Tikko piedzimis bērns

Kad piedzimst bērns, sievietei rodas mīlestība uz bērnu, kas dod viņai iespēju normāli uztvert problēmas, ko viņai šis bērns rada.

Kamēr jaundzimušais bērns nevar runāt, vecākiem pašiem jāzina kā rīkoties.

Ja jaundzimušais ir piedzimis ar aizkavētu raudāšanu, priekšlaicīgi dzimis vai izkāmējis, tad tam nepieciešama īpaša aprūpe, lai saglabātu ķermeņa temperatūru, jo šādiem bērniem pastāv hipotermijas risks. Šādu bērnu jātur siltā telpā un jāsatin segā, var arī pielikt termoforu.

Pa nakti bērnam kopā ar māti vienā gultā nevajag gulēt.

Bērnam nav jāievēro dienas režīmu, viņam jāļauj gulēt tad, kad viņš to grib.

Ja bērns slikti guļ, vajag pamainīt viņa gulēšanas vietu, vai apgriezt gultā gulēšanai ar galvu uz otru pusi.

Jaunpiedzimušu bērnu nedrīkst nevienam rādīt, jo cilvēku skatienam piemīt skaudības enerģija, bet mūsdienās gandrīz visi cilvēki ir kaislē – radžas gunā.

Nevajag ļaut svešiniekiem pieskarties jūsu mazulim.

Nevajag pielaist pie bērna cilvēkus alkohola vai narkotiku reibumā, jo reibuma stāvoklī cilvēkā iemājo gari, un tie var pāriet pie bērna.

Nedrīkst laist pie bērna mājdzīvniekus, jo tie apgāna bērna vēl neaizsargāto smalko ķermeni.

Nav ieteicams arī bērnu fotografēt, un rādīt citiem fotogrāfiju, jo tā sadala bērna enerģiju.

Bērns ir astrāli saistīts ar vecākiem caur smalko ķermeni, tāpēc mātes labi izjūt bērnus, un arī jebkuras problēmas mātes prātā nekavējoties ietekmēs bērnu, tāpēc mātei jācenšas saglabāt mierīgu prātu.

Bērni ir psihiski neaizsargātāki un gadās, ka viņi var redzēt garus un astrālās būtnes, bet tas nenozīmē ka bērnam nav kārtībā ar galvu.

Bērns piedzimstot ir tamasā – tumsonībā, tāpēc ar viņu cenšas kontaktēt visādas ne sevišķi pozitīvas astrālās būtnes. Gadās ka bērns ieraudās, it kā bez redzama iemesla, tas var nozīmēt ka viņu kāda astrāla būtne ir patraucējusi. Tāpēc būtiski ir bērnu aizsargāt no šīm būtnēm ar amuletiem un zīmēm.

Ja bērns cieš no gariem, tad var izmantot sekojošas darbības: atstāj pa nakti ieslēgtu mazo lampiņu, var ņemt parasto ūdeni un aplej aplī ap gultu, vislabāk ņem nogriež mazu matu kušķīti no govs astes galiņa un piesien virs šūpuļa vai gultiņas, vai virs šūpuļa pārliek apses zariņu, vai dzīvoklī pa stūriem izliek apses zarus.

Staigāt pamperos ir stulbs cilvēces izgudrojums, tas ir slinku vecāku palīgs. Bērns tajos jūtas briesmīgi, viņš pat normāli paiet nevar. Autiņbiksītes ražo no sintētikas, kas ļoti slikta ietekmē enerģētisko lauku.

Nelabvēlīgi lietot autiņbiksītes jeb pamperus, jo tās ir nedabiskas, tās slikti ietekmē bērna prātu, viņam neizstrādājas instinkts, ka jāsatur savas dabiskās vajadzības.

Autiņbiksītēs paaugstinās dzimumorgānu temperatūra, tā sabojājot bērna dzimumpotenci un spēju radīt pēcnācējus, to var salīdzināt ar maigu kastrāciju. It īpaši tas ir bīstami zēniem. Tā ir bērnu sterilizēšana, padara tos neauglīgus. Zēna oliņas atrodas augstā temperatūrā, un pārtraucas dzimumattīstība. Tā piemēram kastrē aunus. Savukārt meitenēm pamperu  sastāvā esošās ķimikālijas sabojā dzimumorgānu mikrofloru, rada iekaisuma draudus. Šobrīd vēl nav izaugusi šo “pamperu” bērnu paaudze, rezultātu mēs redzēsim drīzumā.

Tiem, kuri lieto pamperus pašiem vajadzētu pastaigāt ar pamperiem. Pamperi ir galēji nehigiēniski. Mūsdienās, kad lieto bērnu pamperus, mātes jūtas nogurušas vairāk nekā agrāk. Jo vairāk mātes attālinās no bērna, jo virspusējas, nedabiskākas  paliek visas attiecības. Līdz viena gada vecumam bērnam māte ir visa dzīve. Jo mazāk māte nodarbojas ar bērnu, jo mazāk mīlestības viņš saņem. Parasti tas izpaužas kā plastikāti starp kājām, kas patiesībā ir kā  neīsta mīlestība.

Ar bērnu vajag visu laiku sarunāties, ieteicams dziedāt, jo viņš saprot visu, bet tikai nevar sarunāties, bet viņam ir ļoti vajadzīgs garīgais kontakts.

Ģimenē visvairāk jāmīl vecāko bērnu nevis visjaunāko.

Ja bērnu nodod bērnu namā, tas nozīmē, ka šis bērns iepriekšējā dzīvē pats nav gribējis audzināt savus bērnus, un ir pametis tos. Tāpat šādus vecākus, kas tā rīkojas, nākošajā dzīvē sagaida tāds pats liktenis, ka viņus pametīs viņu vecāki.