Sievietes pienākumi
Mūsdienās daudzas sievietes grib dzīvot kā vīrieši. Galvenais sievietes pienākums ir dzīvot un izturēties kā sievietei nevis kā vīrietim. Ja sieviete darbojas sabiedrībā un dzīvo kā vīrietis, tad rezultātā agrāk vai vēlāk paliks slima un nelaimīga.
Sievietei, lai viņa būtu laimīga laulībā, ir vajadzīga ļoti laba izpratne par savu vīru un zināšanas, kā pareizi ar viņu veidot attiecības. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai būtu laimīga ģimene. Vīrietim, lai viņš būtu laimīgs laulībā ar sievieti, nevajag pūlēties saprast savu sievu.
Sievietes uzdevums ir rūpēties, darīt visu lai ģimene neizjuktu, jo viņa ir spēcīgāka un spējīga labāk saprast attiecības kā vīrietis. Ja sieviete neprot un nevēlas saturēt ģimeni, tā izjūk. Ja ģimene izjūk, tad patiesībā gandrīz vienmēr vainīga ir sieviete. Tāpēc sievietei ieteicams nodarboties ar pašmācību, kā izturēties attiecībās ar vīru un izkopt savu sievišķību, to jādara bez citu cilvēku palīdzības un spiediena.
Sievietei laulībā ir jāvada savstarpējās attiecības, bet nevis vīrieti. To jādara tā lai vīrs to nemaz nejustu. Ja sieviete sāk vadīt un ar varu mainīt vīrieti, tad viņa pamazām sagrauj attiecības.
Sievietes pienākums ir mīlēt savu vīru un bērnus, un tai ir jābūt prioritātei. Ja viņai ir jāizvēlas vai dot mīlestību ģimenē vai taisīt karjeru, noteikti jāizvēlas dot mīlestību
Galvenais sievietes pienākums ir cienīt vīrieti. Vīrietis var brīvi un komfortabli justies blakus tikai tādai sievietei, kas uzvedas pazemīgi attiecībās ar viņu.
Sievietes cieņa pret vīru sākas ar labām attiecībām pret vīra vecākiem, lai kādi viņi arī nebūtu. Viņai vajag darīt tā, lai viņiem būtu viss labi un viņi būtu apmierināti, kalpot viņiem ar pateicības sajūtu. Ja nebūs labas attiecības ar vīra vecākiem, tad nebūs labas attiecības ar vīru.
Nekad nekritizēt un necensties mācīt vai pārmācīt savu vīru. Sieva, kas pamāca vīru, grūž to degradācijā.
Sievai nedrīkst būt citas autoritātes augstākas par vīru. Ja ir jāizvēlas vai klausīt savus vecākus, kādu citu vai arī vīru, tad noteikt jāklausa vīru, pat ja tas neliekas pareizākais. Ja sieva klausa savus vecākus vai kādu citu, tad tas var apdraudēt laulību.
Sievietes pienākums ir izrādīt cieņu vīra reliģijai un guru, un piedalīties rituālos kopā ar vīru, pat ja viņa pati sirdī ir citā reliģijā.
Vienmēr labi atsaukties par vīra darbu, uzzināt vīra padoto un kolēģu raksturu un nekad nerunāt par viņiem neko sliktu.
Cienīt un taupīgi tērēt vīra nopelnīto naudu, nepirkt nevajadzīgas lietas un visādus sīkumus, nekad neteikt vīram, ka viņš maz pelna (ja sieva plaši tērē naudu, tas var nozīmēt, ka viņa ir arī neuzticīga).
Uzturēt kārtību un tīrību mājā.
Būt skaistai un seksīgai (varbūt iekārojamai?) tikai savam vīram. Mājās skaisti ģērbties, bet pārmērīgi nepucēties izejot uz ielas. Ģērbties tā kā patīk vīram, nevis tā kā patīk tikai pašai. Nēsāt garus svārkus. Sievietei skaisti jāģērbjas mājās, bet atturīgi ārpus mājas.
Sievai savu vīru vienmēr jāsagaida ar smaidu sejā.
Izejot no mājas sievietei vajag prasīt vīram kā ģērbties. Viņai visur vajag sekot savam vīram kā ēnai, bet netraucēt viņam darīt to, ko viņš dara.
Ja sieviete staigā atkailinājusies sabiedrībā, viņa zaudē savu pievilcību un enerģiju, vakarā jūtas nogurusi.
Matiem jābūt sasukātiem, nagiem apgrieztiem, ķermenim ir liegi jāsmaržo.
Sievietei nav ieteicams uzkrītoši ģērbties vīra ir prombūtnē, vienai apmeklēt masu un izklaides pasākumus.
Modei ir jābūt “vīriešu” modei, tā kā tas bija agrāk, nevis “sieviešu” modei, kā tas ir mūsdienās. Runa ir par to apģērbu, kas it kā patīk pašām sievietēm- gari uzkrāsoti nagi, īsi svārki, zeķubikses, lieli dekoltē un tamlīdzīgi, bet kas nepatīk normāliem vīriešiem.
Sieviete nedrīkst rādīt vīram savu apakšveļu, it īpaši netīro.
Sievietei vajag uzslavēt un iedvesmot savu vīru
Sievai ir pilnībā jāpakļaujas vīram, arī tad, ja viņa uzskata, ka tas ko viņš dara ir aplami. Ja viņa tā darīs, tad viņa būs aizsargāta.
Sievietei vajag censties kontrolēt savas emocijas, būt izturīgai un pacietīgai, vienmēr runāt klusā un maigā balsī.
Sieviete nedrīkst izrādīt savas dusmas. Ja sieviete uz vīrieti dusmojas, tad vīrietis sāk domāt, ka viņš ir nepilnīgs, tādā veidā sieviete viņā nogalina pārliecību un vīrietis kļūst nepārliecināts par sevi.
Sievietei ir jābūt ar visu apmierinātai, pat tad, ja ārējie apstākļi ir neapmierinoši. Ja sieviete ir neapmierināta, tad viņa sagraus jebkuru laulību. Sievietei ir jāizrāda prieks par visu to, ko viņai kāds dod, bet tā ir liela māksla.
Sievietei vajag kalpot vīrietim ar mīlestību. Sievietei jākalpo vīram ar šādu noskaņojumu: es esmu Dieva kalpone, un Dievs man uzlicis par pienākumu kalpot vīram, un ar savu kalpošanu vīram es izpildu Dieva gribu.
Sievietes pienākums ir izveidot ģimeni, izaudzināt vismaz 3 bērnus. Sievietei ģimene ir visa viņas dzīve. Ja sievietei nav ģimenes, tad viņas dzīvē ir tukšums.
Sievai ir jāmāk spēlēt piecas lomas kā sievietei: kā sieva, kas mīl vīru kā vīrieti, kā māte, kad aprūpē viņu jebkādos apstākļos, kā māsa, kas nekad neprasa nekādu atlīdzību, kā meita, kas it visā klausa, un kā mīļākā, kas dod seksu. Tāds ir viņas pienākums. Kad vīrs ir slims, sievai jāizturas kā mātei; ja vīrs ir ļoti laimīgs un ar priecīgu noskaņojumu, tad sievai jāizturas kā meitai un, ja vīrs vēlas jutekliskas baudas, tad sievai jāuzvedas kā prostitūtai; reliģiskos jautājumos tai jāuzvedas kā māsai. Sievai pašai jāsaprot kādu kurā brīdī lomu ieņemt. Ja sieviete spēj spēlēt visas šis lomas, tad šķiršanās nav iespējama.
Jāiemācās garšīgi gatavot ēst. Sievietei jāizprot vīra garšas, jo ir ļoti svarīgi gatavot savam vīram tā, kā viņam liekas garšīgi. Ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu.
Ēdienu vispirms uzlikt vīram, tad visiem pārējiem secībā pēc vecuma.
Nesākt ēst pirms vīrs ir sācis ēst. Pēc ēšanas nekad nepiecelties no pusdienu galda bez vīra atļaujas, kamēr vīrs vēl ēd.
Traukiem jābūt nomazgātiem uzreiz pēc ēšanas.
Sievai ir jāpakļaujas vīra prasībām. Sievietei ir dabiski pakļauties vīrieša prasībām. Vīrietim nav tik svarīgi, lai viņa šīs prasības izpilda, bet viņam daudz svarīgāk ir redzēt, ka viņa pakļaujas.
Sieviete nedrīkst apvainoties, ja vīrs viņu komandē, tad viņā atmostas saprāts. Ja viņa apvainosies, tad tas nogalinās viņā centienus uzlabot savu raksturu.
Sievietei jādara viss vīrieša laimei. Ja viņa to nedarīs, tad viņš meklēs laimi ārpus ģimenes, un ārpus ģimenes ir daudz sieviešu, kas arī gribētu pretendēt uz viņas vīrieti, jo vīrieši ir mazākumā.
Stingri ievērot vīra vadošo pozīciju ģimenē, rūpēties lai pārējie ģimenes locekļi arī šo kārtību stingri ievēro.
Sievietei nekad nevajadzētu saukt vīru vārdā, kā to dara mūsdienu sabiedrībā, kad sieva uzrunā vīru vārdā. Vēdās tas tiek uzskatīts par nepieņemamu, tāpēc ka tas ir pārāk familiāri un necienīgi, tādējādi it kā viņa parāda, ka neatzīst vīra pārākumu. Ja sieva savu vīru uzrunā uz “Jūs”, tas palīdz uzturēt cieņas pilnas attiecības. Ja sieva savu vīru uzrunā uzvārdā, tas nozīmē ka viņa to pavisam neciena. Par šo es padomātu divreiz, vai likt J
Sievietei jābūt nevainīgai, ar tīru ķermeni, jo vīrietis skatās uz sievieti kā uz skaistu ziedu. Ja sievietei nav skaists ķermenis, tad vīrietis to neiekāros.
Sievietei jābūt kautrīgai. Kautrīgums ir dabiska īpašība, kas ļoti pievelk vīriešus un viņos izraisa cieņu pret šo sievieti, un vēlmi viņu aizsargāt. Nekautrīgas, drošas un aktīvas sievietes atgrūž vīriešus.
Pavadot vīru vai dēlu tālākā ceļā sieviete nedrīkst raudāt, ar to viņa piesauc nelaimi. Viņai ir jāsaka uzmundrinošus vārdus “Tu esi spēcīgs, tu ar to viegli tiksi galā”.
Sieva pēc saulrieta bez vīra atļaujas nedrīkst atrasties ārpus mājas, lai nekļūtu par seksuālas iekāres upuri.
Sieviete nedrīkst sabiedrībā skaļi, uzspēlēti smieties.
Ja sieva pārkārto vīra mantas, viņai jāprasa vīram atļauju. Ja viņa tās pārkārto, tad par to noteikti jāinformē vīrs.
Sieva drīkst runāt tikai to, kas patīk vīram, pat tad, ja tās ir pilnīgas muļķības viņas izpratnē. Viņai ir jārunā tādi vārdi, lai vīrs viņas klātbūtnē justos kā varonis.
Būt uzticīgai vīrietim ar miesu, darbiem un domās,
Nekad nesalīdzināt savu vīru ar citiem, nekad neteikt ka kāds ir labāks, gudrāks vai skaistāks par viņu. Ja viņa ieminēsies, ka kāds cits ir pārāks par vīru, tad vīrs tēlos varoni pie citām sievietēm.
Darbā un citās attiecībās ar sabiedrību, kurās vīram ir jāstrādā, viņam ir daudz jāuztraucas. Tāpēc tad, kad vīrs pārnāk mājās, sievai ir jādot vīram atpūta no darba uztraukumiem, jārunā ar viņu tikai ar maigiem vārdiem.
Laba sieva ir kā vīra ēna- kur vīrs, tur arī viņa seko, bet viņa darbības neregulē.