Sieviete biznesā

Sievietes dharma (pienākums, ko tai uzdevis Dievs) ir rūpēties par vīru, bērniem un visiem radiniekiem, un uzturēt kārtībā māju. Tikai tad ja šie jautājumi ir atrisināti sieviete var strādāt kaut kādu darbu sabiedrībā. Sievietei vispirms ir jāsakārto ģimenes jautājumi un tikai tad viņa var pievērsties augstākai izglītībai un darbam.

Normālam vīrietim nevajag tādu sievu, kurai ir augstākā izglītība, dzīvoklis, mašīna un nauda, jo viņš pats grib būt varonis un palīdzēt un aizstāvēt tādu sievieti, kurai nav ne izglītības ne naudas.

Tāda sieviete, kura samācījusies vīriešu zināšanas, dažādas tehniskas lietas, menedžmentu, zina likumus, vīrietim ir nepatīkama, jo ar savām zināšanām viņa tikai sāpinās vīrieti, noliekot viņu muļķa lomā. Vīrietim nav vajadzīga tāda sieviete, kas faktiski ir otrs „vīrietis”, bet viņam ir vajadzīga tāda sieviete, kas spējīga dot mīlestību, jo vīrietim pašam nav mīlestības enerģijas. Viņam vajadzīga tāda sieviete, kas māk un grib labi gatavot, zina kā mazgāt, tīrīt un audzināt bērnus.

Daudzi cilvēki domā, ka tām sievietēm, ko viņi pazīst un kas taisa karjeru darbā, mīlestībā vienkārši sagadīšanās pēc nav paveicies. Viņi maldīgi domā, ka tas ir izņēmums un citām veicas labāk. Sabiedrībā daudzi nesaprot, ka uz karjeru orientētai sievietei neveiksme personiskajā dzīvē nav nejaušība, bet gan likumsakarība, tā tam bija jānotiek.

Sieviete, kas sevi ciena, nekad nestrādās algotu darbu. Tāda sieviete ir pārliecināta ka ir tā vērta, lai kāds vīrietis par viņu parūpētos. Sieviete kas sevi neciena, kam ir mazvērtības komplekss, tāda netic, ka kāds par viņu parūpēsies, un iet mācīties profesiju.

Sievietes strādā algotu darbu tikai aiz mantkārības, tad, ja viņa uzskata, ka vīrs par maz nopelna, ja viņa negrib pieņemt likteni, to, ka Dievs viņām vairāk nav devis, tad, lai dabūtu vairāk materiālo labumu, viņas iet pašas strādāt algotu darbu.

Ja sieva strādā algotu darbu, viņa psihiski izsīkst, pati no darba atnāk mājās nogurusi, un nespēj dot mieru un atpūtu savam vīram. Rezultātā vīrs nespēj atgūt spēkus, tam nav kur relaksēties, tas paliek saspringts un arvien vairāk zaudē darbaspējas.

Sievietei neviens algots darbs nevar ļoti patikt, jo tas neatbilst viņas sievietes dabai. Ja sieviete strādā darbu, kas viņai nepatīk, sagrauj sevi psihiski. Vīrietis var strādāt jebkuru darbu, arī tādu kas nepatīk, jo tas atbilst viņa dabai.

Sieviete strādājot algotu darbu visu savu iekšējo enerģiju izliek darbā, par to rezultātā saņem daudz mazāk naudas, nekā tad ja būtu šo enerģiju atdevusi vīram, sniedzot tam atpūtu, kad tas atgriežas vakarā pēc darba. Rezultātā ģimenes ienākumi kopumā sākumā it kā ir lielāki, bet agrāk vai vēlāk samazinās.

Ģimenē abiem pēc karmas noteiktā laika periodā ir noteikta naudas summa kas abiem jāsaņem. Ja sieviete strādā, tad vīrs saņems mazāk. Varbūt arī kopējā summa ko saņems būs lielāka, bet starpību Dievs atņems, radot viņiem visādus neplānotus izdevumus, sodus, pazaudēs naudu, utt.

Gadās kad vīrieši izsaka apbrīnu un sajūsmu par sievietēm uzņēmējdarbībā vai par viņu zināšanām, bet ir jāsaprot, ka bieži vien tie paši vīrieši  nekad neņemtu šīs sievietes par sievām, lai gan par šo sievieti kā par partneri sarunās, tikšanās, konferencēs, u.t.t. viņš var izteikt apbrīnu par viņas profesionālajām īpašībām. Jo tas kur viņas sevi parāda, ir tieši tas, ko viņš pats dara,  tāpēc, attiecībās ar sievieti – uzņēmēju viņš neredz sevi kā vīrieti, bet tikai kā biznesa partneri. Tāpēc šīs vīrišķīgās sievietes nespēj apprecēties, tas ir sods viņām par to, ka tās ielīdušas ne savā, bet vīriešu sfērā.

Sievietēm, kas dzīvē sevi nespēj realizēt kā sieviete, tad, kad pazūd skaistums, mūža otrajā pusē, paliek vientuļas, viņām izžūst psihe.

Sieviete, kas negrib būt atkarīga, lai būtu nauda, lai var pati sevi uzturēt un nopirkt to, ko pati grib, tikai tāda sieviete gribēs iet strādāt algotu darbu.

Tikai mantkārība un neticība vīrietim, un neticība Dievam liek sievietei strādāt pašai. Gadās arī ka sievas egoisms neļauj justies atkarīgai no vīra, un prasīt viņam naudu.

Ja sieviete strādās algotu darbu, tad viņa jutīsies diskriminēta, jo viņai būs darbs un vēl mājsaimniecība. Ja viņa iejūgs vīru mājsaimniecībā, tad vīrs nejutīsies apmīļots, un skatīsies uz citām sievietēm.

Ja sieva pati nestrādās algotu darbu, bet būs laba sieva savam vīram, un dzīvos neiespringstot par savu labklājību, tad Dievs viņai caur vīru iedos tieši tik daudz naudas cik viņa pelnījusi saskaņā ar savu karmu.

Ja sieva grib vairāk naudas un domā, ka viņa pati varēs nopelnīt vairāk, ja pati strādās, tad viņa ar lielu piepūli strādājot saņems to pašu summu vai visdrīzāk vēl mazāku.

Tas izskaidrojams ar to, ka tad, ja sieviete savu iekšējo enerģiju nedos vīram atbalstot to, bet realizēs pati strādājot savā algotā darbā vai biznesā, rezultātā ienākumi caur vīru samazināsies, un kopējie ienākumi ģimenē paliks vēl mazāki.

Katra cilvēka ienākumi kaut kādā laika periodā ir noteikti viņa karmas ietvaros, un pildot savus Dieva uzliktos pienākumus cilvēks saņems maksimāli iespējamo naudas summu. Ja piemēram sieviete ar ļoti lielu piepūli pati arī strādās, tad viņa pārkāps Dieva likumu par to kā jāuzvedas sievietei, un ne tikai nesaņems vairāk naudas, bet arī sabojās savu veselību, skaistumu un karmu. Katras sievietes pienākums Dieva priekšā, jeb dharma, ir ģimene un bērnu audzināšana, nevis darbs.

Ja sieviete ir mantkārīga un pati strādā algotu darbu, tas vīrietī rada bezatbildību, un viņš vēl vairāk atslābinās, un vēl mazāk gribēs iet strādāt.

Ja sieviete strādā algotu darbu, tad viņa sevī attīsta vīrieša kvalitātes – atbildību, neatkarību, vīrišķību.

Ja sievietei ģimenē ir viss kārtībā, un viņa pati to grib, tad viņa var strādāt algotu darbu. Tad sievietes būtībai atbilstošs algotais darbs ir tāds, kurā var parunāties, labi paēst, un kur nav stingras disciplīnas, kur viņai ir interesanti. Ja sievietei nav ar ko parunāties, tad viņa jūtas nogurusi.

Sieviete ir daudz materiālistiskāka, tāpēc tā vairāk par visu pārdzīvo.