Mīlestība uz Dievu
Ja kāds cilvēks atzīst faktu, ka Dievs ir, tad tas vēl nenozīmē, ka viņam ir kaut kādas attiecības ar Dievu. Tas ir līdzīgi kā, ja cilvēks atzīst, ka eksistē tāda mācību iestāde kā universitāte, tad tas nenozīmē, ka viņam ar to ir kaut kāda saistība, un pavisam noteikti par to viņam vēl nedos diplomu par universitātes beigšanu.
Mīlestība uz Dievu sākumā nevienam nav, jo neviens nevar mīlēt to, ko nezin, kaut ko pavisam abstraktu. Mīlestību uz Dievu ir jārada pašam ilgākā laika periodā. Sākumā ir jāuzvedas tā, it kā šis cilvēks mīlētu visus apkārtējos, un tādā veidā cilvēka sirds atveras mīlestībai. Gan priekos, gan bēdās, gan nelaimē vajag izturēties pret visiem citiem ar mīlestību. Savu pienākumu apzinīga veikšana plus labvēliga attieksme pret visiem, tāda ir kopējā formula.
Tikai tad, kad cilvēks uzzina kā pareizi jādzīvo, vinš saprot cik daudz aplamības un grēku ir sastrādājis. Lai cilvēkam atvērtos ceļš uz Dieva pasauli, viņam ir jāpieraud tik daudz nožēlas un vilšanās asaru, cik ir viņa ķermeņa tilpums.
Katram ir jāapzinās, ka Dievs mīl mūs visus, bet Dieva mīlestība ir kopā ar ierobežojumiem. Ja ir mīlestība, bet nav ierobežojumu, tad rodas bardaks. Piemēram, ja māte audzina bērnu, to ļoti mīlēdama un neko viņam neaizliedz, tad bērns izaug par vardarbību nelieti. Tāpat pret mums izturas Dievs.
Tāpēc kopā ar mīlestību Dievs mums uzlik arī ierobežojumus. Jo augstāk attīstīts cilvēks, jo mazāk ierobežojumu viņam jāuzliek. Tādam cilvēkam, kas pārkāpj ierobežojumus, ir jāierobežo rīcības brīvību, piemēram, ja cilvēks pārkāpj likumu, tad viņu ieliek cietumā, kur viņa brīvība ir stipri ierobežota.
Dieva mīlestība uz visiem izpaužas tā, kad neskatoties uz mūsu attiesmi pret viņu, viņš katrai dvēselei dod iespēju visu laiku attīstīties. Pat vislielākais noziedznieks netiek nogalināts kā dvēsele, bet, izejot šķīstīšanos ellē, tam atkal tiek dota iespēja turpināt attīstīties. Tas ir līdzīgi kā skolā, kur nesekmīgos skolēnus neizmet no skolas, bet atstāj uz otru gadu, lai viņš turpina mācīties no tās vietas, līdz kurai bija sekmīgi apguvis vielu.