Dzīves misija
Dievs katram ir devis darbības lauku, kurā tas mūs ir ielicis, un kurā mums ir jādarbojas, un tā ir viņa misija. Dievs no mums katra sagaida to, ka mēs šajā darbības laukā parādīsim sevi no labās puses, tas esošais darbības lauks norāda to, ko mums vajadzētu izdarīt šajā dzīvē.
Parasta cilvēka misija nekad nav pasaules glābšana no ļaunajiem spēkiem, tāda misija ir tikai ļoti spēcīgiem un atbildīgiem cilvēkiem. Misija vienmēr ir atbilstoša spējām.
Misija nav kaut kāda konkrēta nodarbošanās, sasniegumi profesijā.
Katra cilvēka misija ir godprātīgi spēlēt tās lomas, kurās viņu liktenis ielicis dotajā brīdī.
Nekas dzīvē nav nejauši, ja mēs esam nonākuši kaut kādā situācijā, tad tā arī ir mūsu misija, nevajag uztraukties un domāt, ka misija ir kaut kur citur.
Ir daudzi ticīgie, kas uzskata materiālo pasauli par maiju, ilūziju, un nemaz necenšas to izprast. Savas dharmas nezināšana nozīmē savas dharmas nepildīšanu, ticīgais sāk izlocīties no tās, rezultātā iemantojot daudz problēmu, un tā nekad nespēs sasniegt Dievu.
Lai varētu dzīvot vairāk apzināti, vajag izprast savu laicīgo misiju. Misija nav liela mēroga plāni kā izglābt pasauli, tā ir reāla, izdarāma, katra spēkiem atbilstoša, tajā piedalās pats cilvēks, misija ir viņa darbības sfērā, konkrētajā vietā, visās viņa dzīves jomās.
Vispārīgi var formulēt tā, ka katra cilvēka misija ir censties dzīvot pēc Dieva likumiem, un pozitīvi ietekmēt apkārtējos cilvēkus un apkārtējo vidi.
Ir jānosaka savas lomas dzīvē:
Es esmu vīrs savai sievai – Mana sieva man ir vissvarīgākais cilvēks manā dzīvē, mēs kopā veidojam harmonisku, strādīgu, labdarīgu ģimeni.
Es esmu tēvs saviem bērniem – Es palīdzu saviem bērniem dzīvot laimīgi.
Es esmu brālis – Es esmu vienmēr blakus saviem brāļiem māsām, un esmu gatavs tiem palīdzēt.
Es esmu kristietis – Dievs var paļauties uz mani, es uzticīgi pildīšu savus pienākumus un kalpošu viņam.
Es esmu kaimiņš – Es izpaužu mīlestība savā rīcībā pret citiem kaimiņiem.
Es esmu darbinieks darbā – Es veicu savus darba pienākumus un cenšos uzlabot savas organizācijas darbību.
Es esmu skolēns – Es katru dienu iemācos kaut ko jaunu un sev svarīgu.
Es esmu skolēns priekšnieks – vadu darbu un veidoju darbiniekus par labu resursu.
Es esmu saimnieks savam sunim – cenšos apmierināt viņa vēlmes, bet ievērojot viņa statusu.
Es esmu Latvijas pilsonis – ar savu darbību atbalstu un vienmēr iestājos par savu valsti.
Es attiecībā pret sevi – garīgā attīstība.
Katram cilvēkam ir jāizprot sava misija un jādzīvo saskaņā ar to. Dzīve bez savas misijas sapratnes ir tukša. Misija ir jāveic katru dienu. Cilvēkam ir jāsaprot, kas viņš ir, un, kas viņam jādara.
Mēs esam nevis šo lomu vergi, bet šīs lomas mums dod iespēju attīstīties. Cilvēkam visu laiku jāmācās apzināti, ja viņš pats nemācās, tad dzīve viņam liks piedzīvot grūtus brīžus, lai viņš kaut ko saprastu.
Principi ir Dieva izpausme materiālajā pasaulē. Ja cilvēks dzīvo harmonisku dzīvi, tas netiek sodīts. Mēs neredzam varu, bet piemēram pārkāpjot likumus, mēs nonākam tiesas priekšā, un tikai tad saskaramies ar likuma pārstāvi.
Baznīca ir organizācija, materiāla struktūra, kas apņemas sludināt Dieva vārdu, bet ar laiku pārvēršas par noteiktu funkciju veicēju, biedra naudu iekasēšana, pasākumu organizēšana, dažreiz pat aizmirstot par garīgo vērtību sludināšanu.
Lai paveiktu savu misiju ir jādomā sekojoši:
Es esmu spējīgs uzupurēties, veltīt savu laiku, prasmes un resursus savas misijas veikšanai.
Man ir ietekme uz apkārtējiem, ar to es varu mainīt arī citu cilvēku dzīvi.
Es iedvesmoju citus ar savu piemēru, es apzinos, ka mēs visi esam Dieva bērni, un, ka jebkuru grēku var izlabot.
Manī ir žēlsirdība, es mīlu cilvēkus, neatkarīgi no tā, kādā situācijā viņi atrodas.
Dievu var sasniegt tikai tas, kas zina Dievu, un zina arī savas darbības lauku, abas šīs jomas zināt ir vienlīdz svarīgas.
Tas cilvēks, kas saka – es nevienam neticu, es ticu tikai pats sev, ir akls, sava egoisma apžilbināts.
Katra cilvēka pamatdarbības lauks ir materiālā pasaule, ikdienas sadzīves jautājumu risināšana. Ir svarīgi zināt kā dzīvot materiālajā pasaulē, jo zinot tikai ezotēriskās zināšanas, kas atrautas no materiālās pasaules, tad ir ļoti maza cerība, ka cilvēks varēs sasniegt Dievu.
Cilvēkam vienlaicīgi jāizprot likumsakarības, to kā cilvēki iegremdējas materiālas pasaules problēmās, kā darbojas materiālās pasaules gunas, to jāzina tikpat labi kā to, kā sasniegt Dievu.
Tikai zinot to, kā darbojas materiālās pasaules gunas, cilvēks var izrauties no materiālās pasaules važām.