas ir pozitīvi jebkurā gadījumā, ja izdosies mērķi sasniegt, bet ja nesasniegs, tad arī sevišķi nenosodīs.

Vīrietis nedrīkst pazaudēt savu brīvību, pat ja ir precējies, viņam jābūt tiesībām iet tur kur viņš vēlas.

Vīrietim ļoti svarīgi atturēties no intoksikācijām, azarta spēlēm, gaļas ēšanas un neatļauta seksa (atļauts sekss ir sekss tikai ar savu sievu). Ja cilvēks ēd gaļu, viņam nepieciešam uzbudināt vairāk gremošanu, lai pārstrādātu gaļu, tādejādi uzbudinātās apakšējās čakras spiež un dzimumorgāniem.