Vecuma viedums (pa pusei joks)
Ar gadiem rodas skleroze, kas liek aizmirst visu slikto un nevajadzīgo.
Izkritušie zobi apgrūtina ēdiena sagremošanu, un cilvēks ēd daudz mazāk, un sāk saprast, ka ēdiens nemaz nav galvenais dzīvē.
Palūkojoties uz sevi spogulī cilvēks saprot, ka staigāt uz randiņiem, lai iepazīties ar jaunām meitenēm ir tukša laika tērēšana.
Palūkojoties uz sava vecuma sievietēm, uz kurām agrāk bija skatījies ar iekāri, cilvēks saprot, ka centieni dabūt skaistu sievu jaunībā nebija to vērti, jo sekss arī dzīvē nemaz nav tik nozīmīgs faktors.
Sāpes un stīvums kaulos ierobežo kustības un cilvēks saprot, ka aktīvas kustības nemaz nav obligātas. Katrs solis tiek rūpīgāk pārdomāts, netiek tērēts laiks un enerģija nevajadzīgām aktivitātēm.
Pasliktinājusies redze dod sapratni, ka nav nekādas jēgas censties viss kaut ko redzēt dzīvē, arī to kas sākumā liekas ļoti interesants, ceļot pa pasauli, jo bez tā tāpat var ļoti labi iztikt.
Vājā dzirde liek šad tad sarunājoties labāk paklusēt, nevis izteikt savus komentārus.
Tā komplektā ar vecumu cilvēkam parasti atnāk arī viedums.