Padomi iepazīstoties
Lai varētu izlemt vai cilvēks ir saderīgs partneris, to ir jāiepazīst viena gada laikā.
Sievietei jābūt atturīgai un lēni jānovērtē, vai tas vīrietis, kas iepaticies no pirmā acu uzmetiena tiešam ir īstais. Gadās, ka sieviete pati sev iegalvo ka viņai ir mīlestība, un viņa savu pirmo gadījuma partneri uzskata par likteņa atsūtītu, viņas pārāk kaislīga vēlme pēc skaistam attiecībām neļauj racionāli novērtēt partneri.
Sievietes nedrīkst izrādīt aktīvu interesi par vīrieti, jo tas rada pretēju efektu, jo nosit vīrietim vēlmi izrādīt uzmanību.
Ja sieviete pārlieku atklāj savu ķermeni, izrāda savu skaistumu visiem kam nevajadzētu, flirtē un uzvedas vaļīgi, tad viņa piesaistīs to vīriešu uzmanību, kam interesē tikai sekss, tādus vīriešus, ar kuriem viņai ir saskaņa zemākajā, seksa līmenī. Varbūtība, ka tādai sievietei uzmanību pievērsīs vīrietis, ar kuru saderība augstākajos līmeņos ir ļoti maza.
Iepazīšanās periodā nevajag koncentrēties uz sevis izrādīšanu vislabākajā gaismā, izcelt labo sevī un noslēpt negatīvo, lai apmuļķotu potenciālo partneri, jo tas tāpat pēc laika nāks gaismā, bet gan vajag uzmanīgi vērot partneri un izvērtēt vai ir vērts ar viņu uzsākt attiecības.
Sievietei attiecībās visās jomās jābūt pasīvai, nevajag neko atgādināt, steidzināt, uzspiest savu.
Aktīva sievietes darbība izraisa pasīvu vīrieša darbību. Būt pasīvai sievietei nozīmē nepieprasīt, bet tikai izteikt savas vēlmes, ko viņa gribētu, un pacietīgi gaidīt, kad vīrietis to izpildīs, neatgādinot viņam par to. Sievietei ir jārada tādu situāciju, lai vīrietis pats gribētu izpildīt viņas vēlmi, nevis tieši pieprasīt vēlamo.
Vīrietim ir dabiska vēlme būt brīvam. Ja sieviete ir pārlieku aktīva, tad tā viņa vīrietim atņem brīvību, viņš jūtas apspiests. Vīrietis ļoti baidās nonākt sieviete atkarībā, zaudēt savu neatkarību, tāpēc sievietei ir jādot vīrietim pietiekoši liela brīvība.
Daudzi cilvēki mūsdienās ir tik ļoti virspusēji, spējīgi vienīgi tikai uz attiecībām internetā, kas ir ļoti virspusējas. Nespēdami iedziļināties attiecībās, cilvēki jau pēc pāris randiņiem jūtas izsmelti, un skrien skatīties iepazīšanās portālā savu profilu, vai nav vēl kāds jauns kandidāts pieteicies. Ja maina partnerus, tad nav iespējams sevi attīstīt, attiecības ir ļoti seklas, kolīdz nedaudz iepazīst partneri, tā jau maina uz citu. Tikai ilgtermiņa attiecības dod iespēju izaugsmei.
Mūsdienās viss notiek virspusēji, arī attiecības, daudziem to ir daudz, bet ļoti seklas. Sekliem cilvēkiem patīk seklas lietas, jo viņi nav spējīgi nekur iegremdēties dziļāk. Labāk ir veidot vienas attiecības un līdz sīkumam izkopt tās.
Ja vīrietis izrāda uzmanību un sieviete ar to flirtē, uztur pasīvas attiecības, jo nedod viņam iespēju aktīvi rūpēties par viņu, tad tādu vīrieti var saukt par cienītāju vai pielūdzēju, un tādu neprecētai sievietei var būt daudz, tas dod viņai iespēju izvēlēties sev piemērotāko. Sieviete nedrīkst ļaut šiem pielūdzējiem pāriet “puiša” statusā.
Tādu vīrieti, kam sieviete atļauj par viņu aktīvi rūpēties, tautā bieži sauc par ”viņas puisi”, un tāds drīkst būt tikai viens. Draudzībai ar puisi ir jāiziet pietiekami gara abpusējas iepazīšanās fāze.
Iepazīšanās fāzi ar puisi vajag izstiept pēc iespējas garāku. Jo ilgāka iepazīšanās fāze, jo vairāk būs patīkamu romantisku atmiņu, ko atcerēties, tad kad dzīve paliks ikdienišķa.
Ja puiša kvalitātes liekas nepieņemamas, tad vajag laicīgi attiecības pārtraukt, pieklājīgi izrunājoties.
Iepazīšanās fāzē, sieviete nedrīkst paļauties savai seksuālajai iekārei, bet pirms likšanās gultā ir jācenšas puisi nopietni izvērtēt, apzināt viņa raksturu un kvalitātes. Pirms tuvināšanās vajag iepazīties ar vīrieti tuvāk, bet tas nenozīmē ka vajag uzreiz mesties gultā. Ja jau pirmajā tikšanās reizē uzbango kvēlas jūtas, tad tās noteikti nav mīlestība, bet gan tikai seksuālā iegriba. Ja uz tās pamata tūlīt metās gultā, tad vilšanās ir garantēta.
Mūsdienās valda uzskats, ka vajag pēc iespējas jautrāk padzīvot, vairāk iztrakoties, lai vēlāk varētu precēties. Taču tādu tikumiski netīru sievieti neviens normāls vīrietis vairs negrib ņemt par sievu, un tāpēc tādas sievietes parasti vairs nespēj apprecēties.
Vīrietis pievelkas pie sievietes uz ārēja izskata pamata, viņš ir spējīgs uzreiz uz seksa attiecībām, un pat tikai uz seksa bāzes var uzturēt attiecības ar sievieti pat vairāku gadu garumā. Mūsdienu rietumu pasaulē tā ir ikdiena, un vīrieša seksuālai aizrautībai beidzoties, beidzas arī šādas attiecības.
Sievietei nevajag tēlot garīgu būtni, kas interesējas par ezotērisku, meditē un skaita mantras, tāda nevienam nebūs interesanta, tas drīzāk tikai atbiedēs potenciālo kavalieri. Sākumā vīrietis pievelkas tikai uz ārējo izskatu.
Ja sieviete negrib seksuālas attiecības, tad viņa nedrīkst dod iemeslu vīrietim iespēju domāt, ka viņa uz to ir gatava, tas ir nekādos apstākļos nevajag gulties ar viņu kopā gultā vai izaicinoši uzvesties. Ja neizbēgami gaidāma kopīga gulēšana, tad jautājums par seksu jāizrunā iepriekš.
Šajā fāzē viņai nevajag pieķerties puisim, jo priekšlaicīga pieķeršanās aptumšo prātu, nedod iespēju objektīvi novērtēt puisi, un noved pie priekšlaicīga seksa.
Vīrietis ne ar vienu sievieti nesatiksies tikai tāpat vien, ja tas nav sakara ar darbu, tad tas nozīmē, ka viņam ir seksuāla interese.
Sieviete grib lai viņu iekaro, un vīrietis grib pats iekarot sievieti. Vīrietis nekad nespēs augstu vērtēt to sievieti, ko ātri un viegli ieguvis.
Sievietes ir kā bērni, viņas ļoti uzticas, un tāpēc bieži kļūst par upuri netikumīgiem vīriešiem, kas māk skaisti runāt, viņas šos skaistos melus labprāt pieņem, bet rūgtu patiesību negrib pieņemt.
Lai mīlestību stiprinātu, vīrietim vajag brīžiem attālināties. Šķiršanās pastiprina vīrieša mīlestību.
Sievietēm šķiršanās periodi parasti atvēsina mīlestību, bet vīrietim prombūtne mīlestību pastiprina.
Ja ilgstoši vīrietis skatās uz sievieti, vai sieviete uz vīrieti, un saka labus vārdus, tad rodas mīlestības ilūzija.
Ja savienība notiek vadoties no seksuālās kaisles pamata, tad tā nav mūsu sirds izvēle, bet gan mūsu dzimumorgānu izvēle. Tad, kad sākas seksuālie kontakti, saprāts atslēdzās un cilvēks nonāk savu zemāko jūtu varā. Tomēr dzīvē būs jāsadzīvo raksturiem, nevis dzimumorgāniem, neviens pāris nešķiras seksuālās nesaderības dēļ.
Saprātīgi cilvēki neizmēģina seksu līdz kāzām, tāpēc, ka tas traucē objektīvi novērtēt partneri, maldina izvēlē. Realitātē gandrīz visi cilvēki ir labi gultā, tur parasti nav problēma, ja ir vēlēšanās var viens otram pielāgoties. Toties problēmas vienmēr rodas kā raksturu, dvēseļu nesaderība.
Tie vīrieši, kas aplido bagātās sievietes, ar mērķi parazitēt uz viņu rēķina, ko mūsdienās sauc par Alfonsiem, tās ir dvēseles, kas iepriekšējas dzīvēs bijušas zemākajās pasaulēs, bijuši velni vai mošķi.
Ja sieviete jūt, ka vīrietis ilgstoši dzīvo kopā ar viņu tikai seksa dēļ, tad ļoti maz ticams, ka viņš ar laiku iemīlēsies, ja vien sieviete pati pie tā nopietni nestrādās.
Sieviete parasti domā, ka ja viņai ir sekss, tas nozīmē, ka viņai ir arī attiecības. Vīrietim sekss vēl nenozīmē ka viņam ir arī attiecības.
Jo vairāk cilvēks iegrimst jutekliskās baudās, jo lielāks paliek viņa viltus egoisms.
Ņemt par sievu skaistu sievieti ir bīstami, jo skaista sieviete pievērsīs sev daudzu citu vīriešu uzmanību, un šī uzmanība var pāraugt bīstamā spēkā, kas var sagraut attiecības.
Ja sieviete saprot, ka partneris nav īstais, tad attiecības vajag pārtraukt, kaut arī viņai nav cita partnera padomā.
Ja sieviete ir ilgstoši dzīvojusi kā vīrietis, palikusi vīrišķīga, un viņai ir pazudusi sievišķība, tad viņa arī pret seksu sāk izturēties kā vīrietis, un iepazīstoties pievērš uzmanību tikai ārējam izskatam, un arī gatava uz seksu pirmajā tikšanās reizē.
Mūsdienās sievietes dzīvo stresā un bailēs par savu nākotni, nepareizi dzīvojot nav spējīgas izaudzināt normālus bērnus, no visa kā baidās, un gatavas apmainīt savu seksu pret vienalga kaut kādu aizsardzības sajūtu.