Sievietes pakļaušanās

Vīriešu psiholoģija atšķiras no sieviešu psiholoģijas. Pati vīrieša konstitūcija nosaka viņa vēlmi uzspiest savu varu pār sievieti. Sieviete savā konstitūcijā tendēta paklausīt savam vīram.

Paklausība ir sievietes iedzimts instinkts, tāpēc, tad kad vīrs cenšas nodibināt savu vadošo pozīciju ģimenē, tad šī kārtība sievai ir jāievēro. Pat tad, ja kaut kas nav kārtībā, sieva nedrīkst strīdēties ar vīru,  ja viņa to ievēros, tad starp laulātajiem nekad nebūs domstarpību.

Vīrietis rodas dabiska vēlēšanās aizsargāt savu sievu tikai tad, ja viņš redz, ka sieva viņam pilnīgi pakļaujas.

Sievietei ir dabiski pakļauties vīrieša prasībām. Vīrietim nav tik svarīgi, lai viņa šīs prasības izpilda, bet viņam ir daudz svarīgāk ir redzēt, ka viņa pakļaujas.

Sieviete sapņo par bruņinieku, kas viņu aizsargās, jo viņa jūtas neaizsargāta. Kad vīrietis redz, ka sieviete viņam pakļaujas, tad viņš būs gatavs viņu aizstāvēt.

Sieviete nedrīkst censties būt pārāka par vīrieti, tas sagraus ģimeni. Ja sieva neklausa vīru, bet uzstiepj savu, situācija ar katru reizi pasliktināsies. Ja sieviete pareizi uzvedas, vīrietis attiecībās izpaudīs savas vislabākās īpašības.

Sieviete pēc savas dabas tiecas uz pakļaušanos, bet viņai ir jāredz atbilstošu pavēlnieku. Šeit neiet runa par vīrieša kvalitātēm, bet par viņa atbildīgumu, sieva var kalpot tikai tādam vīram, kas izpilda pats savus pienākumus.

Sieviete nedrīkst apvainoties, ja vīrs viņu komandē, tad viņā atmostas saprāts. Ja viņa apvainosies, tad tas nogalinās viņā centienus uzlabot savu raksturu.

Sievai jāizpilda jebkura vīra vēlēšanās tāpēc, ka tad, kad vīrs redz, ka sieva visu izpilda bez ierunām, ar to viņš pats saprot, ka tieši viņam ir jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem, un ar to viņš kļūst atbildīgāks. Tieši tā sieva padara vīru par atbildīgu cilvēku.

Sievietes spēks ir viņas vājumā. Vīrietis vēlas aizsargāt sievieti, kas ir vājāka. Ja sieviete izrāda, ka pati ir spēcīga un izglītota un pati ar visu spēj tikt galā, tādu neviens nekad neaizsargās, jo tāda sieviete pati visiem uzbrūk, pat vīrietim jāuzmanās, ka pats vēl nedabū ciest no viņas.

Ja vīrs izdara muļķību, bet sieva neko neaizrāda, nekritizē viņu, tad rezultātā vīram atmostas saprāts un viņam paliek kauns par savu aplamību, un tā viņš kļūst paškritisks. Tādā veidā sieva kultivē vīrā saprātu.

Sievai ir jāmācās savaldību un nekādos apstākļos nevajag dot vaļu savām sajūtām, pat gadījumā, ja ir kādas nesaskaņas ar vīru.

Ja vīrietis redzēs, ka sieva izturas nenopietni pret viņa norādījumiem, viņam nepakļaujas, tad viņš aiz dusmām viņai aizliegs aizvien vairāk. Dumja sieviete, to nesaprot un cenšas spuroties pretim, ar katru reizi situāciju pasliktinot, un konfliktu tikai saasinās.

Sievieti nevar mācīt ar sodīšanu. Ja vīrs viņai agresīvi uzbrūk, tad viņa vispār pārstāj domāt un saprast.

“Manu Samhita” saka – sievieti var arī fiziski sodīt, bet tikai ekstrēmos gadījumos un ar ierobežotu spēku.Tad, ja sieviete bez vīra atļaujas atgriežas mājās pēc saulrieta, tad jāuzskata ka viņa ir netikumīga, un ir jāizraida no mājas, un jāliek viņai,  lai viņa iet un veic attīrīšanos.

“Manu samhita” teikts, ka galējas nepieciešamības gadījumā, ja citādi nevar, tad augstākais ko varētu vīrietis atļauties ir iesist vieglu pliķi, bet arī tad, ņemot vērā to, ka sieviete ir maiga un vāja būtne.